Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

Dārgie Dieva bērni, es sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir dzīvs un Viņš vēlās, lai Viņa bērni atdzīvotos caur Dieva Vārda patiesību un tiktu sagatavoti jebkādam labam darbam.

 

Vakardien mēs ar jums apskatījām līdzību par labo Samarieti, kura aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā. Mēs runājām, ka šajā līdzībā atspoguļoti 4 cilvēku tipi: upuris, laupītāji, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.

 

Mēs runājām, ka vairums cilvēku kļūst par cilvēciskā ļaunuma un viltības upuriem. Laupītāji izmanto citus cilvēkus savu mērķu sasniegšanai, liekot lietā jebkurus līdzekļus. Vienaldzīgie cilvēki – tie ir tie paši egoisti, kuru dzīves riņko tikai ap viņu vajadzībām.

 

Šajā līdzībā mēs redzējām, ka pat priesteris un levīts pagāja garām cietušajam cilvēkam, kuram bija vajadzīga viņu palīdzība. Iespējams, viņi steidzās uz kalpošanu Dievam, tāpēc viņiem nebija laika palīdzēt cietušajam cilvēkam. Varbūt priesteris un levīts kavēja uz dievkalpojumu vai mājas grupu, vai mēģinājumu vai lūgšanu sapulci, tāpēc uzskatīja to par svarīgāku par nepievilcīga cilvēka glābšanu. Dīvaini, vai ne?

 

Es lasīju par kādu mācītāju, kurš nolēma nodemonstrēt šo situāciju savā draudzē. Kādu svētdienas rītu šis mācītājs saģērbās bomža drēbēs un apsēdās netālu no draudzes durvīm. Draudzes locekļi gāja garām un neviens no viņiem nepievērsa uzmanību sēdošajam cilvēkam un neizrādīja nekāda veida palīdzību. Ziniet kāpēc viņi tā darīja? Jo viņi visi steidzās uz kalpošanu Dievam!

 

Pēc kāda laika šis mācītājs pārģērbās un sāka savu svētrunu. Un pašā svētrunas sākumā mācītājs pajautāja klātesošajiem, kurš no viņiem redzēja šodien no rīta bomzi, kas sēdēja pie draudzes durvīm? Protams, visi viņu redzēja. Pēc tam mācītājs pastāstīja viņiem par to, ka tas bija viņš. Pēc dzirdētā, visiem kļuva ļoti kauns par savu uzvedību. Šis mācītājs saviem draudzes locekļiem pasniedza svarīgu mācību par to, ka mēs kalpojam Dievam tad, kad kalpojam cilvēkiem, kuriem ir vajadzības.

 

Bet tagad apskatīsim 4. cilvēku tipu, kas atspoguļots līdzībā par labo Samarieti, – tie ir līdzcietīgie cilvēki.

 

Līdzcietīgie cilvēki – tie ir tie cilvēki, kuri palīdz grūtībās nonākušajiem un apbižotajiem, izmantojot priekš tā visu, kas viņiem pieder. Līdzcietīgi cilvēki saprot, ka viss, kas viņiem pieder ir dots ne tikai viņu vajadzību piepildīšanai, bet arī palīdzībai citiem, tāpēc viņi ir dāsni un ātri uz palīdzības sniegšanu cietušajiem, apbižotajiem un nabagajiem. Augstāk minētajā līdzībā līdzcietīgo cilvēku pārstāv labais Samarietis, kurš redzēdams cietušo cilvēku:

 

 „…sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. ”. (Lūkas 10:.34-35).

 

Tikai šis cilvēku tips atspoguļo mūsu Debesu Tēva sirdi un vēlēšanos. Labais Samarietis iežēlojās par cietušo cilvēku un palīdzēja viņam, tāpēc ka viņa sirds bija pārpilna mūsu Dieva līdzcietības.

 

Un tā, kāpēc kalpošana ir ļoti svarīga un kā tā ietekmē cilvēka dzīvi? Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību. Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.

 

Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.

 

Tātad, ja jūs vēlaties, lai Dieva spēks plūst caur jums, jums jāsāk vienkārši kalpot no sirds, kas pilna mīlestības uz Dievu un cilvēkiem.

 

 

 

Līdz rītam!

 

Lai Dievs bagātīgi jūs svētī šajā dienā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi - tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne - tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai...

  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi - tā ir sēkla, mūsu darbības - arī ir sēkla. Pat visa jūsu...

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un...

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī. Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties...

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu...