Disciplīna palīdz mums būt modriem

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums ik rītu! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu tā cilvēka dzīvē, kurš vēlas piedzīvot veiksmi un realizēties šai dzīvē. Mēs ar jums runājām, ka Dievs atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, uzcītība un ziedošanās. Un kad Dievs atnāk, tad situācijas mainās, un tas, kas izlikās neiespējams, atrisinās un kļūst iespējams. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija. 
„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41).
 Disciplīna palīdz mums būt modriem. Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga. 
„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
 Jēzus sacīja mācekļiem, ka viņu gars ir labprātīgs, un tas nozīmē, ka tiem bija vēlēšanās darīt to, ko Jēzus viņiem sacīja. Tomēr, viņu miesa bija vāja, tāpēc mācekļi nevarēja piepildīt savu vēlēšanos. Ja mēs nekalpināsim savu miesu caur pašdisciplīnu, kā to darīja Pāvils, tad miesa ņems virsroku pār mums un kā rezultāts tam būs dzīve pārpilna vājību, jo pati par sevi miesa ir vāja. 
„ Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1.Korintiešiem 9:25-27).
 Disciplīna palīdz mums atsvabināt sava gara spēku, lai mēs nedzīvotu pēc savas miesas diktāta. Katram no mums ir vēlēšanās nekrist kārdināšanā. Katram no mums ir brīnišķīgi sapņi kā kļūt par Dieva žēlastības instrumentu, lai veiktu lielus varoņdarbus Dievam. Taču, bez disciplīnas mēs nevarēsim sasniegt šos mērķus. Jēzus sacīja: „Esiet modri un lūdziet, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Tie, kuriem Jēzus to sacīja, tā vietā, lai būtu modri un lūgtu, ātri vien aizmiga, – tālab tie krita kārdināšanā. Piemēram, Bībelē mēs lasām par to, ka Pēteris sāka aizstāvēties miesīgi un nocirta cilvēkam ausi, un pēc tam, vispār noliedza Kristu. Savukārt pārējie mācekļi bailēs vienkārši aizbēga. Paldies Dievam par Viņa labestību, žēlastību un piedošanu, jo tas palīdz mums piecelties pat tad, kad esam pakrituši. Tomēr, tieši disciplīna palīdz mums piepildīt Dieva vārdu un atsvabināt sava gara spēku, lai pastāvētu un nekristu kārdināšanā. Disciplīnas jautājums – tas ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, tālab, padomājiet par to un novērtējiet savu dzīvi, lai ieraudzītu, kādās jūsu dzīves sfērās pastāv vai arī nepastāv disciplīna un kārtība. Atļaujiet Dievam sākt jūs ar šodienu mainīt caur disciplīnu. Dievbijīgi cilvēki –tie ir disciplinēti un uzcītīgi cilvēki! Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.