Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūs izmaina caur disciplīnu. Mēs runājām par to, ka katram cilvēkam ir savi sapņi un cerības, bet to realizācijai daudziem no mums pietrūkst disciplinētības. Mēs arī runājām, ka grandiozie plāni un vēlmes izmainīt savu dzīvi uz labo pusi var atnākt pie mums Dieva vārda lasīšanās laikā, klausoties svētrunas, lasot labas grāmatas vai satiekoties ar veiksmīgiem cilvēkiem. Mēdz būt, ka vēlēšanās izmainīties rodas mūsos pēc nepareizu lēmumu pārciestām sāpēm, kurus esam pieņēmuši pagātnē. Tāda veida situācijās mums rodas dažādas idejas, kā īstenot šīs pārmaiņas.

 

Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.

 

Tātad, pārmaiņu īstenošanas process – tā ir pāreja no

idejas

 

uz vēlēšanos

 

uz lēmumu

 

uz rīcību

 

uz pārmaiņām

Ideāls piemērs tam ir Līdzība par pazudušo dēlu, kuru Jēzus stāsta Lūkas Evaņģēlija 15 nodaļā.

 

Pazudušais dēls, nokļuvis negatīvu apstākļu ietekmē, kas radās dēļ viņa nepareizās rīcības, saprot, ka tā dzīvot vairāk nedrīkst. Pazudušajam dēlam rodas ideja, ka jāatgriežas mājās pie tēva. Pazudušais dēls bija apsēsts ar šo ideju, tāpēc viņš pieņem lēmumu atgriezties mājās. Tomēr pazudušais dēls neapstājās pie šī lēmuma pieņemšanas, bet viņš sāka rīkoties. Un tieši tāpēc viņa dzīvē atnāca pārmaiņas!

 

Daudziem cilvēkiem šodien ir kaudze dažādu ideju un augstsirdīgu vēlmju, bet vairums no šiem cilvēkiem tā arī nepārvērš savas vēlmes rīcībā, jo viņi nav izlēmīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri iet tālāk par to, – viņi pieņem lēmumu. Ir cilvēku kategorija, kuri pat uzsāk kaut ko darīt, bet tik un tā viņu dzīvē nav īpašu pārmaiņu, jo viņi nenoved uzsākto lietu līdz galam.

 

Es vēlos jums parādīt to, ka nepietiek ar labām idejām vai vēlmēm, lai pārdzīvotu pārmaiņas savā dzīvē. Lēmuma pieņemšana ir svarīgs pārmaiņu aspekts, tomēr arī ar to vēl nepietiek. Pieņemtais lēmums bez rīcības neatnesīs nekādu pozitīvu rezultātu. Tomēr, rīcība bez disciplinētības arī nenovedīs ne pie kā laba.

 

Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez disciplīnas.

 

Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība + Disciplīna = Veiksme un pārmaiņas.

 

Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība – Disciplīna = Sakāve un Pārmaiņu neesamība .

 

Bez disciplīnas mēs neredzēsim savā dzīvē vēlamās pārmaiņas.

 

Pozitīvas pārmaiņas dzīvē un veiksme pieder disciplinētiem cilvēkiem visos līmeņos! Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju. Pateicoties disciplinētībai ideja kļūst par realitāti, kļūst par miesu. Pateicoties disciplinētībai mūsu dzīvē atnāk paaugstinājums un veiksme!

 

Lai Tas Kungs jūs svētī!

 

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica: “Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa ev. 5:19). Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un...

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!” Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas...

  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda. Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem...

  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem: „Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura...

  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm

    Mozus saņēma vēstījumus no Dieva, tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu. Ja, tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva tavus vēstījumus. Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja, tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam, katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad, tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.

    Mozus saņēma vēstījumus no Dieva, tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu. Ja, tu vēlies būt efektīvs Dieva...

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs...