Lūgšana – tas ir spēka avots! II

Esmu priecīgs jūs atkal sveicināt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājām par to, ka neskatoties uz aizņemtību, Jēzus vienmēr atrada laiku tam, lai pavadītu laiku ar Dievu un lūgtu, tāpēc Viņa kalpošana bija auglīga un efektīva, piepildīta ar Dieva brīnumiem un zīmēm.Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga, nav mazsvarīgas kalpošanas. Jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt lūgšanai.Kad es nožēloju grēkus, iesākumā es kalpoju kārtības sargu grupā. Un mums bija pastāvīgas lūgšanas, ne tikai pirms dievkalpojumiem, bet arī nakts lūgšanas. Un mana vēlēšanās bija, lai cilvēki, kuri sveicināsies ar mani pirms iešanas zālē uz dievkalpojumu, caur šo rokasspiedienu piepildītos ar Dieva spēku, lai slimie cilvēki caur šo rokasspiedienu saņemtu dziedinošo spēku, lai cilvēki būtu spējīgi pieņemt visu to, ko Dievs viņiem sagatavojis. Un es redzēju atbildes uz savām lūgšanām. Vienreiz pēc lūgšanām, es sasveicinoties apskāvu vienu brāli no draudzes un nezināju, ka viņam sāpēja kakls. Pēc tam šis brālis pateica, ka pēc sasveicināšanās ar mani, viņam šīs sāpes acumirklī pazuda. Kad atnāk Svētais Gars, Viņš zina, kas ir jādara. Lūgšanai ir jābūt pamatā visam, ko mēs ar jums darām. Ja tas darbojas manā dzīvē, tad tas darbosies tavā dzīvē.Kādā reizē es lasīju Bībelē, ka tad, kad nomira Elīsa, viņu apglabāja kapā. Bet sanāca tā, ka kļūdas pēc vēl kādu mirušo iemeta Elīsas kapā. Kā tikko mirušā cilvēka līķis saskārās ar Elīsas kauliem, šis cilvēks atdzīvojās. Šis notikums ir aprakstīts Bībelē. Elīsa bija svaidīts līdz pat kauliem. Pat pēc Elīsas nāves Tā Kunga svaidījums bija palicis uz viņa kauliem. Bet, ja mēs paskatīsimies uz Elīsas dzīvi, mēs ieraudzīsim, ka viņš bija spēcīgs lūdzējs. Kad es izlasīju šo rakstu vietu, es lūgšanā lūdzu Dievam, lai Viņš svaida tos krēslus uz kuriem es sēdēšu, tās gultas viesnīcā uz kurām es gulēšu. Es lūdzu, lai cilvēki, kuri sēdēs šajos krēslos pēc manis, vai dzīvos tajās pašās viesnīcas istabās, kur es, – lai viņu dzīvēs atnāk pārmaiņas no Dieva. Es par to lūdzu, jo zinu, ka tas darbojas. Visā ir jābūt lūgšanai, lūgšanai un vēlreiz lūgšanai!!!
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas Ev. 6:12).
Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visu nakti lūdza tāpēc, ka nākamajā rītā kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!
„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).
Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!Cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt! Tajā ir garantija mūsu veiksmei un efektivitātei!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no mums šajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Auglīgums un tā nozīme

    Bībelē ļoti skaidri tiek runāts par to, ka Dievs vēlas, lai mēs kā Viņas bērni, nestu augļus Debesu Valstībai. Kad mēs nesam augļus – Dievs tiek pagodināts. Pagodināt Dievu – tas ir kas vairāk, nekā dziedāt Viņam slavas un pielūgsmes dziesmas. Dieva godināšana ir saistīta ar to, ko mēs darām ar savu dzīvi. Vairākas dienas mēs runāsim par auglīgas dzīves nozīmi, mērķi un principiem.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).