Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

Labdien, dārgie draugi! Esmu pateicīgs Dievam par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā, lai uzpildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas pieaudzē mūsu ticību.Dieva Vārds aicina mūs vienmēr lūgt un nepagurt!Vairākas dienas pēc kārtas mēs lasījām Lūkas Evaņģēliju. Lūka mums parāda to Jēzus dzīves pusi, kura bija saistīta ar Viņa lūgšanām. Lūka aprakstīja ne tikai to, ka Jēzus pastāvīgi lūdza, bet arī to, kas notika pēc Viņa lūgšanas.
„Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas Ev. 11:13) .
Šajā rakstu vietā Jēzus mums saka, ka Svētais Gars atnāk tad, kad mēs to Dievam lūdzam. Ar to Jēzus gribēja Saviem mācekļiem parādīt, ka Svētais Gars bija uz Viņa, svaidījums un Dieva spēks bija uz Viņa tāpēc, ka Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūgšanā lūdz. Kurš no jums vēlās, lai Svētais Gars vēl vairāk parādītu Sevi jūsu dzīvē? Ja tu to vēlies, tad saki Dievam: „Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum. Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”
„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
Draudzi, kuru ceļ Jēzus, Viņš ceļ ar Savu Vārdu, ar Savu piemēru. Pēc tam, kad Jēzus jau bija mācījis Savus mācekļus, Viņš parādīja piemēru – nomira par viņiem, lai Svētais Gars varētu būt viņos, – tagad Jēzus saka, lai viņi iet un dara visu to, ko Viņš Pats darīja.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. Ev.28:19-20)
Jēzus centās Saviem mācekļiem parādīt, ka bez Svētā Gara viņiem nekas neizdosies tāpēc, ka arī Viņam nekas neizdotos bez Svētā Gara. Tāpēc Jēzus saviem mācekļiem teica, ka
 „… Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu…” (Lūkas Ev.24:49a).
Šeit ir runa par Svēto Garu. Jēzus centās Saviem mācekļiem pateikt, ka tieši tas, ka Svētais Gars bija pār Viņu un svaidīja Viņu darīt to, kas bija jādara, – tikai tāpēc Viņam viss izdevās. Jēzus gribēja pateikt Saviem mācekļiem, ka tikai tad, kad pār viņiem būs tas pats Svētā Gara spēks, kas bija uz Viņa, tikai tad mācekļi varēs izdarīt to, uz ko viņi ir aicināti. Tāpēc Jēzus teica, ka Viņš sūtīs Svēto Garu un lai mācekļi to gaida. Jēzus teica, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, mācekļi būs piepildīti ar spēku no augšienes.Jēzus nekad negaidīja, ka mēs rīkosimies Viņa Vārdā iesākumā par to nelūguši un nepalaiduši Viņu pa priekšu.Lai Dievs mums palīdz pielietot šo patiesību visā, ko mēs darām!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžboije

Līdzīgi raksti

  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”
  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.