Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu, lai jums ir tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.

Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.

Tas izskaidro arī to faktu, ka, lai atrisinātu problēmu par dvēseļu glābšanu uz zemes, Dievam ir vajadzīgs cilvēks. Pats Dievs Jēzus kļuva par cilvēku, un tikai pēc tam Viņš varēja risināt cilvēku problēmas. Tas kalpo mums par pierādījumu tam, ka Dievam ir vajadzība, un šī vajadzība ir – pēc cilvēkiem, kuri ir gatavi būt ne tikai taisnie, bet arī atrasties pareizajā laikā un pareizajā vietā. Dievs ir Gars, tālab Viņam nav miesas, izņemot mūsu miesu. Jau tā vien ir liela problēma, jo pavisam nedaudzi grib nodot savu miesu Dievam.

Bībelē ir aprakstīts stāsts par Israēla tautu. Ilgu laiku pirms tam, kad Israēla tauta nokļuva ēģiptiešu verdzībā, Pats Dievs pravietoja viņu tēvam Ābrahāmam par to, ka viņa pēcnācēji dosies uz svešu zemi, un ka Dievs izvedīs viņus no Ēģiptes. Dievs par to pateica ilgi pirms tam, kad tas notika. Un tad, kad pienāca laiks, lai izvestu Israēla tautu, Dievs nespēja neko darīt līdz brīdim, kamēr neatradās vajadzīgais cilvēks – Mozus. Bībelē ir rakstīts, ka Mozus strīdējās ar Dievu, un Dievs par to uz viņu saniknojās. Dievs gatavoja Mozu tam, lai tieši viņš kļūtu par to cilvēku, caur kuru Viņš izvedīs Israēla tautu no verdzības.

Tad, kad jums ir problēma, pie kā jūs skrienat pēc palīdzības? Protams, pie Dieva! Vai tad jūs gaidāt to, ka Dievs atteiksies risināt šo jūsu problēmu, vai arī Viņš būs pārāk aizņemts ar citām lietām? Protams, nē. Tieši tāpat ir ar Dievu, – kad Viņam ir problēma, Viņš vēršas ar šīs problēmas risināšanu pie mums. Bet mēs, no savas puses, atrodam tūkstošiem attaisnojumu tam, kālab nevaram ņemt dalību Viņa problēmu risināšanā.

Ļoti svarīgi ir zināt, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies vai uzticamies Viņam, bet tieši tāpat arī Dievs uzticas un paļaujas uz mums. Ir svarīgi zināt, ka arī Dievs mums tic.

Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, …. tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.”(Salamana Pamācības 1:24,28,29).

Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku, lai tevi pārņemtu savā varā vai aizrautu tas, par ko Dievs pārdzīvo, lai tu alktu pēc tā , pēc kā alkst Dievs. Tu domā, ka tas nav iespējams? Ir iespējams, jo Dievs tevi ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Zināt ko, neliksim Dievam vilties. Nemeklēsim attaisnojumus tai brīdī, kad Viņš vēršas pie mums pēc palīdzības. Dievs nepaliks parādā, – Viņš svētī katru, kas Viņam kalpo un atbild uz Viņa aicinājumu.

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās

    Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo.Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un savu roku noziedzības, tad atnāk jauni laiki un tad bēdu vietā atnāk prieks, traģēdijas vietā -triumfs. Vesela nācija var nokļūt zem Dieva tiesas cilvēku grēku dēļ, kas dzīvo šīs nācijas vidū. Sodoma un Gomora ir uzskatāms piemērs tam, ka grēks var atnest iznīcību un traģēdiju veselas tautas dzīvē.
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.