Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, ka mums nav vienkārši jāsēž un jāgaida brīnuma atnākšana savā dzīvē, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums.Vakar mēs uzsākām sarunu par Annu, kurai bija ļoti smagi dzīves apstākļi. Šai sievietei nebija bērnu, un tajos laikos tas skaitījās negods un bija par pazīmi lāstam, turklāt viņas sāncense viņu pastāvīgi izsmēja. Ārēji visa šī situācija izskatījās bezcerīga. Gadiem ilgi šīs sievietes dzīvē nekas nemainījās. Un tomēr paskatīsimies, ko tad, atrodoties šajos apstākļos, darīja Anna?Annu apbēdināja un viņas dvēsele skuma, bet, neskatoties uz to, viņa lūdza Dievu un rūgti raudāja Viņa priekšā.
„Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.”(1.Samuēla 1:10).
Dievs nesvētīja Annu tālab, ka viņa bija sarūgtināta, vai tālab, ka viņa bēdājās un pasīvi gaidīja to, lai Dieva žēlastība atnāk viņas dzīvē. Tieši otrādi, savās bēdās un sarūgtinājumā Anna sauca uz Dievu. Lūk, kas lika pamatus brīnuma atnākšanai un neapstrīdamam ticības pierādījumam Annas dzīvē.Tad, kad tu esi sarūgtināts, neieņem pasīvu pozīciju, gaidot brīnumu, nenolaid rokas! Saproti, ka tad, kad tu apvienosi savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks.Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki savās dzīvēs šodien neredz taustāmas Dieva svētības, ir tajā, ka viņi tīksminās, apjūsmo savas skumjas un bēdas, taču vairāk arī neko nedara.Lūgšana kļuva par balstu vai pamatu pārmaiņām, un Anna tai pieķērās. Ja tu savā dzīvē vēlies piedzīvot neapgāžamus pierādījumus par Dieva iejaukšanos līdzīgi tam, kā tas notika Annas dzīvē, tad beidz tikai bēdāties. Beidz tīksmināties par savām sāpēm, savām neveiksmēm un savām bēdām. Celies un lūdz Dievu!Kad mēs ieejam lūgšanu istabā, mēs pārvēršam sarūgtinājumu liecībā!Dāvids sacīja:
 „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.Lai arī cik briesmīgi tev izskatītos tavi apstākļi, nepadodies! Dievam nekas nav neiespējams! Lūdz! Skaļi sauc uz Dievu pēc palīdzības un pēc tā, lai Viņš iejauktos, un Viņš atnāks un atbildēs! Ja tu sāksi paļauties uz Dievu un nesīsi visas savas vajadzības pie Viņa kājām, tava situācija kardināli izmainīsies.Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts

    1. Mums visiem ir jālūkojas uz Tā Kunga godību, tas ir – jāfokusē sava uzmanība uz Jēzu kā uz savas dzīves standartu un piemēru, jāfokusē sava uzmanība uz Viņa vārdu, Viņa dzīvi un Viņa lēmumiem.2. Vārds „redzēdami” (Bībeles tulkojumā krievu valodā „skatīdamies”) augšminētajā rakstu vietā norāda uz ilgstošu darbību. Tas nozīmē, ka mums jāskatās uz Dievu pastāvīgi.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?