No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

Sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par tēmu: „No kā ir atkarīgs tavas dzīves kurss, vai, no kā ir atkarīgs tavs liktenis?”

Runāsim par to, ka tavas dzīves kursu vai tavu likteni nosaka nevis apstākļi, bet tavas sirds stāvoklis.

 

Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara vai nedara attiecībā uz tevi – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.

„Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”
(Salamana pam.4:20-23).

 

Pāri visam, kas jāsargā, jāsargā sava sirds! Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka no mūsu sirds plūst dzīvības avots, dzīvības straume. Tālab, ir tik svarīgi, kas atrodas mūsu sirdī.

 

Dieva Vārds ir piepildīts ar Paša Dieva dzīvību, un, ja savā sirdī glabāsim Dieva Vārdu,

– tad tieši Dieva dzīvība, kā straume, plūdīs no mūsu sirds. Pat ja mēs nokļūsim nelabvēlīgos dzīves apstākļos, tik un tā, no mūsu sirds plūdīs Dieva dzīvības straume, un pēc kāda laika šie nelabvēlīgie apstākļi mainīsies. Tas viss notiks tālab, ka dzīvība, kas, pateicoties Dieva Vārdam, ir mūsu sirdī, – izspiedīs, izstums visu nāvei lemto un nelabvēlīgo, kas ir ap mums.

 

Ja cilvēki darīs tev ļaunu, speciāli liekot šķēršļus vai pazemojot tevi, vienalga, ja tavā sirdī būs Dieva Vārds, tad tieši šis Vārds palīdzēs tev visu pārvarēt un staigāt uzvarā, neatkarīgi no tā, ko cilvēki pret tevi perinās, vai kādos apstākļos tu būsi nokļuvis.

 

Tad, kad kaut kas nepatīkams notiek mūsu dzīvē, mums nav jāmeklē vainīgais – vīrs, sieva, valdība, draudze, priekšnieks, laika apstākļi, Dievs, sātans utt., – mums noteikti jāizanalizē savas sirds stāvoklis. Tā vietā, lai meklētu vainīgo, kāpēc tavā dzīvē viss nenotiek tā, kā gribētos, Dievs aicina tevi pārbaudīt to, kas plūst no tavas sirds, kāda ir tava reakcija uz notiekošo. Tas ir ļoti svarīgi!

 

Pārbaudi, ar ko šodien ir piepildīta tava sirds un kas no tās plūst, iziet!

 

Esiet svētīti!

 

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.

    (1) Aprūpētājs - māceklis vai skolnieks. Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa...

  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.

    Rodas jautājums, - kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā...

  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti

    Taču, pat tad, kad Dievs atbild uz cilvēka, kam ir pareizais sirds stāvoklis pareizajām lūgšanām, pastāv 4 iespējamie lūgšanu atbilžu varianti.1-ais variants – Mēs lūdzam un atnāk tūlītēja atbilde no Dieva.Bieži vien šāds atbildes variants uz lūgšanām darbojas jaunatgriezto ticīgo dzīvēs, bet ne tikai.Arī Pēteris saņēma tūlītēju atbildi uz savu lūgšanu. Tad, kad Pēteris sāka slīkt, viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, un tūlīt pat atnāca atbilde, – Jēzus izstiepa roku un izglāba Pēteri.

    Taču, pat tad, kad Dievs atbild uz cilvēka, kam ir pareizais sirds stāvoklis pareizajām lūgšanām, pastāv 4...

  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija...