Lūgšana – tas ir spēka avots! II
Esmu priecīgs jūs atkal sveicināt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Mēs ar jums runājām par to, ka neskatoties uz aizņemtību, Jēzus vienmēr atrada laiku tam, lai pavadītu laiku ar Dievu un lūgtu, tāpēc Viņa kalpošana bija auglīga un efektīva, piepildīta ar Dieva brīnumiem un zīmēm.
Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga, nav mazsvarīgas kalpošanas. Jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt lūgšanai.
Kad es nožēloju grēkus, iesākumā es kalpoju kārtības sargu grupā. Un mums bija pastāvīgas lūgšanas, ne tikai pirms dievkalpojumiem, bet arī nakts lūgšanas. Un mana vēlēšanās bija, lai cilvēki, kuri sveicināsies ar mani pirms iešanas zālē uz dievkalpojumu, caur šo rokasspiedienu piepildītos ar Dieva spēku, lai slimie cilvēki caur šo rokasspiedienu saņemtu dziedinošo spēku, lai cilvēki būtu spējīgi pieņemt visu to, ko Dievs viņiem sagatavojis. Un es redzēju atbildes uz savām lūgšanām. Vienreiz pēc lūgšanām, es sasveicinoties apskāvu vienu brāli no draudzes un nezināju, ka viņam sāpēja kakls. Pēc tam šis brālis pateica, ka pēc sasveicināšanās ar mani, viņam šīs sāpes acumirklī pazuda. Kad atnāk Svētais Gars, Viņš zina, kas ir jādara. Lūgšanai ir jābūt pamatā visam, ko mēs ar jums darām. Ja tas darbojas manā dzīvē, tad tas darbosies tavā dzīvē.
Kādā reizē es lasīju Bībelē, ka tad, kad nomira Elīsa, viņu apglabāja kapā. Bet sanāca tā, ka kļūdas pēc vēl kādu mirušo iemeta Elīsas kapā. Kā tikko mirušā cilvēka līķis saskārās ar Elīsas kauliem, šis cilvēks atdzīvojās. Šis notikums ir aprakstīts Bībelē. Elīsa bija svaidīts līdz pat kauliem. Pat pēc Elīsas nāves Tā Kunga svaidījums bija palicis uz viņa kauliem. Bet, ja mēs paskatīsimies uz Elīsas dzīvi, mēs ieraudzīsim, ka viņš bija spēcīgs lūdzējs. Kad es izlasīju šo rakstu vietu, es lūgšanā lūdzu Dievam, lai Viņš svaida tos krēslus uz kuriem es sēdēšu, tās gultas viesnīcā uz kurām es gulēšu. Es lūdzu, lai cilvēki, kuri sēdēs šajos krēslos pēc manis, vai dzīvos tajās pašās viesnīcas istabās, kur es, – lai viņu dzīvēs atnāk pārmaiņas no Dieva. Es par to lūdzu, jo zinu, ka tas darbojas. Visā ir jābūt lūgšanai, lūgšanai un vēlreiz lūgšanai!!!
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas Ev. 6:12).
Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visu nakti lūdza tāpēc, ka nākamajā rītā kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!
„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).
Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
Cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt! Tajā ir garantija mūsu veiksmei un efektivitātei!
Lai Dievs bagātīgi svētī katru no mums šajā dienā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
