Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju! Vakar mēs sākām runāt par to, cik svarīgi ir iepazīt Dieva gribu savai dzīvei. Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski. Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē. Patiesā garīguma pakāpe sastāv no cilvēka vēlēšanās iepazīt Dieva gribu savai dzīvei un dzīvošanas saskaņā ar šo gribu, kas atklājusies cilvēkam caur Svētajiem Rakstiem. Mūsu atbildība ir tajā, lai mēs pakļautos Dieva gribai, kas mums atklājusies, un nevis iedziļinātos tā atšifrēšanā, kādi tad ir Viņa slēptie plāni attiecībā uz mūsu dzīvi. Jā, Dievs aicina mūs it visā meklēt Svētā Gara vadību, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka Dievs aicina mūs dzīvot:  

 „….no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4b).

  Par mūsu dzīves galveno mērķi vai virzošo spēku ir jākļūst tādam dzīvesveidam, kas atbilst tai Dieva gribai, kas mums atklājusies. Ir jāsaprot tas, ka paklausība Dieva gribai priekš mums ir svarīgāka, nekā visa Dieva plāna noteikšana! Runājot par dažām reliģisko aktīvistu grupām, Jēzus reiz sacīja:  

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:21-23).

  Tie ir ļoti nopietni vārdi, kuri ir jūsu uzmanības vērti! Mēs varēsim iemantot Debesu Valstību tikai tad, kad piepildīsim Dieva gribu, un ne tad, kad nodarbosimies ar reliģiozām aktivitātēm vai darbību. Cilvēki, par kuriem Jēzus runā augšminētajā Rakstu vietā, darīja daudz labu darbu Tā Kunga Vārdā, bet viņu motīvs atšķīrās no Jēzus motīva. Šie cilvēki netiecās iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Viņiem nebija laika tam, lai komunicētu ar To Kungu, un viņiem nebija laika iedziļināties Viņa Vārdā, tālab Jēzus sacīja:  

„Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:23).

  Citiem vārdiem sakot, šie cilvēki Jēzum bija sveši un tie nekad nemeklēja Viņa gribu, bet vadījās pēc sava labuma. Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, tiem, kuri meklē Viņa gribu, tiem, kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Ievērojiet to, ka nepietiek tikai zināt Dieva gribu, – vajag to arī piepildīt. Dievs mūs tiesās balstoties uz to, ko Viņš mums ir atklājis, un ko mēs izdarījām ar šo atklāsmi. Tieši tālab, Jēzus sacīja:  

„Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” (Jāņa 12:48).

  Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam II

    Neskatoties uz to ka Jāzepa brāļi bija pastrādājuši ļaunu attiecībā pret Jāzepu, Dievs vērsa visu to par labu tāpēc, ka Jāzepam bija izpratne par to kādai ir jābūt attieksmei. Jāzeps turpināja būt pateicīgs Dievam ik vienā laikā, kalpojot ar pateicību un prieku.Ja arī tu iemācīsies pateikties un slavēt Dievu par visu un ikvienā laikā, kā to darīja Jāzeps, tad viss, kas bija paredzēts ļauns Dievs vērsīs par labu.