Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

Labdien, dārgie lasītāji! Priecājos par iespēju vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs. Mēs turpinām sarunu par auglīgumu. Mēs jau noskaidrojām, ka Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus. Jāņa Evaņģēlija 15- tajā nodaļā Jēzus teica šādus vārdus: 
„Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).
 Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta. Redzot neauglību, Dievs nenolād cilvēkus, lai gan daudzi cilvēki tieši tā domā par Dievu. Dievs vienkārši atņem savu žēlastību un svētības. Tieši tāpat kā tad, kad pazūd gaisma(noriet saule), iestājas tumsa, līdzko Kristus dzīvība pārstāj plūst cilvēkā – tikpat ātri atnāk lāsti. 
„Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.”(Jāņa 15:6).
 Ja cilvēks nepaliek Kristū, tādā veidā viņš atdala sevi vai liedz sev svētību pilnību, kas ir visu ticīgo mantojums Kristū. Un tad, cilvēks var nodarboties ar reliģiozu darbību, bet augļu viņa dzīvē nebūs. Tālāk minētajā Rakstu vietā Jēzus pasvītro to, cik svarīgi un nepieciešami katram ticīgajam ir nest augļus Dievam. 
„ Un Viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna dārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūkas 13:6-9).
 Te mēs redzam, ka Dievs, Kurš ir vīna dārza kopējs, nāk Savā vīna dārzā ar nolūku, lai atrastu augļus. Dievs var atnākt pie mums jebkurā brīdī un dažādos veidos. Bet, lai kad arī Dievs neatnāktu un kā Viņš to arī nedarītu, Viņš vienmēr meklē augļus mūsu dzīvē. Šajā Rakstu vietā tiek runāts par vīna dārza kopēju, kurš savā vīna dārzā ir iestādījis vīģes koku. Mēs jau runājām, ka Jēzus, runājot par vīģes koku, nedomā vienkārši koku, bet cilvēku vai tautu. Šai līdzībā vīna dārza kopējs trīs gadus uz sava vīģes koka meklēja augļus, bet tā arī tos neatrada. Dievs ir žēlastības Dievs, un attiecībā pret katru no mums Dievs ir ilgpacietīgs. Dievs tic mums, Viņš ir labās domās par mums. Bet, neskatoties uz to visu, Dievs negrib, ka mēs uztvertu Viņa pacietību un žēlastību pret mums, kā vilcināšanos. Dievs negrib, ka mēs izturētos noniecinoši pret Viņa žēlastību vai ļaunprātīgi izmantotu Viņa pacietību. To ir teicis Dievs: 
 „… Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku.. „(1.Mozus 6:3).
 Dievs saka:
„ Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, … .” (2.Pētera 3:9-10).
 Dievs nevēlas cilvēku bojā eju vai nāvi. Dievs ir ilgpacietīgs, Viņš vēlas redzēt mūsu grēku nožēlu, lai varētu izglābt mūs no tiesas un bojā ejas. Tomēr, atnāk Tā Kunga diena, atnāk diena, kad Dievs vairs neļauj cilvēkam noniecināt Viņa Garu, diena, kad Dievs vairs neļauj ļaunprātīgi izmantot Viņa žēlastību un ilgpacietību. 
„ Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa. Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.” (Romiešiem 2:4-6).
 Dārgais draugs, Dievs tik ilgi ir jūs gaidījis. Dievs gaidīja, kad jūs nožēlosiet grēkus un pieņemsiet Jēzu kā savas dzīves Kungu. Pagājuši tik daudzi jūsu dzīves gadi. Visus šos gadus jūs nesāt Dievam tikai savvaļas(skābus vai negaršīgus) augļus. Tagad – jūs esat glābti! Cik ilgi vēl Dievam ir jāgaida, lai jūs sāktu nest Viņa Valstībai tīkamus augļus? Tas ir nopietns aicinājums katram, kurš vēl nav aizdomājies par to, kādus augļus viņš pienes Dievam. Aizdomājieties, dārgie draugi, kamēr nav par vēlu, jo laiks negaida. Tuvojas diena, kuru Dievs sauc par dusmības un taisnās tiesas dienu. Lai Dievs dāvā jums sapratni šajā jautājumā! Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Lūdz Dievu par saviem bērniem!

    Mātes pastāvība ticībā gūst varenu balvu. Es vēlos uzmundrināt visas mātes. Audzināt un palīdzēt saviem bērniem nostāties uz kājām – tas nav viegls uzdevums. Dzīvē mēdz būt dažādi izaicinājumi, bet Dievs ir apsolījis, ka Viņš arvien būs kopā ar mums. Dievs gaida no mums, ka būsim pastāvīgi savā ticībā.Lai Dievs palīdz mums nekad nezaudēt ticību tam, ka Dievs spēj pacelt mūsu bērnus, spēj palīdzēt viņiem nostāties uz kājām, lai tie dzīvotu dievbijīgu dzīvi un būtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Ir tik svarīgi, lai šī pasaule piepildītos ar bērniem, kuri mājās saņēmuši labu audzināšanu un ir savu vecāku mācīti pārvarēt grūtības.
  • Auglīgums un tā nozīme

    Bībelē ļoti skaidri tiek runāts par to, ka Dievs vēlas, lai mēs kā Viņas bērni, nestu augļus Debesu Valstībai. Kad mēs nesam augļus – Dievs tiek pagodināts. Pagodināt Dievu – tas ir kas vairāk, nekā dziedāt Viņam slavas un pielūgsmes dziesmas. Dieva godināšana ir saistīta ar to, ko mēs darām ar savu dzīvi. Vairākas dienas mēs runāsim par auglīgas dzīves nozīmi, mērķi un principiem.