Dieva žēlastības atbrīvošana

Visās šajās Rakstu vietās mēs redzam, ka Dieva žēlastību mēs varam pieņemt caur PAZEMĪBU. Bībelē ir teikts: 
“Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.” (Romiešiem 5:1-2)
Mēs redzam, ka mums ir pieeja pie Dieva žēlastības – caur TICĪBU, bet Dievs dod žēlastību tikai pazemīgiem cilvēkiem.  Attiecīgi ticība un pazemība ir savstarpēji saistītas. Pazemība ir viena no galvenajām ticības sastāvdaļām. Bez pazemības mēs nevaram pieņemt žēlastību. Bet bez ticības mums nebūs pieeja pie žēlastības.Ko nozīmē būt pazemīgam Dieva priekšā? Ar ko iesākas pazemība? Mana pazemība sākas ar to, ka es it visā piekrītu Dievam. Pazemīgs cilvēks nestrīdas ar Dievu. Strīdēties ar Dievu – nozīmē izpaust lepnību un demonstrēt ticības trūkumu.  Bet Dievs lepnajiem pretojas un atņem pieeju pie žēlastības. Būt pazemīgam Dieva priekšā nozīmē teikt to, ko saka Dievs, neatkarīgi no tā, ko es jūtu, redzu, dzirdu vai zinu, neatkarīgi no manas uzkrātās pieredzes. Pazemīgs cilvēks vienmēr ir pārliecināts par to, ka Dievam vienmēr ir taisnība, tāpēc ar Viņu nav jāstrīdas. Piekrišana Dievam visā un vienmēr – tas ir pamats patiesai pazemībai. Jebkura nepiekrišanas izpausme no Dieva viedokļa ir lepnība. Parasti cilvēks nepiekrīt Dievam kaut kādos jautājumos, tādēļ ka viņam ir par to savs viedoklis, ir noteikta pieredze. Piemēram, Dievs kādas lietas sauc par grēku, bet cilvēki uzskata to par normālu mūsdienu parādību. Mums ir jāsaprot, ka Dievs ar mums strādā saskaņā ar to plānu, kurš Viņam ir katram no mums. Tāpēc nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem. Mūsu katra atbildība ir atrasties saskaņā ar Dievu visās mūsu dzīves sfērās. Dievam ir plāns tavai dzīvei, ir nodomi un ceļi, kurus Viņš ir tev sagatavojis. Bībelē ir teikts, ka Viņa domas un ceļi atšķiras no mūsu domām un ceļiem. 
“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs.” (Jesajas 55:6-8)
 Dotajā fragmentā vairākas reizes ir lietots vārds „ceļš” un „nodomi”, „domas”. Kas padara cilvēku nešķīstu? Ceļš, pa kuru viņš iet. Līdz brīdim, kamēr cilvēks iet pa savu ceļu, Dieva acīs viņš ir nešķīsts. Man ir jāatstāj savi nešķīstie ceļi un jāpieņem Dieva ceļi, un tikai tad Dievs izlies pār mani Savu žēlastību.  No kā iesākas nelikumības? Nelikumības sākas no nepareizām domām, kuras nesakrīt ar Dieva domām. Nelikumīga rīcība ir rezultāts un auglis nelikumīgām, grēcīgām domām. Man ir jāatstāj savas domas un ir jāpieņem Dieva domas, piekrītot tam, ko Viņš saka. Tā arī ir pazemības būtība. Man ir jāpieņem lēmums, ka, neatkarīgi no tā, kā es jutīšos vai cik grūti man būs – es vienalga visā piekritīšu Dievam, tāpēc ka Viņam vienmēr ir taisnība.

Līdzīgi raksti

  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.

    [dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi...

  • Gavēnis kā instruments Dieva žēlastības atbrīvošanai

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki izskatīja situāciju, kas bija radusies Israēla tautas dzīvē un par kuru rakstīts Joēla grāmatā. Tas bija ļoti smags posta, sausuma, bada, vaimanu un ienaidnieka iebrukumu periods. Šis posts skāra visu Israēla tautu, visu nāciju. Un šai laikā Dievs vērsās pie Savas tautas sakot, ka ir izeja.

    [dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki...

  • Iedziļinies sevī un mācībā! /Veselīgas mācības spēks/ (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas svētrunā skāra jautājumu par to, cik svarīga ir Dieva mācība un pareiza attieksme pret mācību. Ja mēs ļausim Dievam mainīt mūsu domāšanu, spēsim aizliegt sevi un nolikt Dievu un Viņa mērķus pirmajā vietā, tad pasaule nepaliks tāda pati, bet tiks izmainīta, un zeme piepildīsies ar Dieva godību.

    [dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus svētdienas svētrunā skāra jautājumu par to, cik svarīga ir Dieva mācība un...

  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 2.daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja mācīt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība”. Mēs visi esam pārvaldnieki. Bet katram no mums ir jāatklāj pašam, kurš ir zemes un visa, kas to piepilda, patiesais Valdnieks. Patiesais zemes Saimnieks un Valdnieks ir Dievs.

    [dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja mācīt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un...

  • Tava laime ir atkarīga no tā, kā labad tu dzīvo!

    Šo svētdien mācītājs Rufus dalījās ar pamācības vārdu. Viņš teica, ka ļoti svarīgi ir alkt pēc Dieva un Viņa klātbūtnes. Ir svarīgi izbaudīt un iepazīt to, cik Dievs ir labs pret katru no mums. Sarežģīti apstākļi, problēmas un grūtības grib katram no mums skaļā balsī paziņot, ka – Dievs tevi nemīl, ka Viņš ir aizmirsis par tevi un nemaz nerūpējas par tevi, ka Dievam ir daudz svarīgākas problēmas. Tā ir mūsu ienaidnieka – sātana, kuru Bībele sauc par meli, balss.

    [dropcap]Š[/dropcap]o svētdien mācītājs Rufus dalījās ar pamācības vārdu.

  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss runāja par ieradumiem un to ietekmi. Dievam ir tāda vēlēšanās, lai šinī...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *