Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā sev spēku, stiprumu un gudrību!Vakar mēs runājām par to, kā Dievs pēc draudzes lūgšanas, pārdabiskā veidā atbrīvoja Pēteri no cietuma.
„Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d.12:11).
Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss pārdabiskā Dieva spēkā var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” (Daniēla 6:10).
Dēļ tā, ka Daniēls nepiekrita pielūgt nevienu citu, izņemot Dievu, viņš nokļuva lauvu bedrē. Ja Daniēls nebūtu lūdzis līdz tam, tad nav zināms, kas ar viņu notiktu. Atcerieties, es teicu, ka, ja līdz tam brīdim, kad tev visvairāk būs vajadzīgs brīnums no Dieva un Viņa iejaukšanās, tu nebūsi savā dzīvē praktizējis lūgšanu, tad tieši vajadzīgajā brīdī, tu nevarēsi to izdarīt – tu nespēsi lūgt. Bet slava Dievam par Daniēlu! Viņš katru dienu praktizēja lūgšanu.Atcerieties, kad Izraēla tauta gāja pa tuksnesi? Dievs viņiem deva mannu no debesīm. Par to ir teikts 2.Mozus grāmatā 16.nodaļā. Viņiem katru dienu bija jāiziet ārā, lai savāktu mannu un tas bija jāizdara līdz pusdienlaikam. Tas, kurš neizgāja, tam arī tajā dienā manna nebija. Viņi nevarēja vienā reizē savākt mannu šodienai, rītdienai un parītdienai. Ja viņi tā darīja, tad viss, ko viņi tajā dienā neapēda – sabojājās. Viņiem katru dienu bija jāiet uz satikšanos ar Dievu, lai ikdienas vajadzība tiktu piepildīta. Dienišķā maize tika dota katrai dienai. Šis princips mums parāda, ka ikdienas tikšanās ar Dievu sniedz mums nodrošinājumu katrai dienai. Dievs mūs gaida katru dienu! Dievs gaida tikšanos ar mums!5.Mozus grāmatā ir rakstīts:
„…ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet, ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes.” (5.Mozus 8:3b).
Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst par prioritāti Viņa bērnu dzīvēs. Dievs vēlās, lai Viņa bērni katru dienu nāktu pie Viņa. Lai Dievs mums tajā palīdz! Ja Dievs mūs uz kaut ko aicina, tad tas ir tikai tāpēc, ka Viņš mums ir sagatavojis svētības. Tas mums ir vārds no Dieva! Es gribu, lai šis vārds kļūst par miesu katra mūsu draudzes locekļa dzīvē un katra ticīgā dzīvē. Un pēc tam mēs svinēsim tos rezultātus, par kuriem runājam jau ilgāku laiku.Veiksim īsu apskatu tam, par ko mēs runājām:
  • Caur lūgšanu viss mūsu dzīvē nonāk kustībā.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar Svēto Garu.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
  • Caur lūgšanu mēs kļūstam vienoti.
  • Caur lūgšanu mēs saņemam gudrību Dieva resursu pārvaldīšanai.
  • Caur lūgšanu mēs piepildāmies ar spēku un Dieva žēlastību.
  • Caur lūgšanu mēs kļūstam pievilcīgi tiem, kuri mums ir apkārt.
Lai Dievs mums palīdz padarīt lūgšanu par savu prioritāti!Lai jums bagātīgas Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).