Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu, lai jums ir tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.

Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.

Tas izskaidro arī to faktu, ka, lai atrisinātu problēmu par dvēseļu glābšanu uz zemes, Dievam ir vajadzīgs cilvēks. Pats Dievs Jēzus kļuva par cilvēku, un tikai pēc tam Viņš varēja risināt cilvēku problēmas. Tas kalpo mums par pierādījumu tam, ka Dievam ir vajadzība, un šī vajadzība ir – pēc cilvēkiem, kuri ir gatavi būt ne tikai taisnie, bet arī atrasties pareizajā laikā un pareizajā vietā. Dievs ir Gars, tālab Viņam nav miesas, izņemot mūsu miesu. Jau tā vien ir liela problēma, jo pavisam nedaudzi grib nodot savu miesu Dievam.

Bībelē ir aprakstīts stāsts par Israēla tautu. Ilgu laiku pirms tam, kad Israēla tauta nokļuva ēģiptiešu verdzībā, Pats Dievs pravietoja viņu tēvam Ābrahāmam par to, ka viņa pēcnācēji dosies uz svešu zemi, un ka Dievs izvedīs viņus no Ēģiptes. Dievs par to pateica ilgi pirms tam, kad tas notika. Un tad, kad pienāca laiks, lai izvestu Israēla tautu, Dievs nespēja neko darīt līdz brīdim, kamēr neatradās vajadzīgais cilvēks – Mozus. Bībelē ir rakstīts, ka Mozus strīdējās ar Dievu, un Dievs par to uz viņu saniknojās. Dievs gatavoja Mozu tam, lai tieši viņš kļūtu par to cilvēku, caur kuru Viņš izvedīs Israēla tautu no verdzības.

Tad, kad jums ir problēma, pie kā jūs skrienat pēc palīdzības? Protams, pie Dieva! Vai tad jūs gaidāt to, ka Dievs atteiksies risināt šo jūsu problēmu, vai arī Viņš būs pārāk aizņemts ar citām lietām? Protams, nē. Tieši tāpat ir ar Dievu, – kad Viņam ir problēma, Viņš vēršas ar šīs problēmas risināšanu pie mums. Bet mēs, no savas puses, atrodam tūkstošiem attaisnojumu tam, kālab nevaram ņemt dalību Viņa problēmu risināšanā.

Ļoti svarīgi ir zināt, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies vai uzticamies Viņam, bet tieši tāpat arī Dievs uzticas un paļaujas uz mums. Ir svarīgi zināt, ka arī Dievs mums tic.

Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, …. tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.”(Salamana Pamācības 1:24,28,29).

Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku, lai tevi pārņemtu savā varā vai aizrautu tas, par ko Dievs pārdzīvo, lai tu alktu pēc tā , pēc kā alkst Dievs. Tu domā, ka tas nav iespējams? Ir iespējams, jo Dievs tevi ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Zināt ko, neliksim Dievam vilties. Nemeklēsim attaisnojumus tai brīdī, kad Viņš vēršas pie mums pēc palīdzības. Dievs nepaliks parādā, – Viņš svētī katru, kas Viņam kalpo un atbild uz Viņa aicinājumu.

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! III

    „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”(Jeremijas 29:11).Vēlos teikt kādu vārdu, kas attieksies varbūt uz vienu, diviem vai trīs cilvēkiem : ja tu jau ilgstoši piepildi savu sirdi ar Dieva Vārdu un sargā savu sirdi, bet vēl neredzi kaut kādus ārējus rezultātus vai augļus, tas nozīmē, ka Dievs tevī liek ļoti dziļus un noturīgus pamatus, jo viņš gatavojas celt nopietnu un svarīgu celtni.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.