Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es ticu, ka Tas Kungs caur Savu vārdu iedvesmo jūs. Neskopojieties ar jūsu liecībām, dariet mums zināmu to, kā šis vārds palīdz un iedvesmo jūs. Mēs priecāsimies, ja jūs mums paziņosiet par to. Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.

„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).   Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.   Aizmirsti par savām problēmām un sāc piedalīties to problēmu un vajadzību risināšanā un apmierināšanā, kādas šodien ir Dievam, un tad Viņš sāks ņemt dalību tavu problēmu risināšanā.   „Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs.” Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds: sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastu nesējas ēzeļa mātes kumeļa.- Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” Un, kad Viņš iejāja Jeruzālemē, visa pilsēta sacēlās un sacīja: “Kas Tas tāds?” Bet ļaudis sacīja: “Šis ir pravietis Jēzus no Nacaretes Galilejā.”(Mateja 21:1- 11).

Šajā Rakstu vietā mēs lasām par to, ka Dieva vajadzība bija tāda, ka Jēzum bija jānokļūst Jeruzālemē, un par to jau iepriekš tika teikts pravietojumos. Pravieši jau sen pateica, kad un kādā veidā tam būs jānotiek.   Kas ir pravietojums?   Pravietojums – tas ir tas, kā Dievs redz nākotni. Pravietojums – tie ir Dieva plāni nākotnei – tev, tavai pilsētai, tavai valstij utt.. Tomēr, nekāds pravietojums nepiepildīsies, kamēr netiks izpildīti zināmi noteikumi. Tieši tālab, Jēzus nevarēja nokļūt Jeruzālemē līdz tam laikam, kamēr ēzeļmāte, uz kuras Viņam vajadzēja jāt, netikaatraisīta. Tikai pēc tam Jēzus varēja iejāt uz ēzeļmātes pilsētā.

Ja Dievs saka, ka Latvijā būs varena kustība, kas ietekmēs visu Eiropu, – tā ir patiesība! Bet, vienīgais, kas Dievam ir vajadzīgs, – tie ir cilvēciskie resursi. Problēma ir tajā, ka šie resursi irsasaistīti, tālab Dievs arī nevar piepildīt vēlamo. Lūk, kāpēc Dievs vēlas atraisīt šos sasaistītos resursus ar nolūku, lai pravietojums varētu piepildīties.   Mēs ar jums esam Dieva instrumenti un resursi, caur kuriem Viņš vēlas piepildīt pravietojumus. Un mums ir jābūt pilnībā brīviem priekš Viņa darbiem. Sīkāk par to parunāsim rīt!

Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije