Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs runājām par to, ka māceklība ir tieši saistīti ar disciplīnas un pastāvības jautājumu. Lai kļūtu par Kristus mācekli un sasniegtu garīgo briedumu Dievā, cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Un mēs ieraudzījām arī to, ka patiesi Kristus mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi – lūgšanās, Dieva vārdā, kalpošanā, pareizā sava īpašuma pārvaldē un sadraudzībā.Bībelē ir teikts:
„….Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Te tiek runāts par to, ka garīgā izaugsme un pārmaiņas vienmēr iet roku rokā ar disciplīnu un pastāvību.Jaunajā amerikāņu Bībeles standarta tulkojumā šis fragments skan šādi:
„…. disciplinē sevi lai sasniegtu dievbijību; jo fiziskajai disciplīnai ir tikai neliels labums, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās, kā arī nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Bet Filipa tulkojumā ir teikts vēl skaidrāk:
„…tērē nepieciešamo laiku un piepūli tam, lai uzturētu sevi garīgajā formā. Piepildiet laiku un uztraucieties par to, lai būtu garīgi derīgi. Fiziskajam derīgumam ir noteikta vērtība, bet garīgais derīgums ir svarīgs gan tagadējai gan nākamajai dzīvei. (1.Timotejam 4:7-8).
Pāvils salīdzina vingrinājumus fiziskās formas uzturēšanai ar garīgajiem vingrinājumiem, kuru mērķis ir iemācīt mums to, ka bez disciplīnas mums nebūs labas garīgās formas.Padomājiet paši, – vai fiziskā forma saglabājas automātiski? Protams, ka nē! Forma ir jāuztur ar pastāvīgiem treniņiem un vingrinājumiem! Tādā pat veidā, nepieciešams uzturēt sevi garīgi, iedalot tam laiku un tērējot noteiktu piepūli.Taču vienmēr atcerieties, ka balva, kas sagaida disciplinētu cilvēku, ir krietni lielāka, nekā viņa ieguldījumi.Mums ir jāvingrinās un jāattīsta sevī noteikti garīgie ieradumi, kuri palīdzēs mums sasniegt savus mērķus.Gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu vārdu no augšminētās Rakstu vietas:
„….vingrini sevi (vingrinies) dievbijībā….”(1.Timotejam 4:7).
Vārds „sevi” uzliek mums noteiktu atbildību jautājumā, kas saistīts par pašdisciplīnu.Parasti, cilvēki vārdu „disciplinēt” saista ar kaut ko nepatīkamu un negatīvu, tā kā tas ir saistīts ar kārtības uzturēšanu. Kārtības uzturēšana pieprasa noteiktu kontroli, kas garantē instrukciju izpildi. Pārkāpjot kārtību neesot disciplīnai iedarbojas soda sistēma, bet kārtības ievērošana caur disciplīnu tiek uzturēta ar stimulu palīdzību.Disciplīnu nedrīkst uztvert kā kaut ko negatīvu, jo tieši ar disciplīnas palīdzību var īstenot ne tikai sodu, bet arī stimulēšanu vai pamudināšanu.Disciplīna kontrolē un seko tam, kā tiek pildīta noteiktā kārtība. Mēs varam vai nu kontrolēt sevi paši, vai arī ļaut kādam citam īstenot šo kontroli. Kad mēs kontrolējam sevi paši, – to sauc par pašdisciplīnu.Pašdisciplīna – tā ir savas uzvedības kontrole un gribasspēka audzināšana sevī.Tālab, otrs vārda „disciplīna” apzīmējums var būt šāds:Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.Citiem vārdiem sakot, disciplīna vienmēr ir jūsu vēlmju produkts. Ja jūs pietiekami stipri kaut ko vēlaties, tad tas disciplinēs jūs jautājumā, kas saistīts ar jūsu izvēli.Protams, ja jums nav stipras vēlēšanās kļūt par kaut ko vai sasniegt kaut ko šajā dzīvē, tad jums nebūs arī nekādas disciplinētības.Disciplīna – tas ir lēmums, kuru diktē konkrēts redzējums par jūsu nākamo dzīvi.Ja jūs vēlaties realizēties šai dzīvē un atnest daudz augļu Dieva Valstībā, tad nenonieciniet vai neignorējiet disciplīnu. Disciplīna – tas ir jūsu draugs un palīgs, nevis ienaidnieks!Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

    Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

    „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).