Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji! Mūsu Dievs ir žēlastības pilns un labs!
„Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.”  (Psalms 36:6).
Ar mūžīgu mīlestību Viņš ir iemīlējis Savu Draudzi un katru no mums! Un tieši Viņa mīlestība uz mums nepieļauj, lai mūsu dzīve paliktu iepriekšējā stāvoklī, līmenī. Dievs vēlas, lai mēs pārveidotos, lai mēs būtu sulīgi un auglīgi. Tieši lūgšana ir tas instruments, kas mūs savieno ar Dievu un piepilda ar Viņa spēku, svaidījumu un spējām darīt tās lietas, kuras darīja Jēzus.Vienreiz es sludināju par tēmu: „Lai saceļas Tas Kungs un Viņa ienaidnieki izput!” Mums jāļauj Dievam sacelties un tikai tad, ienaidnieki izputēs. Mums ir kaut kas jādara, lai Dievs nostātos visā augumā. Bet bieži ir tā, ka mēs ar jums saceļamies, mēs paši ejam un, kad sastopamies ar ienaidniekiem, tad šie ienaidnieki mūs sasit un mēs padodamies. Tas notiek tāpēc, ka mēs nelaižam pa priekšu Dievu. Dievam ir jābūt priekšā, bet mums ir Viņam jāseko. Lai Dievs saceļas! Jēzus gaida no mums gudru rīcību tāpēc, ka Viņš mums ir atstājis Savu Vārdu.
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).
Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja, un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz! Darīt Jēzus darbus – tas arī ir mūsu aicinājums tāpēc, ka mēs nenākam uz draudzi, lai paspēlētos vai kalpotu tikai tāpēc, lai būtu ar ko nodarboties. Lūgšana – tas ir visa sākums, pamats, fundaments.Es lūdzu par to, lai katrs sadzirdētu šo vēstījumu, ar kuru pie mums vēršas Dievs. Es lūdzu Dievam par to, lai Viņš palīdz katram izrauties lūgšanā, lai katrs ne tikai zinātu par lūgšanas svarīgumu, bet arī to darītu – lūgtu. Es lūdzu Dievam, lai katrs sāktu praktizēt šo patiesību – patiesību par lūgšanu, lai katram ikdienas pamatā būtu dziļa lūgšanu dzīve. Dievs jūs mīl, pat ja jūsu lūgšanu dzīve uz šodienu nav vajadzīgajā līmenī, pat ja šajā jautājumā jums nav kārtība. Dievs nekad neatteiksies no mums tāpēc, ka Viņš ir mūsu Tēvs. Dievs ir pacietīgs. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs ieviestu kārtību savā lūgšanu dzīvē, un Viņš mums tajā palīdzēs tāpēc, ka tas ir veiksmes pamats Dieva Valstībā.Līdz rītdienai!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.