Padomu došana jeb konsultēšana IV

Labdien, dārgie draugi!

Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai Dievs jūs stiprina šajā dienā un aizdedzina jūsu sirdī jaunu mīlestību pret Viņa Vārdu.

Mēs runājam par konsultēšanu un patiesa padomdevēja veidolu, balstoties uz Jetrus, Mozus sievastēva, piemēru. Šodien es gribētu pabeigt šo tēmu, ceļot gaismā vēl vienu īpašību, kāda piemīt labam konsultantam. Šī īpašība spilgti parādījās Jetrus personībā.

Bet vispirms atcerēsimies jau nosauktās pazīmes. Pirmā īpašība, kura piemita Jetrum un ir nepieciešama katram priekšzīmīgam konsultantam, – tā ir prasme uzklausīt cilvēkus. Otrā ir spēja izgaismot esošo situāciju vai problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Trešā ļoti būtiska īpašība, kas vajadzīga labam padomdevējam, ir spēja ne vien norādīt uz problēmu, bet arī palīdzēt to risināt.

Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:

„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).

Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.

Mēs redzam Jetrus attieksmē, ka viņš ļāva Mozum klausīt savai sirdij, saprast, ko Dievs viņam saka attiecībā uz Jetrus teikto. Šādi Jetrus deva iespēju Dievam darboties pie Mozus. Jetrus neuzvedās tā, it kā viņš būtu Dievs. Viņš neliedza Mozum iespēju pārdomāt, lūgt, izsvērt viņa padomu un tikai pēc tam pieņemt attiecīgu lēmumu.

Patiess konsultants neizdara spiedienu uz cilvēkiem, prasot, lai viņi pilnībā izpildītu viņa ieteikumus. Tā mērķis ir parādīt ceļu un risinājuma variantus, piedāvājot cilvēkam iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu. Atbildību par pieņemto lēmumu nes tas, kurš šo lēmumu pieņem. Konsultants nenes atbildību par lēmumiem, kurus cilvēks pieņem, un viņam nevajadzētu apvainoties uz to, ka kāds izvēlas neieklausīties viņa rekomendācijās. Pats galvenais konsultantam ir izdarīt savu daļu un paskaidrot situāciju, parādot tajā Dieva perspektīvu, dodot iespējamos variantus esošās problēmas atrisināšanai. Pārējais ir jāizdara cilvēkam pašam.

Mēs redzam, ka visas minētās īpašības ir patiesi nepieciešamas, lai mēs varētu palīdzēt apkārtējiem un būt par prasmīgiem padomdevējiem. Ir ļoti svarīgi tās sevī attīstīt. Ja tu cilvēkiem kaut ko piedāvā, īpaši, ja tas skar attiecības starp draudzes līderiem, ģimenē, ar priekšniecību, tad dod iespēju un laiku padomāt, lūgt Dievu un izprast tavu padomu, ļaujot pašiem izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu. Ja cilvēks nav pieņēmis tavu piedāvājumu vai padomu, tu neesi pie tā vainīgs, un tev nevajag apvainoties. Tev tas ir jāuztver tā: tu savu esi padarījis, un cilvēkam ir tiesības rīkoties tā, kā viņš grib, jo viņš ir par to atbildīgs, nevis tu. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties neizdarīt uz cilvēkiem nekādu spiedienu. Tāda pieeja būtu nepareiza.

Lai Dievs jūs svētī! Lai Viņa gudrība palīdz mums katru dienu atstāt pareizo iespaidu uz tiem cilvēkiem, kurus Dievs mums ir uzticējis.

Mācītājs Rufus Adžiboije