Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu, lai jums ir tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.

Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.

Tas izskaidro arī to faktu, ka, lai atrisinātu problēmu par dvēseļu glābšanu uz zemes, Dievam ir vajadzīgs cilvēks. Pats Dievs Jēzus kļuva par cilvēku, un tikai pēc tam Viņš varēja risināt cilvēku problēmas. Tas kalpo mums par pierādījumu tam, ka Dievam ir vajadzība, un šī vajadzība ir – pēc cilvēkiem, kuri ir gatavi būt ne tikai taisnie, bet arī atrasties pareizajā laikā un pareizajā vietā. Dievs ir Gars, tālab Viņam nav miesas, izņemot mūsu miesu. Jau tā vien ir liela problēma, jo pavisam nedaudzi grib nodot savu miesu Dievam.

Bībelē ir aprakstīts stāsts par Israēla tautu. Ilgu laiku pirms tam, kad Israēla tauta nokļuva ēģiptiešu verdzībā, Pats Dievs pravietoja viņu tēvam Ābrahāmam par to, ka viņa pēcnācēji dosies uz svešu zemi, un ka Dievs izvedīs viņus no Ēģiptes. Dievs par to pateica ilgi pirms tam, kad tas notika. Un tad, kad pienāca laiks, lai izvestu Israēla tautu, Dievs nespēja neko darīt līdz brīdim, kamēr neatradās vajadzīgais cilvēks – Mozus. Bībelē ir rakstīts, ka Mozus strīdējās ar Dievu, un Dievs par to uz viņu saniknojās. Dievs gatavoja Mozu tam, lai tieši viņš kļūtu par to cilvēku, caur kuru Viņš izvedīs Israēla tautu no verdzības.

Tad, kad jums ir problēma, pie kā jūs skrienat pēc palīdzības? Protams, pie Dieva! Vai tad jūs gaidāt to, ka Dievs atteiksies risināt šo jūsu problēmu, vai arī Viņš būs pārāk aizņemts ar citām lietām? Protams, nē. Tieši tāpat ir ar Dievu, – kad Viņam ir problēma, Viņš vēršas ar šīs problēmas risināšanu pie mums. Bet mēs, no savas puses, atrodam tūkstošiem attaisnojumu tam, kālab nevaram ņemt dalību Viņa problēmu risināšanā.

Ļoti svarīgi ir zināt, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies vai uzticamies Viņam, bet tieši tāpat arī Dievs uzticas un paļaujas uz mums. Ir svarīgi zināt, ka arī Dievs mums tic.

Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, …. tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.”(Salamana Pamācības 1:24,28,29).

Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku, lai tevi pārņemtu savā varā vai aizrautu tas, par ko Dievs pārdzīvo, lai tu alktu pēc tā , pēc kā alkst Dievs. Tu domā, ka tas nav iespējams? Ir iespējams, jo Dievs tevi ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Zināt ko, neliksim Dievam vilties. Nemeklēsim attaisnojumus tai brīdī, kad Viņš vēršas pie mums pēc palīdzības. Dievs nepaliks parādā, – Viņš svētī katru, kas Viņam kalpo un atbild uz Viņa aicinājumu.

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Ja cilvēks nenāk grēku nožēlā, tad viņa dzīvē ienāk sods un otrā nāve

    „3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.” (Lūka13:3-5)
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.