Dieva žēlastības atbrīvošana

Visās šajās Rakstu vietās mēs redzam, ka Dieva žēlastību mēs varam pieņemt caur PAZEMĪBU. Bībelē ir teikts:  

“Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.” (Romiešiem 5:1-2)

Mēs redzam, ka mums ir pieeja pie Dieva žēlastības – caur TICĪBU, bet Dievs dod žēlastību tikai pazemīgiem cilvēkiem.  Attiecīgi ticība un pazemība ir savstarpēji saistītas. Pazemība ir viena no galvenajām ticības sastāvdaļām. Bez pazemības mēs nevaram pieņemt žēlastību. Bet bez ticības mums nebūs pieeja pie žēlastības. Ko nozīmē būt pazemīgam Dieva priekšā? Ar ko iesākas pazemība? Mana pazemība sākas ar to, ka es it visā piekrītu Dievam. Pazemīgs cilvēks nestrīdas ar Dievu. Strīdēties ar Dievu – nozīmē izpaust lepnību un demonstrēt ticības trūkumu.  Bet Dievs lepnajiem pretojas un atņem pieeju pie žēlastības. Būt pazemīgam Dieva priekšā nozīmē teikt to, ko saka Dievs, neatkarīgi no tā, ko es jūtu, redzu, dzirdu vai zinu, neatkarīgi no manas uzkrātās pieredzes. Pazemīgs cilvēks vienmēr ir pārliecināts par to, ka Dievam vienmēr ir taisnība, tāpēc ar Viņu nav jāstrīdas. Piekrišana Dievam visā un vienmēr – tas ir pamats patiesai pazemībai. Jebkura nepiekrišanas izpausme no Dieva viedokļa ir lepnība. Parasti cilvēks nepiekrīt Dievam kaut kādos jautājumos, tādēļ ka viņam ir par to savs viedoklis, ir noteikta pieredze. Piemēram, Dievs kādas lietas sauc par grēku, bet cilvēki uzskata to par normālu mūsdienu parādību. Mums ir jāsaprot, ka Dievs ar mums strādā saskaņā ar to plānu, kurš Viņam ir katram no mums. Tāpēc nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem. Mūsu katra atbildība ir atrasties saskaņā ar Dievu visās mūsu dzīves sfērās. Dievam ir plāns tavai dzīvei, ir nodomi un ceļi, kurus Viņš ir tev sagatavojis. Bībelē ir teikts, ka Viņa domas un ceļi atšķiras no mūsu domām un ceļiem.  

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs.” (Jesajas 55:6-8)

  Dotajā fragmentā vairākas reizes ir lietots vārds „ceļš” un „nodomi”, „domas”. Kas padara cilvēku nešķīstu? Ceļš, pa kuru viņš iet. Līdz brīdim, kamēr cilvēks iet pa savu ceļu, Dieva acīs viņš ir nešķīsts. Man ir jāatstāj savi nešķīstie ceļi un jāpieņem Dieva ceļi, un tikai tad Dievs izlies pār mani Savu žēlastību.  No kā iesākas nelikumības? Nelikumības sākas no nepareizām domām, kuras nesakrīt ar Dieva domām. Nelikumīga rīcība ir rezultāts un auglis nelikumīgām, grēcīgām domām. Man ir jāatstāj savas domas un ir jāpieņem Dieva domas, piekrītot tam, ko Viņš saka. Tā arī ir pazemības būtība. Man ir jāpieņem lēmums, ka, neatkarīgi no tā, kā es jutīšos vai cik grūti man būs – es vienalga visā piekritīšu Dievam, tāpēc ka Viņam vienmēr ir taisnība.