Dieva žēlastības atbrīvošana 2.daļa

Lai pieņemtu Jēzu Kristu kā savu Kungu un Pestītāju, cilvēkam ir vajadzīga ticība, – un tas ir pestīšanas sākums. Bet tie, kuri pieņēmuši glābšanu, automātiski nekļūst par pazemīgiem cilvēkiem, – tas ir process. Glābjošā žēlastība prasa no cilvēka noteikta līmeņa pazemību, – lai tas piekristu Dievam, ka ir grēcīgs un apliecinātu to ar savu muti. Bez pazemības nav iespējams pieņemt žēlastību. Tieši pazemība ved mūs uz Dieva žēlastību. Lai pieslēgtos Dieva žēlastībai, nepietiek ar to vien, ka runājam pozitīvi. Tam nepieciešama pazemība. Bet, kā mēs jau runājām, pazemība – tā ir mana piekrišana un pakļaušanās Dievam itin visā, tās ir manas uzticības pilnas attiecības ar Viņu, tas ir dzīvesveids, kas attiecas uz visām manas dzīves sfērām. Kad cilvēks staigā pazemībā Dieva priekšā, tad viņa dzīvē izpaužas uzticēšanās Dievam un Viņa vārdam. Lai attīstītu sevī pakļaušanās domāšanu un piekrišanu Dievam, man jāpieliek tam piepūle. Staigāšana pazemībā – tas ir darbs. Bībelē ir teikts, ka tikai Dievam ir taisnība. 

„Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” (Romiešiem 3:4)

 Atceries: ja tu neesi gatavs un spējīgs itin visā pakļauties Dievam, tad tu neesi gatavs arī tam, lai pieņemtu žēlastību savā dzīvē. Dievs neesošo sauc par esošu. Un Viņa Vārds piepilda to, kālab tas tiek sūtīts. Mēs varam šo principu mācīties no Dieva: piekrist Viņam un Viņa Vārdam un tad teikt to, ko sacījis Dievs. Tam ir jākļūst par mūsu dzīvesveidu. Bet mums ir jāsaprot, ka šādu dzīvesveidu var attīstīt tikai caur sadraudzību ar Dievu. Žēlastība tiek celta caur attiecībām ar Dievu. Ja tu neattīstīsi sadraudzību ar Dievu, tad nezināsi arī to, ko saka Dievs. Dievs runā un atklāj Savus noslēpumus tikai tiem, kuriem ir sadraudzība ar Viņu. Sadraudzības attīstīšana ar Dievu un Dieva teiktā pasludināšana, – tā ir viena no atslēgām Dieva žēlastības atbrīvošanai. Kad Dievs saka Vārdu, no mūsu puses nepietiek vien ar to, ka domājam vai pārdomājam par šo Vārdu. Šis Vārds ir arī jāsaka, ir jāizdod skaņa. Mūsu, kā Dieva bērnu, atbildība ir – lai atmosfēra tiek piepildīta ar pielūgsmes skaņām, lūgšanu un Viņa Vārda skaņu, dzīvības skaņu. Mums jāsaprot, ka arī sātans runā caur saviem traukiem, arī viņš ir ieinteresēts piepildīt atmosfēru ar savu skaņu, savu vārdu, kas atnes sabrukumu un nāvi. Mums jāsaprot, ka garīgā pasaule tiek vadīta un kontrolēta ar vārdu. Visam, kas notiek fiziskajā pasaulē, ir savs sākums garīgajā pasaulē. Saprotot to, mums pastāvīgi ir jārunā Dieva Vārds, saucot neesošu par esošu.