Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Mēs turpinām runāt par disciplīnas svarīgumu to cilvēku dzīvēs, kuri vēlas redzēt acīm redzamas pārmaiņas un panākumus. Mēs runājām, ka tieši disciplīna iedarbina visas mūsu labās idejas un plānus. Līdz brīdim, kamēr mēs aplūkosim dažus bībeliskos disciplīnas piemērus, vispirms definēsim pašu jēdzienu „disciplīna”. Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā. Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs. No mums visiem tiek prasīta disciplīna, jo bez tās mēs nevarēsim būt pastāvīgi dzīvē. Pat ja mēs jau esam sākuši mainīties uz labo pusi un darīt labus darbus, bet, ja trūks disciplīnas, mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie vecā ierastā dzīves veida. Tieši tā šodien paiet daudzu cilvēku dzīve, – viņi vienkārši riņķo pa apli, un viņu dzīvē nekas nemainās. Viņi it kā izdara daudz kustību un darbību, bet, tas viss nenes nekādus rezultātus un nekādas pārmaiņas uz labo pusi, jo, tā vietā, lai virzītos uz priekšu, viņi atkal un atkal atgriežas pie sākuma punkta. Daudz kustību un darbību – tas vēl nenozīmē, ka mēs progresējam un virzāmies uz priekšu! Tieši disciplīna koncentrē mūs uz gala mērķi un dod mums iekšējo motivāciju virzīties uz šo mērķi līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīsies. Bez disciplīnas veiksme vienkārši nav iespējama! Jūs nekad neatradīsiet veiksmīgus cilvēkus, kuri, tai pat laikā, būtu nedisciplinēti. Tas vienkārši nav iespējams! Īsta veiksme un disciplīnas trūkums nekad neiet roku rokā. Tālab, ja mēs vēlamies atrasties veiksmīgu cilvēku kategorijā, mums ir jākļūst par disciplinētiem cilvēkiem. Dievs vēlas, lai mēs būtu disciplinēti vai pastāvīgi cilvēki, jo tas palīdzēs mums pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam. Dievs sajūsminājās par Cadoka dēliem – priesteriem par to, ka tie neatkāpās no savas kalpošanas, tai laikā, kad pārējie Israēla bērni atkrita no Tā Kunga. 
„ Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis , tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs. Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.” (Ecēhiēla 44:15-16).
 Cadoka dēli bija pastāvīgi savā attieksmē un kalpošanā Dievam, jo tie bija disciplinēti cilvēki. Lūk, kālab Dievs apsolīja, ka tieši viņi tuvosies Viņam un kalpos Viņam. Dievs izvēlas Sev disciplinētus, pastāvīgus un uzticamus cilvēkus, uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā. Tādi cilvēki, lai kas arī nenotiktu, neatkritīs un neizvairīsies no saviem pienākumiem. Nepastāvīgi cilvēki nevarēs nest Dievam pienācīgus augļus. Nepastāvīgi un nedisciplinēti cilvēki ir virspusēji un emocionāli nestabili. 
„ Bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;” (Mateja 13:20-21).
 Nedisciplinētiem cilvēkiem nav spēcīgas garīgās sakņu sistēmas, kas spējīga pastāvēt dzīves vētrās un aukās, tālab, viņi viegli atkrīt no iešanas pa viņu izvēlēto un pareizo ceļu. Bet es ticu, ka mēs izvēlēsimies citu ceļu – pastāvības un uzticības ceļu Dievam, jo mēs alkstam izpatikt Dievam un pielīdzināties mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.