Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

Labdien, dārgie draugi! Esmu pateicīgs Dievam par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā, lai uzpildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas pieaudzē mūsu ticību.Dieva Vārds aicina mūs vienmēr lūgt un nepagurt!Vairākas dienas pēc kārtas mēs lasījām Lūkas Evaņģēliju. Lūka mums parāda to Jēzus dzīves pusi, kura bija saistīta ar Viņa lūgšanām. Lūka aprakstīja ne tikai to, ka Jēzus pastāvīgi lūdza, bet arī to, kas notika pēc Viņa lūgšanas.
„Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas Ev. 11:13) .
Šajā rakstu vietā Jēzus mums saka, ka Svētais Gars atnāk tad, kad mēs to Dievam lūdzam. Ar to Jēzus gribēja Saviem mācekļiem parādīt, ka Svētais Gars bija uz Viņa, svaidījums un Dieva spēks bija uz Viņa tāpēc, ka Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūgšanā lūdz. Kurš no jums vēlās, lai Svētais Gars vēl vairāk parādītu Sevi jūsu dzīvē? Ja tu to vēlies, tad saki Dievam: „Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum. Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”
„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
Draudzi, kuru ceļ Jēzus, Viņš ceļ ar Savu Vārdu, ar Savu piemēru. Pēc tam, kad Jēzus jau bija mācījis Savus mācekļus, Viņš parādīja piemēru – nomira par viņiem, lai Svētais Gars varētu būt viņos, – tagad Jēzus saka, lai viņi iet un dara visu to, ko Viņš Pats darīja.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. Ev.28:19-20)
Jēzus centās Saviem mācekļiem parādīt, ka bez Svētā Gara viņiem nekas neizdosies tāpēc, ka arī Viņam nekas neizdotos bez Svētā Gara. Tāpēc Jēzus saviem mācekļiem teica, ka
 „… Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu…” (Lūkas Ev.24:49a).
Šeit ir runa par Svēto Garu. Jēzus centās Saviem mācekļiem pateikt, ka tieši tas, ka Svētais Gars bija pār Viņu un svaidīja Viņu darīt to, kas bija jādara, – tikai tāpēc Viņam viss izdevās. Jēzus gribēja pateikt Saviem mācekļiem, ka tikai tad, kad pār viņiem būs tas pats Svētā Gara spēks, kas bija uz Viņa, tikai tad mācekļi varēs izdarīt to, uz ko viņi ir aicināti. Tāpēc Jēzus teica, ka Viņš sūtīs Svēto Garu un lai mācekļi to gaida. Jēzus teica, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, mācekļi būs piepildīti ar spēku no augšienes.Jēzus nekad negaidīja, ka mēs rīkosimies Viņa Vārdā iesākumā par to nelūguši un nepalaiduši Viņu pa priekšu.Lai Dievs mums palīdz pielietot šo patiesību visā, ko mēs darām!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).