Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju! Vakar mēs sākām runāt par to, cik svarīgi ir iepazīt Dieva gribu savai dzīvei. Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski. Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē. Patiesā garīguma pakāpe sastāv no cilvēka vēlēšanās iepazīt Dieva gribu savai dzīvei un dzīvošanas saskaņā ar šo gribu, kas atklājusies cilvēkam caur Svētajiem Rakstiem. Mūsu atbildība ir tajā, lai mēs pakļautos Dieva gribai, kas mums atklājusies, un nevis iedziļinātos tā atšifrēšanā, kādi tad ir Viņa slēptie plāni attiecībā uz mūsu dzīvi. Jā, Dievs aicina mūs it visā meklēt Svētā Gara vadību, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka Dievs aicina mūs dzīvot:  

 „….no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4b).

  Par mūsu dzīves galveno mērķi vai virzošo spēku ir jākļūst tādam dzīvesveidam, kas atbilst tai Dieva gribai, kas mums atklājusies. Ir jāsaprot tas, ka paklausība Dieva gribai priekš mums ir svarīgāka, nekā visa Dieva plāna noteikšana! Runājot par dažām reliģisko aktīvistu grupām, Jēzus reiz sacīja:  

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:21-23).

  Tie ir ļoti nopietni vārdi, kuri ir jūsu uzmanības vērti! Mēs varēsim iemantot Debesu Valstību tikai tad, kad piepildīsim Dieva gribu, un ne tad, kad nodarbosimies ar reliģiozām aktivitātēm vai darbību. Cilvēki, par kuriem Jēzus runā augšminētajā Rakstu vietā, darīja daudz labu darbu Tā Kunga Vārdā, bet viņu motīvs atšķīrās no Jēzus motīva. Šie cilvēki netiecās iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Viņiem nebija laika tam, lai komunicētu ar To Kungu, un viņiem nebija laika iedziļināties Viņa Vārdā, tālab Jēzus sacīja:  

„Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:23).

  Citiem vārdiem sakot, šie cilvēki Jēzum bija sveši un tie nekad nemeklēja Viņa gribu, bet vadījās pēc sava labuma. Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, tiem, kuri meklē Viņa gribu, tiem, kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Ievērojiet to, ka nepietiek tikai zināt Dieva gribu, – vajag to arī piepildīt. Dievs mūs tiesās balstoties uz to, ko Viņš mums ir atklājis, un ko mēs izdarījām ar šo atklāsmi. Tieši tālab, Jēzus sacīja:  

„Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” (Jāņa 12:48).

  Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.