Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

Labdien, dārgie lasītāji! Priecājos par iespēju vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs. Mēs turpinām sarunu par auglīgumu. Mēs jau noskaidrojām, ka Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus. Jāņa Evaņģēlija 15- tajā nodaļā Jēzus teica šādus vārdus: 
„Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).
 Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta. Redzot neauglību, Dievs nenolād cilvēkus, lai gan daudzi cilvēki tieši tā domā par Dievu. Dievs vienkārši atņem savu žēlastību un svētības. Tieši tāpat kā tad, kad pazūd gaisma(noriet saule), iestājas tumsa, līdzko Kristus dzīvība pārstāj plūst cilvēkā – tikpat ātri atnāk lāsti. 
„Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.”(Jāņa 15:6).
 Ja cilvēks nepaliek Kristū, tādā veidā viņš atdala sevi vai liedz sev svētību pilnību, kas ir visu ticīgo mantojums Kristū. Un tad, cilvēks var nodarboties ar reliģiozu darbību, bet augļu viņa dzīvē nebūs. Tālāk minētajā Rakstu vietā Jēzus pasvītro to, cik svarīgi un nepieciešami katram ticīgajam ir nest augļus Dievam. 
„ Un Viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna dārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūkas 13:6-9).
 Te mēs redzam, ka Dievs, Kurš ir vīna dārza kopējs, nāk Savā vīna dārzā ar nolūku, lai atrastu augļus. Dievs var atnākt pie mums jebkurā brīdī un dažādos veidos. Bet, lai kad arī Dievs neatnāktu un kā Viņš to arī nedarītu, Viņš vienmēr meklē augļus mūsu dzīvē. Šajā Rakstu vietā tiek runāts par vīna dārza kopēju, kurš savā vīna dārzā ir iestādījis vīģes koku. Mēs jau runājām, ka Jēzus, runājot par vīģes koku, nedomā vienkārši koku, bet cilvēku vai tautu. Šai līdzībā vīna dārza kopējs trīs gadus uz sava vīģes koka meklēja augļus, bet tā arī tos neatrada. Dievs ir žēlastības Dievs, un attiecībā pret katru no mums Dievs ir ilgpacietīgs. Dievs tic mums, Viņš ir labās domās par mums. Bet, neskatoties uz to visu, Dievs negrib, ka mēs uztvertu Viņa pacietību un žēlastību pret mums, kā vilcināšanos. Dievs negrib, ka mēs izturētos noniecinoši pret Viņa žēlastību vai ļaunprātīgi izmantotu Viņa pacietību. To ir teicis Dievs: 
 „… Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku.. „(1.Mozus 6:3).
 Dievs saka:
„ Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, … .” (2.Pētera 3:9-10).
 Dievs nevēlas cilvēku bojā eju vai nāvi. Dievs ir ilgpacietīgs, Viņš vēlas redzēt mūsu grēku nožēlu, lai varētu izglābt mūs no tiesas un bojā ejas. Tomēr, atnāk Tā Kunga diena, atnāk diena, kad Dievs vairs neļauj cilvēkam noniecināt Viņa Garu, diena, kad Dievs vairs neļauj ļaunprātīgi izmantot Viņa žēlastību un ilgpacietību. 
„ Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa. Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.” (Romiešiem 2:4-6).
 Dārgais draugs, Dievs tik ilgi ir jūs gaidījis. Dievs gaidīja, kad jūs nožēlosiet grēkus un pieņemsiet Jēzu kā savas dzīves Kungu. Pagājuši tik daudzi jūsu dzīves gadi. Visus šos gadus jūs nesāt Dievam tikai savvaļas(skābus vai negaršīgus) augļus. Tagad – jūs esat glābti! Cik ilgi vēl Dievam ir jāgaida, lai jūs sāktu nest Viņa Valstībai tīkamus augļus? Tas ir nopietns aicinājums katram, kurš vēl nav aizdomājies par to, kādus augļus viņš pienes Dievam. Aizdomājieties, dārgie draugi, kamēr nav par vēlu, jo laiks negaida. Tuvojas diena, kuru Dievs sauc par dusmības un taisnās tiesas dienu. Lai Dievs dāvā jums sapratni šajā jautājumā! Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).
  • Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.