Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? V

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man no jauna ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm.Dievs teica Jozua:
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka katram ticīgajam ir nepieciešams iemācīties sadzirdēt Dieva balsi, jo tikai Dievs zina vislabāko risinājumu un atbildi uz jebkuru jautājumu un problēmu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas mūs vest pa Saviem ceļiem, kuri mūsu prātam bieži vien būs nesaprotami.Šodien aplūkosim dažas epizodes no stāsta par Israēla tautu. Israēla bērni brēca un sauca uz Dievu par to, lai Viņš atbrīvotu tos no ēģiptiešu verdzības, un Dievs sadzirdēja viņus un izveda no Ēģiptes.
„Un, kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: “Ka ļaudis nenožēlo un, redzēdami karus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē.” Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņoti kaujai.” (2.Mozus 13:17-18).
Mēs redzam, ka Dievs veda Israēla tautu cauri tuksnesim, un ne caur filistiešu zemi. Tai laikā bija divi ceļi: viens veda cauri Filistiešu zemei, kurā varēja kaut ko nopirkt, iegādāties, pārnakšņot utt., bet otrs ceļš – cauri tuksnesim, kurā nekas neauga, kurā nebija ūdens, un tāpēc bija daudz problēmu un grūtību. Un Dievs viņus speciāli veda pa šo otro ceļu, jo Viņš redzēja, ka Israēla tauta nav gatava karam. Tāpēc, ka Israēlieši ilgstoši bija par vergiem Ēģiptē, viņiem bija verdziska domāšana. Dievs veda viņus cauri tuksnesim, lai mainītu šo domāšanu un ar mērķi sagatavot viņus tam brīdim, kad viņi ieies Apsolītajā zemē. Lai viņi varētu iekarot Apsolīti zemi, Dievs vēlējās iemācīt Savai tautai karot.Tāpēc Dievs mums arī saka, lai mēs nepaļaujamies uz savu saprātu, jo Viņš vēlas vest mūs pa Saviem ceļiem, jo tikai Viņa ceļi ved mūs uz dzīvību.
„Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25).
Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”Reiz Pēteris ar savu zvejas komandu, speciālistiem, visu nakti ķēra zivis, bet tā arī neko nenoķēra. Un pēkšņi atnāca Jēzus un teica viņiem, lai tie vēlreiz iemet tīklus labajā pusē. Tā bija tieši tā pati vieta, kurā viņi visu nakti bija strādājuši. Pēteris nesāka strīdēties un šaubīties, bet izdarīja visu saskaņā ar vārdu, kuru tam Jēzus tika teicis. Jūs zināt, ka tas loms bija visai liels.Piemēram, ja tu vēlies iekārtoties konkrētā darbā, un tu jau vairākas reizes esi sūtījis uz turieni savu anketu (CV) un pat esi bijis uz pārrunām, bet tev vai nu neko neatbild, vai arī atsaka darbu. Lai uzzinātu, ko tev darīt, tu no jauna ej lūgt Dievu, un Dievs saka, lai tu atkal ej pie tā paša darba devēja. Ko tu darīsi, kad būsi to no Dievs dzirdējis? Tavs saprāts tev teiks, ka tas ir neprāts, jo ar tevi par šo tēmu neviens vairs negribēs runāt. Mūsu prāts mēģina izskaitļot, saskaņā ar kādu likumsakarību visam jānotiek. Bet Dievs labāk zina! Lūdz tā: „Kungs, māci mani sadzirdēt to, ko Tu saki. Es nevēlos klausīt sava saprāta balsij, es nevēlos pakļauties savām jūtām, es nevēlos dzīvot saskaņā ar ekspertu teikto, es vēlos dzīvot saskaņā ar Tavu Vārdu!”Bībele mums māca par to, ka mums jādzīvo saskaņā ar ikkatru vārdu, kas iziet no Dieva mutes. Kad mēs dzīvojam saskaņā ar Viņa Vārdu, Dievs dod mums dzīvību.
“Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4).
Lai Dieva Vārds un Dieva balss kļūst par tavas dzīves galvenajiem ceļvežiem.Lai Dievs tevi svētī!Līdz rītam!

Līdzīgi raksti

  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

    Lai mūs mierinātu un pasargātu.Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu”. 5. un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.