Disciplīna palīdz mums būt modriem

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums ik rītu! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu tā cilvēka dzīvē, kurš vēlas piedzīvot veiksmi un realizēties šai dzīvē. Mēs ar jums runājām, ka Dievs atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, uzcītība un ziedošanās. Un kad Dievs atnāk, tad situācijas mainās, un tas, kas izlikās neiespējams, atrisinās un kļūst iespējams. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija. 
„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41).
 Disciplīna palīdz mums būt modriem. Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga. 
„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
 Jēzus sacīja mācekļiem, ka viņu gars ir labprātīgs, un tas nozīmē, ka tiem bija vēlēšanās darīt to, ko Jēzus viņiem sacīja. Tomēr, viņu miesa bija vāja, tāpēc mācekļi nevarēja piepildīt savu vēlēšanos. Ja mēs nekalpināsim savu miesu caur pašdisciplīnu, kā to darīja Pāvils, tad miesa ņems virsroku pār mums un kā rezultāts tam būs dzīve pārpilna vājību, jo pati par sevi miesa ir vāja. 
„ Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1.Korintiešiem 9:25-27).
 Disciplīna palīdz mums atsvabināt sava gara spēku, lai mēs nedzīvotu pēc savas miesas diktāta. Katram no mums ir vēlēšanās nekrist kārdināšanā. Katram no mums ir brīnišķīgi sapņi kā kļūt par Dieva žēlastības instrumentu, lai veiktu lielus varoņdarbus Dievam. Taču, bez disciplīnas mēs nevarēsim sasniegt šos mērķus. Jēzus sacīja: „Esiet modri un lūdziet, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Tie, kuriem Jēzus to sacīja, tā vietā, lai būtu modri un lūgtu, ātri vien aizmiga, – tālab tie krita kārdināšanā. Piemēram, Bībelē mēs lasām par to, ka Pēteris sāka aizstāvēties miesīgi un nocirta cilvēkam ausi, un pēc tam, vispār noliedza Kristu. Savukārt pārējie mācekļi bailēs vienkārši aizbēga. Paldies Dievam par Viņa labestību, žēlastību un piedošanu, jo tas palīdz mums piecelties pat tad, kad esam pakrituši. Tomēr, tieši disciplīna palīdz mums piepildīt Dieva vārdu un atsvabināt sava gara spēku, lai pastāvētu un nekristu kārdināšanā. Disciplīnas jautājums – tas ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, tālab, padomājiet par to un novērtējiet savu dzīvi, lai ieraudzītu, kādās jūsu dzīves sfērās pastāv vai arī nepastāv disciplīna un kārtība. Atļaujiet Dievam sākt jūs ar šodienu mainīt caur disciplīnu. Dievbijīgi cilvēki –tie ir disciplinēti un uzcītīgi cilvēki! Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

    Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsi.Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.