Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs ar jums runājām par to, ka Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs. Caur kalpošanu Jēzus atklāja cilvēkiem Dievu. Tas arī ir kalpošanas galvenais mērķis – atvest cilvēkus pie dzīvības Avota – Dieva.

 

Mēs redzējām, ka Jēzus nāca šajā pasaulē lai kalpotu cilvēkiem un nevis lai kalpotu Viņam.

 

Vai Jēzum dzīvē bija kādas nelabvēlīgas situācijas vai problēmas? Protams, ka bija! Bībele runā par to, ka Jēzus tika kārdināts visās lietās un daudz cieta.

 

„Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis ”. (Ebr.4: 15; 5: 7-8).

 

Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.

 

Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.

 

Bībelē ir teikts:

 

 „Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visastavas slimības. …” (2. Moz 23:25).

 

Tas ir Paša Dieva apsolījums katram, kurš kalpo!

 

Dievs ir vienīgais, Kurš spēj palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku, tāpēc ir svarīgi vest cilvēkus pie Dieva, nevis iemīlināt sevī.

 

Tātad, kā mēs varam vest cilvēkus pie Dieva caur kalpošanu, mācoties no Jēzus piemēra?

 

Reiz, Jēzus kalpoja cilvēkiem, pabarodams milzīgu cilvēku skaitu. Viņš piepildīja cilvēku fizisko vajadzību, – cilvēki gribēja ēst un Jēzus viņus pabaroja. Pēc tam, kad Jēzus pabaroja cilvēkus, Bībele vēsta, ka cilvēki visās malās sāka Viņu meklēt. Kāpēc cilvēki meklēja Jēzu? Tāpēc, ka cilvēkiem patīk būt fiziski paēdušiem.

 

Lūk, ko Jēzus cilvēkiem teic, kad viņi Viņu atrada:

 

„Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši. Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis.” ” . (Jāņa 6:26-27).

 

Pateicoties tam, ka Jēzus kalpoja cilvēkiem, Viņam bija iespēja ne tikai pabarot viņus, bet arī runāt ar viņiem par mūžīgo dzīvību, kuru dod tikai Dievs. Jēzus teica:

 

„ …Uz ņemiet sevī nevis iznīksto šo barību , bet barību , kas paliek mūžīgai dzīvībai , kuru jums dos Cilvēka Dēls , jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis .” ” . (Jāņa 6:27).

 

Jūs redzat, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai viņiem palīdzētu un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu uzmanību un skatienu uz mūžīgo- Debesu Tēvu.

 

Daudzi ticīgie šodien praktiski kalpo un palīdz citiem cilvēkiem, un Dievs, protams, maina viņus caur to. Bet dažreiz, kalpojot ar labiem darbiem, mēs aizmirstam par to, kas tad ir mūsu kalpošanas galvenais mērķis.

 

Mūsu kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem. Tikai tad, kad mēs sapratīsim un virzīsismies tajā, mēs saņemsim pilnu balvu no Tā Kunga.

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no mums!

 

Mācītājs Rufus adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi...

  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši...

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam. Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka...

  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa...

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir...