Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

Labdien, dārgie lasītāji! Priecājos par iespēju vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs. Mēs turpinām sarunu par auglīgumu. Mēs jau noskaidrojām, ka Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus. Jāņa Evaņģēlija 15- tajā nodaļā Jēzus teica šādus vārdus: 
„Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).
 Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta. Redzot neauglību, Dievs nenolād cilvēkus, lai gan daudzi cilvēki tieši tā domā par Dievu. Dievs vienkārši atņem savu žēlastību un svētības. Tieši tāpat kā tad, kad pazūd gaisma(noriet saule), iestājas tumsa, līdzko Kristus dzīvība pārstāj plūst cilvēkā – tikpat ātri atnāk lāsti. 
„Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.”(Jāņa 15:6).
 Ja cilvēks nepaliek Kristū, tādā veidā viņš atdala sevi vai liedz sev svētību pilnību, kas ir visu ticīgo mantojums Kristū. Un tad, cilvēks var nodarboties ar reliģiozu darbību, bet augļu viņa dzīvē nebūs. Tālāk minētajā Rakstu vietā Jēzus pasvītro to, cik svarīgi un nepieciešami katram ticīgajam ir nest augļus Dievam. 
„ Un Viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna dārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūkas 13:6-9).
 Te mēs redzam, ka Dievs, Kurš ir vīna dārza kopējs, nāk Savā vīna dārzā ar nolūku, lai atrastu augļus. Dievs var atnākt pie mums jebkurā brīdī un dažādos veidos. Bet, lai kad arī Dievs neatnāktu un kā Viņš to arī nedarītu, Viņš vienmēr meklē augļus mūsu dzīvē. Šajā Rakstu vietā tiek runāts par vīna dārza kopēju, kurš savā vīna dārzā ir iestādījis vīģes koku. Mēs jau runājām, ka Jēzus, runājot par vīģes koku, nedomā vienkārši koku, bet cilvēku vai tautu. Šai līdzībā vīna dārza kopējs trīs gadus uz sava vīģes koka meklēja augļus, bet tā arī tos neatrada. Dievs ir žēlastības Dievs, un attiecībā pret katru no mums Dievs ir ilgpacietīgs. Dievs tic mums, Viņš ir labās domās par mums. Bet, neskatoties uz to visu, Dievs negrib, ka mēs uztvertu Viņa pacietību un žēlastību pret mums, kā vilcināšanos. Dievs negrib, ka mēs izturētos noniecinoši pret Viņa žēlastību vai ļaunprātīgi izmantotu Viņa pacietību. To ir teicis Dievs: 
 „… Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku.. „(1.Mozus 6:3).
 Dievs saka:
„ Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, … .” (2.Pētera 3:9-10).
 Dievs nevēlas cilvēku bojā eju vai nāvi. Dievs ir ilgpacietīgs, Viņš vēlas redzēt mūsu grēku nožēlu, lai varētu izglābt mūs no tiesas un bojā ejas. Tomēr, atnāk Tā Kunga diena, atnāk diena, kad Dievs vairs neļauj cilvēkam noniecināt Viņa Garu, diena, kad Dievs vairs neļauj ļaunprātīgi izmantot Viņa žēlastību un ilgpacietību. 
„ Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa. Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.” (Romiešiem 2:4-6).
 Dārgais draugs, Dievs tik ilgi ir jūs gaidījis. Dievs gaidīja, kad jūs nožēlosiet grēkus un pieņemsiet Jēzu kā savas dzīves Kungu. Pagājuši tik daudzi jūsu dzīves gadi. Visus šos gadus jūs nesāt Dievam tikai savvaļas(skābus vai negaršīgus) augļus. Tagad – jūs esat glābti! Cik ilgi vēl Dievam ir jāgaida, lai jūs sāktu nest Viņa Valstībai tīkamus augļus? Tas ir nopietns aicinājums katram, kurš vēl nav aizdomājies par to, kādus augļus viņš pienes Dievam. Aizdomājieties, dārgie draugi, kamēr nav par vēlu, jo laiks negaida. Tuvojas diena, kuru Dievs sauc par dusmības un taisnās tiesas dienu. Lai Dievs dāvā jums sapratni šajā jautājumā! Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.