Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Mēs turpinām runāt par disciplīnas svarīgumu to cilvēku dzīvēs, kuri vēlas redzēt acīm redzamas pārmaiņas un panākumus. Mēs runājām, ka tieši disciplīna iedarbina visas mūsu labās idejas un plānus. Līdz brīdim, kamēr mēs aplūkosim dažus bībeliskos disciplīnas piemērus, vispirms definēsim pašu jēdzienu „disciplīna”. Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā. Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs. No mums visiem tiek prasīta disciplīna, jo bez tās mēs nevarēsim būt pastāvīgi dzīvē. Pat ja mēs jau esam sākuši mainīties uz labo pusi un darīt labus darbus, bet, ja trūks disciplīnas, mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie vecā ierastā dzīves veida. Tieši tā šodien paiet daudzu cilvēku dzīve, – viņi vienkārši riņķo pa apli, un viņu dzīvē nekas nemainās. Viņi it kā izdara daudz kustību un darbību, bet, tas viss nenes nekādus rezultātus un nekādas pārmaiņas uz labo pusi, jo, tā vietā, lai virzītos uz priekšu, viņi atkal un atkal atgriežas pie sākuma punkta. Daudz kustību un darbību – tas vēl nenozīmē, ka mēs progresējam un virzāmies uz priekšu! Tieši disciplīna koncentrē mūs uz gala mērķi un dod mums iekšējo motivāciju virzīties uz šo mērķi līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīsies. Bez disciplīnas veiksme vienkārši nav iespējama! Jūs nekad neatradīsiet veiksmīgus cilvēkus, kuri, tai pat laikā, būtu nedisciplinēti. Tas vienkārši nav iespējams! Īsta veiksme un disciplīnas trūkums nekad neiet roku rokā. Tālab, ja mēs vēlamies atrasties veiksmīgu cilvēku kategorijā, mums ir jākļūst par disciplinētiem cilvēkiem. Dievs vēlas, lai mēs būtu disciplinēti vai pastāvīgi cilvēki, jo tas palīdzēs mums pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam. Dievs sajūsminājās par Cadoka dēliem – priesteriem par to, ka tie neatkāpās no savas kalpošanas, tai laikā, kad pārējie Israēla bērni atkrita no Tā Kunga. 
„ Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis , tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs. Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.” (Ecēhiēla 44:15-16).
 Cadoka dēli bija pastāvīgi savā attieksmē un kalpošanā Dievam, jo tie bija disciplinēti cilvēki. Lūk, kālab Dievs apsolīja, ka tieši viņi tuvosies Viņam un kalpos Viņam. Dievs izvēlas Sev disciplinētus, pastāvīgus un uzticamus cilvēkus, uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā. Tādi cilvēki, lai kas arī nenotiktu, neatkritīs un neizvairīsies no saviem pienākumiem. Nepastāvīgi cilvēki nevarēs nest Dievam pienācīgus augļus. Nepastāvīgi un nedisciplinēti cilvēki ir virspusēji un emocionāli nestabili. 
„ Bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;” (Mateja 13:20-21).
 Nedisciplinētiem cilvēkiem nav spēcīgas garīgās sakņu sistēmas, kas spējīga pastāvēt dzīves vētrās un aukās, tālab, viņi viegli atkrīt no iešanas pa viņu izvēlēto un pareizo ceļu. Bet es ticu, ka mēs izvēlēsimies citu ceļu – pastāvības un uzticības ceļu Dievam, jo mēs alkstam izpatikt Dievam un pielīdzināties mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Lūgšanai ir jābūt prioritātei Nr.1 mūsu dzīvē

    Mēs runājām par to, ka lūgšanā svarīgi ir nevis tas, ko tu saki Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas sacīt tev, un ko Viņš vēlas darīt tavā dzīvē. Tāpēc, tev ne tikai pašam jāsaka Dievam par to, kas ir tavā sirdī, bet jādod Dievam Vārds un iespēja izdarīt to, kas, attiecībā uz tavu dzīvi, ir Viņa sirdī un Viņa plānos. Ja tu vēlies sadzirdēt Dievu, tu nedrīksti steigties. Efektīvai lūgšanai nav nekā kopēja ar steigu.
  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”