Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā sev spēku, stiprumu un gudrību!Vakar mēs runājām par to, kā Dievs pēc draudzes lūgšanas, pārdabiskā veidā atbrīvoja Pēteri no cietuma.
„Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d.12:11).
Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss pārdabiskā Dieva spēkā var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” (Daniēla 6:10).
Dēļ tā, ka Daniēls nepiekrita pielūgt nevienu citu, izņemot Dievu, viņš nokļuva lauvu bedrē. Ja Daniēls nebūtu lūdzis līdz tam, tad nav zināms, kas ar viņu notiktu. Atcerieties, es teicu, ka, ja līdz tam brīdim, kad tev visvairāk būs vajadzīgs brīnums no Dieva un Viņa iejaukšanās, tu nebūsi savā dzīvē praktizējis lūgšanu, tad tieši vajadzīgajā brīdī, tu nevarēsi to izdarīt – tu nespēsi lūgt. Bet slava Dievam par Daniēlu! Viņš katru dienu praktizēja lūgšanu.Atcerieties, kad Izraēla tauta gāja pa tuksnesi? Dievs viņiem deva mannu no debesīm. Par to ir teikts 2.Mozus grāmatā 16.nodaļā. Viņiem katru dienu bija jāiziet ārā, lai savāktu mannu un tas bija jāizdara līdz pusdienlaikam. Tas, kurš neizgāja, tam arī tajā dienā manna nebija. Viņi nevarēja vienā reizē savākt mannu šodienai, rītdienai un parītdienai. Ja viņi tā darīja, tad viss, ko viņi tajā dienā neapēda – sabojājās. Viņiem katru dienu bija jāiet uz satikšanos ar Dievu, lai ikdienas vajadzība tiktu piepildīta. Dienišķā maize tika dota katrai dienai. Šis princips mums parāda, ka ikdienas tikšanās ar Dievu sniedz mums nodrošinājumu katrai dienai. Dievs mūs gaida katru dienu! Dievs gaida tikšanos ar mums!5.Mozus grāmatā ir rakstīts:
„…ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet, ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes.” (5.Mozus 8:3b).
Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst par prioritāti Viņa bērnu dzīvēs. Dievs vēlās, lai Viņa bērni katru dienu nāktu pie Viņa. Lai Dievs mums tajā palīdz! Ja Dievs mūs uz kaut ko aicina, tad tas ir tikai tāpēc, ka Viņš mums ir sagatavojis svētības. Tas mums ir vārds no Dieva! Es gribu, lai šis vārds kļūst par miesu katra mūsu draudzes locekļa dzīvē un katra ticīgā dzīvē. Un pēc tam mēs svinēsim tos rezultātus, par kuriem runājam jau ilgāku laiku.Veiksim īsu apskatu tam, par ko mēs runājām:
  • Caur lūgšanu viss mūsu dzīvē nonāk kustībā.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar Svēto Garu.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
  • Caur lūgšanu mēs kļūstam vienoti.
  • Caur lūgšanu mēs saņemam gudrību Dieva resursu pārvaldīšanai.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar spēku un Dieva žēlastību.
  • Caur lūgšanu mēs kļūstam pievilcīgi tiem, kuri mums ir apkārt.
Lai Dievs mums palīdz padarīt lūgšanu par savu prioritāti!Lai jums bagātīgas Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Dzīve – tas ir mērķis

    Dievs ir radījis katru no mums noteiktam mērķim. Ir kopējais mērķis un tāpat ir individuālais mērķis no Dieva katram cilvēkam. Kopējais mērķis slēpjas tajā, lai cilvēks slavētu Dievu. Bet Dievs ir arī radījis cilvēku noteiktam konkrētam mērķim. Es esmu piedzimis, lai risinātu konkrētu uzdevumu. Ja tevi virza šī izpratne, tad tu dzīvosi stratēģiski.
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.