Padomu došana jeb konsultēšana IV

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai Dievs jūs stiprina šajā dienā un aizdedzina jūsu sirdī jaunu mīlestību pret Viņa Vārdu.Mēs runājam par konsultēšanu un patiesa padomdevēja veidolu, balstoties uz Jetrus, Mozus sievastēva, piemēru. Šodien es gribētu pabeigt šo tēmu, ceļot gaismā vēl vienu īpašību, kāda piemīt labam konsultantam. Šī īpašība spilgti parādījās Jetrus personībā.Bet vispirms atcerēsimies jau nosauktās pazīmes. Pirmā īpašība, kura piemita Jetrum un ir nepieciešama katram priekšzīmīgam konsultantam, – tā ir prasme uzklausīt cilvēkus. Otrā ir spēja izgaismot esošo situāciju vai problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Trešā ļoti būtiska īpašība, kas vajadzīga labam padomdevējam, ir spēja ne vien norādīt uz problēmu, bet arī palīdzēt to risināt.Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:
„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).
Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.Mēs redzam Jetrus attieksmē, ka viņš ļāva Mozum klausīt savai sirdij, saprast, ko Dievs viņam saka attiecībā uz Jetrus teikto. Šādi Jetrus deva iespēju Dievam darboties pie Mozus. Jetrus neuzvedās tā, it kā viņš būtu Dievs. Viņš neliedza Mozum iespēju pārdomāt, lūgt, izsvērt viņa padomu un tikai pēc tam pieņemt attiecīgu lēmumu.Patiess konsultants neizdara spiedienu uz cilvēkiem, prasot, lai viņi pilnībā izpildītu viņa ieteikumus. Tā mērķis ir parādīt ceļu un risinājuma variantus, piedāvājot cilvēkam iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu. Atbildību par pieņemto lēmumu nes tas, kurš šo lēmumu pieņem. Konsultants nenes atbildību par lēmumiem, kurus cilvēks pieņem, un viņam nevajadzētu apvainoties uz to, ka kāds izvēlas neieklausīties viņa rekomendācijās. Pats galvenais konsultantam ir izdarīt savu daļu un paskaidrot situāciju, parādot tajā Dieva perspektīvu, dodot iespējamos variantus esošās problēmas atrisināšanai. Pārējais ir jāizdara cilvēkam pašam.Mēs redzam, ka visas minētās īpašības ir patiesi nepieciešamas, lai mēs varētu palīdzēt apkārtējiem un būt par prasmīgiem padomdevējiem. Ir ļoti svarīgi tās sevī attīstīt. Ja tu cilvēkiem kaut ko piedāvā, īpaši, ja tas skar attiecības starp draudzes līderiem, ģimenē, ar priekšniecību, tad dod iespēju un laiku padomāt, lūgt Dievu un izprast tavu padomu, ļaujot pašiem izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu. Ja cilvēks nav pieņēmis tavu piedāvājumu vai padomu, tu neesi pie tā vainīgs, un tev nevajag apvainoties. Tev tas ir jāuztver tā: tu savu esi padarījis, un cilvēkam ir tiesības rīkoties tā, kā viņš grib, jo viņš ir par to atbildīgs, nevis tu. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties neizdarīt uz cilvēkiem nekādu spiedienu. Tāda pieeja būtu nepareiza.Lai Dievs jūs svētī! Lai Viņa gudrība palīdz mums katru dienu atstāt pareizo iespaidu uz tiem cilvēkiem, kurus Dievs mums ir uzticējis.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.