Dieva Valstība II

Miers jums, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem.Mēs uzsākām sarunu par Dieva Valstību.Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas redzēt, kā Viņa Valstība paplašinās pa visu šo zemi. Dievs vēlas, lai šīs pasaules valstība kļūtu par Dieva un Kristus Valstību.Mēs sapratām, ka tas katrā ziņā notiks, bet ir svarīgi, lai tas notiktu ar manu un tavu līdzdalību.Mēs aicinām katru ticīgo ņemt aktīvu dalību tajā, lai paplašinātu Dieva Valstību uz šīs zemes un ieņemt uzvarētāju pozīciju Kristū. Lai paplašinātu Debesu valstību, ir nepieciešams cīnīties un pielikt noteiktu piepūli.
„Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.”(Mateja 11:12).
Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.Nav nepieciešamības uzvarēt, ja nav tā, kurš jāuzvar. Mums jāapzinās, ka atrodamies varenas garīgas kaujas pašā vidū.Cilvēka vienaldzība šai kaujā padara viņu viegli ievainojamu ienaidnieka priekšā.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,” (2.Korintiešiem 10:3-5).
Mēs ar jums dzīvojam pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Runa iet par garīgu cīņu, bet ne par fizisku kauju.Aplūkosim vēl vienu paralēlu rakstu vietu:
„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.”(Efeziešiem 6:10-13).
Augšminētajā rakstu vietā mēs redzam sekojošas patiesības:Pirmkārt, mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies par to, lai paplašinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus virs zemes.Otrkārt, mēs necīnāmies pret cilvēkiem vai pret miesu un asinīm, tāpēc mūsu cīņas ieroči nevar būt miesīgi, bet tikai garīgi. Tas viss ir tāpēc, ka „ Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret varām un valdībām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Tālab „..mūsu cīņas ieroči nav miesīgi”.Bez tam, ir svarīgi apzināties, ka mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies no uzvarētāju pozīcijas Kristū.Mēs necenšamies uzvarēt šai cīņā, jo Kristus jau ir uzvarējis. Mēs Viņā jau esam uzvarējuši, un mums jācīnās tieši no šīs pozīcijas un ar šādu izpratni.Atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka iemantot un paplašināt Dieva Valstību var tikai uzvarētāji.
„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.”(Atklāsmes gr.21:7).
Uzvarētājs – tas ir tas, kuram ir atklāsme par Tā Kunga uzvaru un tas, kurš, bruņojies ar šo atklāsmi, uzvar visus šķēršļus lai piepildītu Dieva misiju savā ceļā.Ja vēlaties kļūt par vienu no tiem, kuri paplašina Dieva Valstību, jums nepieciešams zināt uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū. Dievs no savs puses paveicis visu nepieciešamo, lai mēs ar jums varētu uzvarēt un pārvarēt jebkuru šķērsli, kas rodas mūsu ceļā. Dievs paveicis visu nepieciešamo, lai mēs būtu spējīgi paplašināt Viņa Valstību jau no tā brīža, kad paši pieņemam šo Valstību.Mums nepieciešams iepazīties ar Viņa ieročiem uzvarai un būt pietiekami centīgiem tajā, lai izmantotu šos ieročus.Par to runāsim rīt.Atcerieties – Jēzū Kristū jūs jau esat uzvarētāji!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus.
  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Kas ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.