Dieva Valstība II

Miers jums, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem.Mēs uzsākām sarunu par Dieva Valstību.Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas redzēt, kā Viņa Valstība paplašinās pa visu šo zemi. Dievs vēlas, lai šīs pasaules valstība kļūtu par Dieva un Kristus Valstību.Mēs sapratām, ka tas katrā ziņā notiks, bet ir svarīgi, lai tas notiktu ar manu un tavu līdzdalību.Mēs aicinām katru ticīgo ņemt aktīvu dalību tajā, lai paplašinātu Dieva Valstību uz šīs zemes un ieņemt uzvarētāju pozīciju Kristū. Lai paplašinātu Debesu valstību, ir nepieciešams cīnīties un pielikt noteiktu piepūli.
„Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.”(Mateja 11:12).
Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.Nav nepieciešamības uzvarēt, ja nav tā, kurš jāuzvar. Mums jāapzinās, ka atrodamies varenas garīgas kaujas pašā vidū.Cilvēka vienaldzība šai kaujā padara viņu viegli ievainojamu ienaidnieka priekšā.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,” (2.Korintiešiem 10:3-5).
Mēs ar jums dzīvojam pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Runa iet par garīgu cīņu, bet ne par fizisku kauju.Aplūkosim vēl vienu paralēlu rakstu vietu:
„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.”(Efeziešiem 6:10-13).
Augšminētajā rakstu vietā mēs redzam sekojošas patiesības:Pirmkārt, mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies par to, lai paplašinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus virs zemes.Otrkārt, mēs necīnāmies pret cilvēkiem vai pret miesu un asinīm, tāpēc mūsu cīņas ieroči nevar būt miesīgi, bet tikai garīgi. Tas viss ir tāpēc, ka „ Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret varām un valdībām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Tālab „..mūsu cīņas ieroči nav miesīgi”.Bez tam, ir svarīgi apzināties, ka mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies no uzvarētāju pozīcijas Kristū.Mēs necenšamies uzvarēt šai cīņā, jo Kristus jau ir uzvarējis. Mēs Viņā jau esam uzvarējuši, un mums jācīnās tieši no šīs pozīcijas un ar šādu izpratni.Atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka iemantot un paplašināt Dieva Valstību var tikai uzvarētāji.
„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.”(Atklāsmes gr.21:7).
Uzvarētājs – tas ir tas, kuram ir atklāsme par Tā Kunga uzvaru un tas, kurš, bruņojies ar šo atklāsmi, uzvar visus šķēršļus lai piepildītu Dieva misiju savā ceļā.Ja vēlaties kļūt par vienu no tiem, kuri paplašina Dieva Valstību, jums nepieciešams zināt uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū. Dievs no savs puses paveicis visu nepieciešamo, lai mēs ar jums varētu uzvarēt un pārvarēt jebkuru šķērsli, kas rodas mūsu ceļā. Dievs paveicis visu nepieciešamo, lai mēs būtu spējīgi paplašināt Viņa Valstību jau no tā brīža, kad paši pieņemam šo Valstību.Mums nepieciešams iepazīties ar Viņa ieročiem uzvarai un būt pietiekami centīgiem tajā, lai izmantotu šos ieročus.Par to runāsim rīt.Atcerieties – Jēzū Kristū jūs jau esat uzvarētāji!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

    „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).