Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

Labdien, dārgie draugi! Esmu pateicīgs Dievam par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā, lai uzpildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas pieaudzē mūsu ticību.Dieva Vārds aicina mūs vienmēr lūgt un nepagurt!Vairākas dienas pēc kārtas mēs lasījām Lūkas Evaņģēliju. Lūka mums parāda to Jēzus dzīves pusi, kura bija saistīta ar Viņa lūgšanām. Lūka aprakstīja ne tikai to, ka Jēzus pastāvīgi lūdza, bet arī to, kas notika pēc Viņa lūgšanas.
„Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas Ev. 11:13) .
Šajā rakstu vietā Jēzus mums saka, ka Svētais Gars atnāk tad, kad mēs to Dievam lūdzam. Ar to Jēzus gribēja Saviem mācekļiem parādīt, ka Svētais Gars bija uz Viņa, svaidījums un Dieva spēks bija uz Viņa tāpēc, ka Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūgšanā lūdz. Kurš no jums vēlās, lai Svētais Gars vēl vairāk parādītu Sevi jūsu dzīvē? Ja tu to vēlies, tad saki Dievam: „Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum. Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”
„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
Draudzi, kuru ceļ Jēzus, Viņš ceļ ar Savu Vārdu, ar Savu piemēru. Pēc tam, kad Jēzus jau bija mācījis Savus mācekļus, Viņš parādīja piemēru – nomira par viņiem, lai Svētais Gars varētu būt viņos, – tagad Jēzus saka, lai viņi iet un dara visu to, ko Viņš Pats darīja.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. Ev.28:19-20)
Jēzus centās Saviem mācekļiem parādīt, ka bez Svētā Gara viņiem nekas neizdosies tāpēc, ka arī Viņam nekas neizdotos bez Svētā Gara. Tāpēc Jēzus saviem mācekļiem teica, ka
 „… Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu…” (Lūkas Ev.24:49a).
Šeit ir runa par Svēto Garu. Jēzus centās Saviem mācekļiem pateikt, ka tieši tas, ka Svētais Gars bija pār Viņu un svaidīja Viņu darīt to, kas bija jādara, – tikai tāpēc Viņam viss izdevās. Jēzus gribēja pateikt Saviem mācekļiem, ka tikai tad, kad pār viņiem būs tas pats Svētā Gara spēks, kas bija uz Viņa, tikai tad mācekļi varēs izdarīt to, uz ko viņi ir aicināti. Tāpēc Jēzus teica, ka Viņš sūtīs Svēto Garu un lai mācekļi to gaida. Jēzus teica, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, mācekļi būs piepildīti ar spēku no augšienes.Jēzus nekad negaidīja, ka mēs rīkosimies Viņa Vārdā iesākumā par to nelūguši un nepalaiduši Viņu pa priekšu.Lai Dievs mums palīdz pielietot šo patiesību visā, ko mēs darām!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžboije

Līdzīgi raksti

  • Kāda ir mūsu loma un funkcijas kā Kristus vēstnešiem šai pasaulē

    „ Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” (Jesajas 60:1-3).
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).