Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

Labdien, dārgie draugi! Esmu pateicīgs Dievam par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā, lai uzpildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas pieaudzē mūsu ticību.

Dieva Vārds aicina mūs vienmēr lūgt un nepagurt!

Vairākas dienas pēc kārtas mēs lasījām Lūkas Evaņģēliju. Lūka mums parāda to Jēzus dzīves pusi, kura bija saistīta ar Viņa lūgšanām. Lūka aprakstīja ne tikai to, ka Jēzus pastāvīgi lūdza, bet arī to, kas notika pēc Viņa lūgšanas.

„Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas Ev. 11:13) .

Šajā rakstu vietā Jēzus mums saka, ka Svētais Gars atnāk tad, kad mēs to Dievam lūdzam. Ar to Jēzus gribēja Saviem mācekļiem parādīt, ka Svētais Gars bija uz Viņa, svaidījums un Dieva spēks bija uz Viņa tāpēc, ka Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūgšanā lūdz. Kurš no jums vēlās, lai Svētais Gars vēl vairāk parādītu Sevi jūsu dzīvē? Ja tu to vēlies, tad saki Dievam: „Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum. Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”

„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).

Draudzi, kuru ceļ Jēzus, Viņš ceļ ar Savu Vārdu, ar Savu piemēru. Pēc tam, kad Jēzus jau bija mācījis Savus mācekļus, Viņš parādīja piemēru – nomira par viņiem, lai Svētais Gars varētu būt viņos, – tagad Jēzus saka, lai viņi iet un dara visu to, ko Viņš Pats darīja.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. Ev.28:19-20)

Jēzus centās Saviem mācekļiem parādīt, ka bez Svētā Gara viņiem nekas neizdosies tāpēc, ka arī Viņam nekas neizdotos bez Svētā Gara. Tāpēc Jēzus saviem mācekļiem teica, ka

 „… Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu…” (Lūkas Ev.24:49a).

Šeit ir runa par Svēto Garu. Jēzus centās Saviem mācekļiem pateikt, ka tieši tas, ka Svētais Gars bija pār Viņu un svaidīja Viņu darīt to, kas bija jādara, – tikai tāpēc Viņam viss izdevās. Jēzus gribēja pateikt Saviem mācekļiem, ka tikai tad, kad pār viņiem būs tas pats Svētā Gara spēks, kas bija uz Viņa, tikai tad mācekļi varēs izdarīt to, uz ko viņi ir aicināti. Tāpēc Jēzus teica, ka Viņš sūtīs Svēto Garu un lai mācekļi to gaida. Jēzus teica, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, mācekļi būs piepildīti ar spēku no augšienes.

Jēzus nekad negaidīja, ka mēs rīkosimies Viņa Vārdā iesākumā par to nelūguši un nepalaiduši Viņu pa priekšu.

Lai Dievs mums palīdz pielietot šo patiesību visā, ko mēs darām!

Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. „Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr...

  • Dievs tev šodien saka: „Es gribu, lai tu nestu daudz augļu Dieva Valstībā”

    Un tu patiesi vari nest augļus Dievam – glābtu dvēseļu augļus. Padomā par tiem cilvēkiem, kuri tev ir dārgi, bet vēl nav glābti. Padomā par tiem cilvēkiem, kurus tu gribētu redzēt Dieva Valstībā, un sāc cītīgi lūgt par viņiem. Tu vari iesaistīt arī citus ticīgos, tos, kuri piekritīs kopā ar tevi lūgt par šiem cilvēkiem.

    Un tu patiesi vari nest augļus Dievam - glābtu dvēseļu augļus. Padomā par tiem cilvēkiem, kuri tev ir dārgi, bet...

  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs. Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs. Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam...

  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai?

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka tieši taisnība kvalificē cilvēku svētībām un Dieva labvēlībai. Tātad, pamats labvēlībai ir taisnība.

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka...

  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā...