Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs runājām par to, ka māceklība ir tieši saistīti ar disciplīnas un pastāvības jautājumu. Lai kļūtu par Kristus mācekli un sasniegtu garīgo briedumu Dievā, cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Un mēs ieraudzījām arī to, ka patiesi Kristus mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi – lūgšanās, Dieva vārdā, kalpošanā, pareizā sava īpašuma pārvaldē un sadraudzībā.Bībelē ir teikts:
„….Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Te tiek runāts par to, ka garīgā izaugsme un pārmaiņas vienmēr iet roku rokā ar disciplīnu un pastāvību.Jaunajā amerikāņu Bībeles standarta tulkojumā šis fragments skan šādi:
„…. disciplinē sevi lai sasniegtu dievbijību; jo fiziskajai disciplīnai ir tikai neliels labums, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās, kā arī nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Bet Filipa tulkojumā ir teikts vēl skaidrāk:
„…tērē nepieciešamo laiku un piepūli tam, lai uzturētu sevi garīgajā formā. Piepildiet laiku un uztraucieties par to, lai būtu garīgi derīgi. Fiziskajam derīgumam ir noteikta vērtība, bet garīgais derīgums ir svarīgs gan tagadējai gan nākamajai dzīvei. (1.Timotejam 4:7-8).
Pāvils salīdzina vingrinājumus fiziskās formas uzturēšanai ar garīgajiem vingrinājumiem, kuru mērķis ir iemācīt mums to, ka bez disciplīnas mums nebūs labas garīgās formas.Padomājiet paši, – vai fiziskā forma saglabājas automātiski? Protams, ka nē! Forma ir jāuztur ar pastāvīgiem treniņiem un vingrinājumiem! Tādā pat veidā, nepieciešams uzturēt sevi garīgi, iedalot tam laiku un tērējot noteiktu piepūli.Taču vienmēr atcerieties, ka balva, kas sagaida disciplinētu cilvēku, ir krietni lielāka, nekā viņa ieguldījumi.Mums ir jāvingrinās un jāattīsta sevī noteikti garīgie ieradumi, kuri palīdzēs mums sasniegt savus mērķus.Gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu vārdu no augšminētās Rakstu vietas:
„….vingrini sevi (vingrinies) dievbijībā….”(1.Timotejam 4:7).
Vārds „sevi” uzliek mums noteiktu atbildību jautājumā, kas saistīts par pašdisciplīnu.Parasti, cilvēki vārdu „disciplinēt” saista ar kaut ko nepatīkamu un negatīvu, tā kā tas ir saistīts ar kārtības uzturēšanu. Kārtības uzturēšana pieprasa noteiktu kontroli, kas garantē instrukciju izpildi. Pārkāpjot kārtību neesot disciplīnai iedarbojas soda sistēma, bet kārtības ievērošana caur disciplīnu tiek uzturēta ar stimulu palīdzību.Disciplīnu nedrīkst uztvert kā kaut ko negatīvu, jo tieši ar disciplīnas palīdzību var īstenot ne tikai sodu, bet arī stimulēšanu vai pamudināšanu.Disciplīna kontrolē un seko tam, kā tiek pildīta noteiktā kārtība. Mēs varam vai nu kontrolēt sevi paši, vai arī ļaut kādam citam īstenot šo kontroli. Kad mēs kontrolējam sevi paši, – to sauc par pašdisciplīnu.Pašdisciplīna – tā ir savas uzvedības kontrole un gribasspēka audzināšana sevī.Tālab, otrs vārda „disciplīna” apzīmējums var būt šāds:Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.Citiem vārdiem sakot, disciplīna vienmēr ir jūsu vēlmju produkts. Ja jūs pietiekami stipri kaut ko vēlaties, tad tas disciplinēs jūs jautājumā, kas saistīts ar jūsu izvēli.Protams, ja jums nav stipras vēlēšanās kļūt par kaut ko vai sasniegt kaut ko šajā dzīvē, tad jums nebūs arī nekādas disciplinētības.Disciplīna – tas ir lēmums, kuru diktē konkrēts redzējums par jūsu nākamo dzīvi.Ja jūs vēlaties realizēties šai dzīvē un atnest daudz augļu Dieva Valstībā, tad nenonieciniet vai neignorējiet disciplīnu. Disciplīna – tas ir jūsu draugs un palīgs, nevis ienaidnieks!Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!
  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.