Lūgšana – tas ir spēka avots! II

Esmu priecīgs jūs atkal sveicināt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājām par to, ka neskatoties uz aizņemtību, Jēzus vienmēr atrada laiku tam, lai pavadītu laiku ar Dievu un lūgtu, tāpēc Viņa kalpošana bija auglīga un efektīva, piepildīta ar Dieva brīnumiem un zīmēm.Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga, nav mazsvarīgas kalpošanas. Jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt lūgšanai.Kad es nožēloju grēkus, iesākumā es kalpoju kārtības sargu grupā. Un mums bija pastāvīgas lūgšanas, ne tikai pirms dievkalpojumiem, bet arī nakts lūgšanas. Un mana vēlēšanās bija, lai cilvēki, kuri sveicināsies ar mani pirms iešanas zālē uz dievkalpojumu, caur šo rokasspiedienu piepildītos ar Dieva spēku, lai slimie cilvēki caur šo rokasspiedienu saņemtu dziedinošo spēku, lai cilvēki būtu spējīgi pieņemt visu to, ko Dievs viņiem sagatavojis. Un es redzēju atbildes uz savām lūgšanām. Vienreiz pēc lūgšanām, es sasveicinoties apskāvu vienu brāli no draudzes un nezināju, ka viņam sāpēja kakls. Pēc tam šis brālis pateica, ka pēc sasveicināšanās ar mani, viņam šīs sāpes acumirklī pazuda. Kad atnāk Svētais Gars, Viņš zina, kas ir jādara. Lūgšanai ir jābūt pamatā visam, ko mēs ar jums darām. Ja tas darbojas manā dzīvē, tad tas darbosies tavā dzīvē.Kādā reizē es lasīju Bībelē, ka tad, kad nomira Elīsa, viņu apglabāja kapā. Bet sanāca tā, ka kļūdas pēc vēl kādu mirušo iemeta Elīsas kapā. Kā tikko mirušā cilvēka līķis saskārās ar Elīsas kauliem, šis cilvēks atdzīvojās. Šis notikums ir aprakstīts Bībelē. Elīsa bija svaidīts līdz pat kauliem. Pat pēc Elīsas nāves Tā Kunga svaidījums bija palicis uz viņa kauliem. Bet, ja mēs paskatīsimies uz Elīsas dzīvi, mēs ieraudzīsim, ka viņš bija spēcīgs lūdzējs. Kad es izlasīju šo rakstu vietu, es lūgšanā lūdzu Dievam, lai Viņš svaida tos krēslus uz kuriem es sēdēšu, tās gultas viesnīcā uz kurām es gulēšu. Es lūdzu, lai cilvēki, kuri sēdēs šajos krēslos pēc manis, vai dzīvos tajās pašās viesnīcas istabās, kur es, – lai viņu dzīvēs atnāk pārmaiņas no Dieva. Es par to lūdzu, jo zinu, ka tas darbojas. Visā ir jābūt lūgšanai, lūgšanai un vēlreiz lūgšanai!!!
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas Ev. 6:12).
Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visu nakti lūdza tāpēc, ka nākamajā rītā kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!
„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).
Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!Cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt! Tajā ir garantija mūsu veiksmei un efektivitātei!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no mums šajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana IV

    Lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu.Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu „laiks”. Lūgšana – ir kā viens no organizēšanas veidiem, viens no veidiem, kā varam pareizi pārvaldīt savu laiku. Lūgšanas tēma – tā ir ļoti interesanta tēma. Mēs visi par to runājam. Par lūgšanu ir uzrakstīts ļoti daudz. Bet kurš tad, patiesībā, efektīvi lūdz? Tas ir ļoti nopietns jautājums. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mēs organizējam savu dzīvi efektīvai lūgšanai. Tas pacels mūsu dzīvi un mūsu kalpošanu citā līmenī, augstākā.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

    Lai mūs mierinātu un pasargātu.Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu”. 5. un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)
  • Dievs grib, lai jūs ne tikai iepazīstat Viņa gribu, bet arī pieaugat Dieva, kā Personības, atziņā

    „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”(Jēkaba 1:2-4).Dieva atziņa un Viņa gribas izzināšana dara cilvēku par spēcīgu personību, kuru dzīves apstākļi nevar salauzt. Tieši jūs varat kļūt par tādiem cilvēkiem, ja vien jūs pieaugsiet Dieva atziņā, izzināsiet it visā Viņa gribu un rīkosieties saskaņā ar šo gribu.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).