Dieva Valstība II

Miers jums, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem.Mēs uzsākām sarunu par Dieva Valstību.Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas redzēt, kā Viņa Valstība paplašinās pa visu šo zemi. Dievs vēlas, lai šīs pasaules valstība kļūtu par Dieva un Kristus Valstību.Mēs sapratām, ka tas katrā ziņā notiks, bet ir svarīgi, lai tas notiktu ar manu un tavu līdzdalību.Mēs aicinām katru ticīgo ņemt aktīvu dalību tajā, lai paplašinātu Dieva Valstību uz šīs zemes un ieņemt uzvarētāju pozīciju Kristū. Lai paplašinātu Debesu valstību, ir nepieciešams cīnīties un pielikt noteiktu piepūli.
„Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.”(Mateja 11:12).
Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.Nav nepieciešamības uzvarēt, ja nav tā, kurš jāuzvar. Mums jāapzinās, ka atrodamies varenas garīgas kaujas pašā vidū.Cilvēka vienaldzība šai kaujā padara viņu viegli ievainojamu ienaidnieka priekšā.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,” (2.Korintiešiem 10:3-5).
Mēs ar jums dzīvojam pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Runa iet par garīgu cīņu, bet ne par fizisku kauju.Aplūkosim vēl vienu paralēlu rakstu vietu:
„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.”(Efeziešiem 6:10-13).
Augšminētajā rakstu vietā mēs redzam sekojošas patiesības:Pirmkārt, mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies par to, lai paplašinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus virs zemes.Otrkārt, mēs necīnāmies pret cilvēkiem vai pret miesu un asinīm, tāpēc mūsu cīņas ieroči nevar būt miesīgi, bet tikai garīgi. Tas viss ir tāpēc, ka „ Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret varām un valdībām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Tālab „..mūsu cīņas ieroči nav miesīgi”.Bez tam, ir svarīgi apzināties, ka mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies no uzvarētāju pozīcijas Kristū.Mēs necenšamies uzvarēt šai cīņā, jo Kristus jau ir uzvarējis. Mēs Viņā jau esam uzvarējuši, un mums jācīnās tieši no šīs pozīcijas un ar šādu izpratni.Atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka iemantot un paplašināt Dieva Valstību var tikai uzvarētāji.
„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.”(Atklāsmes gr.21:7).
Uzvarētājs – tas ir tas, kuram ir atklāsme par Tā Kunga uzvaru un tas, kurš, bruņojies ar šo atklāsmi, uzvar visus šķēršļus lai piepildītu Dieva misiju savā ceļā.Ja vēlaties kļūt par vienu no tiem, kuri paplašina Dieva Valstību, jums nepieciešams zināt uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū. Dievs no savs puses paveicis visu nepieciešamo, lai mēs ar jums varētu uzvarēt un pārvarēt jebkuru šķērsli, kas rodas mūsu ceļā. Dievs paveicis visu nepieciešamo, lai mēs būtu spējīgi paplašināt Viņa Valstību jau no tā brīža, kad paši pieņemam šo Valstību.Mums nepieciešams iepazīties ar Viņa ieročiem uzvarai un būt pietiekami centīgiem tajā, lai izmantotu šos ieročus.Par to runāsim rīt.Atcerieties – Jēzū Kristū jūs jau esat uzvarētāji!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja.„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).