Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, ka mums nav vienkārši jāsēž un jāgaida brīnuma atnākšana savā dzīvē, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums.Vakar mēs uzsākām sarunu par Annu, kurai bija ļoti smagi dzīves apstākļi. Šai sievietei nebija bērnu, un tajos laikos tas skaitījās negods un bija par pazīmi lāstam, turklāt viņas sāncense viņu pastāvīgi izsmēja. Ārēji visa šī situācija izskatījās bezcerīga. Gadiem ilgi šīs sievietes dzīvē nekas nemainījās. Un tomēr paskatīsimies, ko tad, atrodoties šajos apstākļos, darīja Anna?Annu apbēdināja un viņas dvēsele skuma, bet, neskatoties uz to, viņa lūdza Dievu un rūgti raudāja Viņa priekšā.
„Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.”(1.Samuēla 1:10).
Dievs nesvētīja Annu tālab, ka viņa bija sarūgtināta, vai tālab, ka viņa bēdājās un pasīvi gaidīja to, lai Dieva žēlastība atnāk viņas dzīvē. Tieši otrādi, savās bēdās un sarūgtinājumā Anna sauca uz Dievu. Lūk, kas lika pamatus brīnuma atnākšanai un neapstrīdamam ticības pierādījumam Annas dzīvē.Tad, kad tu esi sarūgtināts, neieņem pasīvu pozīciju, gaidot brīnumu, nenolaid rokas! Saproti, ka tad, kad tu apvienosi savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks.Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki savās dzīvēs šodien neredz taustāmas Dieva svētības, ir tajā, ka viņi tīksminās, apjūsmo savas skumjas un bēdas, taču vairāk arī neko nedara.Lūgšana kļuva par balstu vai pamatu pārmaiņām, un Anna tai pieķērās. Ja tu savā dzīvē vēlies piedzīvot neapgāžamus pierādījumus par Dieva iejaukšanos līdzīgi tam, kā tas notika Annas dzīvē, tad beidz tikai bēdāties. Beidz tīksmināties par savām sāpēm, savām neveiksmēm un savām bēdām. Celies un lūdz Dievu!Kad mēs ieejam lūgšanu istabā, mēs pārvēršam sarūgtinājumu liecībā!Dāvids sacīja:
 „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.Lai arī cik briesmīgi tev izskatītos tavi apstākļi, nepadodies! Dievam nekas nav neiespējams! Lūdz! Skaļi sauc uz Dievu pēc palīdzības un pēc tā, lai Viņš iejauktos, un Viņš atnāks un atbildēs! Ja tu sāksi paļauties uz Dievu un nesīsi visas savas vajadzības pie Viņa kājām, tava situācija kardināli izmainīsies.Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.