Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju! Vakar mēs sākām runāt par to, cik svarīgi ir iepazīt Dieva gribu savai dzīvei. Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski. Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē. Patiesā garīguma pakāpe sastāv no cilvēka vēlēšanās iepazīt Dieva gribu savai dzīvei un dzīvošanas saskaņā ar šo gribu, kas atklājusies cilvēkam caur Svētajiem Rakstiem. Mūsu atbildība ir tajā, lai mēs pakļautos Dieva gribai, kas mums atklājusies, un nevis iedziļinātos tā atšifrēšanā, kādi tad ir Viņa slēptie plāni attiecībā uz mūsu dzīvi. Jā, Dievs aicina mūs it visā meklēt Svētā Gara vadību, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka Dievs aicina mūs dzīvot:  

 „….no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4b).

  Par mūsu dzīves galveno mērķi vai virzošo spēku ir jākļūst tādam dzīvesveidam, kas atbilst tai Dieva gribai, kas mums atklājusies. Ir jāsaprot tas, ka paklausība Dieva gribai priekš mums ir svarīgāka, nekā visa Dieva plāna noteikšana! Runājot par dažām reliģisko aktīvistu grupām, Jēzus reiz sacīja:  

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:21-23).

  Tie ir ļoti nopietni vārdi, kuri ir jūsu uzmanības vērti! Mēs varēsim iemantot Debesu Valstību tikai tad, kad piepildīsim Dieva gribu, un ne tad, kad nodarbosimies ar reliģiozām aktivitātēm vai darbību. Cilvēki, par kuriem Jēzus runā augšminētajā Rakstu vietā, darīja daudz labu darbu Tā Kunga Vārdā, bet viņu motīvs atšķīrās no Jēzus motīva. Šie cilvēki netiecās iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Viņiem nebija laika tam, lai komunicētu ar To Kungu, un viņiem nebija laika iedziļināties Viņa Vārdā, tālab Jēzus sacīja:  

„Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:23).

  Citiem vārdiem sakot, šie cilvēki Jēzum bija sveši un tie nekad nemeklēja Viņa gribu, bet vadījās pēc sava labuma. Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, tiem, kuri meklē Viņa gribu, tiem, kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Ievērojiet to, ka nepietiek tikai zināt Dieva gribu, – vajag to arī piepildīt. Dievs mūs tiesās balstoties uz to, ko Viņš mums ir atklājis, un ko mēs izdarījām ar šo atklāsmi. Tieši tālab, Jēzus sacīja:  

„Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” (Jāņa 12:48).

  Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.