Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs runājām par to, ka māceklība ir tieši saistīti ar disciplīnas un pastāvības jautājumu. Lai kļūtu par Kristus mācekli un sasniegtu garīgo briedumu Dievā, cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Un mēs ieraudzījām arī to, ka patiesi Kristus mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi – lūgšanās, Dieva vārdā, kalpošanā, pareizā sava īpašuma pārvaldē un sadraudzībā.Bībelē ir teikts:
„….Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Te tiek runāts par to, ka garīgā izaugsme un pārmaiņas vienmēr iet roku rokā ar disciplīnu un pastāvību.Jaunajā amerikāņu Bībeles standarta tulkojumā šis fragments skan šādi:
„…. disciplinē sevi lai sasniegtu dievbijību; jo fiziskajai disciplīnai ir tikai neliels labums, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās, kā arī nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Bet Filipa tulkojumā ir teikts vēl skaidrāk:
„…tērē nepieciešamo laiku un piepūli tam, lai uzturētu sevi garīgajā formā. Piepildiet laiku un uztraucieties par to, lai būtu garīgi derīgi. Fiziskajam derīgumam ir noteikta vērtība, bet garīgais derīgums ir svarīgs gan tagadējai gan nākamajai dzīvei. (1.Timotejam 4:7-8).
Pāvils salīdzina vingrinājumus fiziskās formas uzturēšanai ar garīgajiem vingrinājumiem, kuru mērķis ir iemācīt mums to, ka bez disciplīnas mums nebūs labas garīgās formas.Padomājiet paši, – vai fiziskā forma saglabājas automātiski? Protams, ka nē! Forma ir jāuztur ar pastāvīgiem treniņiem un vingrinājumiem! Tādā pat veidā, nepieciešams uzturēt sevi garīgi, iedalot tam laiku un tērējot noteiktu piepūli.Taču vienmēr atcerieties, ka balva, kas sagaida disciplinētu cilvēku, ir krietni lielāka, nekā viņa ieguldījumi.Mums ir jāvingrinās un jāattīsta sevī noteikti garīgie ieradumi, kuri palīdzēs mums sasniegt savus mērķus.Gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu vārdu no augšminētās Rakstu vietas:
„….vingrini sevi (vingrinies) dievbijībā….”(1.Timotejam 4:7).
Vārds „sevi” uzliek mums noteiktu atbildību jautājumā, kas saistīts par pašdisciplīnu.Parasti, cilvēki vārdu „disciplinēt” saista ar kaut ko nepatīkamu un negatīvu, tā kā tas ir saistīts ar kārtības uzturēšanu. Kārtības uzturēšana pieprasa noteiktu kontroli, kas garantē instrukciju izpildi. Pārkāpjot kārtību neesot disciplīnai iedarbojas soda sistēma, bet kārtības ievērošana caur disciplīnu tiek uzturēta ar stimulu palīdzību.Disciplīnu nedrīkst uztvert kā kaut ko negatīvu, jo tieši ar disciplīnas palīdzību var īstenot ne tikai sodu, bet arī stimulēšanu vai pamudināšanu.Disciplīna kontrolē un seko tam, kā tiek pildīta noteiktā kārtība. Mēs varam vai nu kontrolēt sevi paši, vai arī ļaut kādam citam īstenot šo kontroli. Kad mēs kontrolējam sevi paši, – to sauc par pašdisciplīnu.Pašdisciplīna – tā ir savas uzvedības kontrole un gribasspēka audzināšana sevī.Tālab, otrs vārda „disciplīna” apzīmējums var būt šāds:Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.Citiem vārdiem sakot, disciplīna vienmēr ir jūsu vēlmju produkts. Ja jūs pietiekami stipri kaut ko vēlaties, tad tas disciplinēs jūs jautājumā, kas saistīts ar jūsu izvēli.Protams, ja jums nav stipras vēlēšanās kļūt par kaut ko vai sasniegt kaut ko šajā dzīvē, tad jums nebūs arī nekādas disciplinētības.Disciplīna – tas ir lēmums, kuru diktē konkrēts redzējums par jūsu nākamo dzīvi.Ja jūs vēlaties realizēties šai dzīvē un atnest daudz augļu Dieva Valstībā, tad nenonieciniet vai neignorējiet disciplīnu. Disciplīna – tas ir jūsu draugs un palīgs, nevis ienaidnieks!Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Ja jūsu ienaidnieks ir izsalcis, tad pabarojiet viņu..

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mat. Ev. 5:43-45).
  • Ja vēlies saņemt brīnumu no Dieva, tev jāiemācās ieklausīties cilvēkos un uzlūkot viņu darbību savādāk!

    Dievs vēlas, lai mēs cīnāmies un aizsargājam visus tos, kurus Dievs mums ir uzticējis. Dievs vēlas, lai mēs būtu tik stipri, ka mūs nekas nespētu apturēt ceļā uz mūsu brīnuma saņemšanu no Dieva. Tālāk, mēs redzam, ka „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18). Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).