Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos neatdziest slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs izmanto savstarpējās attiecības ar Viņu un cilvēkiem ar nolūku, lai mainītu mūs, noslīpētu mūsos vajadzīgās rakstura īpašības, un caur to pielīdzinātu mūs Jēzus Kristus tēlam.Mēs runājām, ka savstarpējās attiecības var iedalīt vertikālajās (cilvēka attiecības ar Dievu) un horizontālajās ( attiecības ar cilvēkiem). Un vēl mēs runājām par to, ka jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Mēs runājām par attiecībām draugu starpā. Caur šo savstarpējo attiecību veidu Dievs vēlas mainīt un pilnveidot mūs.Bez savstarpējām attiecībām draugu starpā, pastāv savstarpējās attiecības starp vecākiem un bērniem. Un arī caur šīm attiecībām Dievs vēlas veikt pārmaiņas tajos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Tieši tāpēc, Bībelē Dievs konkrēti vēršas gan pie bērniem, gan pie vecākiem. 
„Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes. – Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam.”(Efeziešiem 6:1-4).
 
„Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam. Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.”(Kolosiešiem 3:20-21).
 Ja jums ir bērni, tad viņi palīdzēs jums pieaugt un mainīties Dievā, – viņi palīdzēs jums mainīties. Protams, vecāki māca bērnus, iedvesmo, disciplinē, darot to visu tāpēc, lai palīdzētu saviem bērniem pieaugt un mainīties. Dažkārt bērna izaugsmes procesā vecāki sāk redzēt viņā paši sevi un savas nepilnības. Caur to visu Dievs var aicināt vecākus uz patiesi grēku nožēlu, kas ved uz reālām un kardinālām pārmaiņām. Caur attiecībām ar bērniem, Dievs var mācīt vecākus uzticēties Viņam, attīstīt sevī pacietību, atturību un citus Gara augļus. Citiem vārdiem sakot, – šo savstarpējo attiecību mērķis ir izmaiņas mūsos. Dažkārt vecāki – tēvs un māte – domā, ka viņi audzina savus bērnus un ietekmē tos, ar mērķi izmainīt un izveidot viņos pareizu raksturu un pareizas vērtības dzīvē. Taču dažkārt notiek kas pilnīgi pretējs, – kad bērni audzina un māca savus vecākus. Bērni var būt mierīgi, maigi un, tai pat laikā, audzināt savus vecākus, liekot viņiem aizdomāties par savu dzīvi. Bērni var piespiest mainīt savus vecākus savu dzīves veidu. Piemēram, vecāki māca savus bērnus nemelot, būt draudzīgiem, cienīt augstāko varu, lūgties, lasīt Bībeli un daudzas citas pareizas lietas. Bet tad, kad vecāki paši atkāpjas no šīm vērtībām, Dievs caur viņu pašu bērnu muti var atmaskot vecākus, tādā veidā, aicinot viņus uz grēku nožēlu vai izmaiņām. Lūk, un tās arī ir – izmaiņas caur attiecībām!Nākamā savstarpējo attiecību kategorija, par kurām tiek runāts Bībelē, ir attiecības starp darba devēju un strādnieku.Arī šīs savstarpējās attiecības ir domātas tam, lai mainītu gan darba devēju gan strādnieku. Ja tu esi priekšnieks, bet tu nesaproti šo savstarpējo attiecību kategorijas mērķi, tad tev būs grūti celt savu biznesu. Tad, tu savu laiku tērēsi tikai tam, lai sūdzētos par saviem strādniekiem. Tādā gadījumā, tu nebūsi spējīgs ieraudzīt viņos ko labu. Tad tu pastāvīgi mainīsi strādniekus, bet neredzēsi vēlamo rezultātu. Tas viss var turpināties un turpināties līdz brīdim, kamēr tu nemainīsi savu attieksmi pret saviem padotajiem. Dievs vēlas mācīt priekšniekus un mainīt viņus caur viņu padotajiem, kā arī padotos – caur priekšniekiem.Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem.Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.Paļaujies uz Dievu un uzticies Viņa pārmaiņu līdzekļiem, un Viņš veiks neiedomājamu darbu tevī, ar nolūku, lai tu taptu līdzīgs Jēzum! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).