Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs runājām par to, ka māceklība ir tieši saistīti ar disciplīnas un pastāvības jautājumu. Lai kļūtu par Kristus mācekli un sasniegtu garīgo briedumu Dievā, cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Un mēs ieraudzījām arī to, ka patiesi Kristus mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi – lūgšanās, Dieva vārdā, kalpošanā, pareizā sava īpašuma pārvaldē un sadraudzībā.

Bībelē ir teikts:

„….Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).

Te tiek runāts par to, ka garīgā izaugsme un pārmaiņas vienmēr iet roku rokā ar disciplīnu un pastāvību.

Jaunajā amerikāņu Bībeles standarta tulkojumā šis fragments skan šādi:

„…. disciplinē sevi lai sasniegtu dievbijību; jo fiziskajai disciplīnai ir tikai neliels labums, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās, kā arī nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).

Bet Filipa tulkojumā ir teikts vēl skaidrāk:

„…tērē nepieciešamo laiku un piepūli tam, lai uzturētu sevi garīgajā formā. Piepildiet laiku un uztraucieties par to, lai būtu garīgi derīgi. Fiziskajam derīgumam ir noteikta vērtība, bet garīgais derīgums ir svarīgs gan tagadējai gan nākamajai dzīvei. (1.Timotejam 4:7-8).

Pāvils salīdzina vingrinājumus fiziskās formas uzturēšanai ar garīgajiem vingrinājumiem, kuru mērķis ir iemācīt mums to, ka bez disciplīnas mums nebūs labas garīgās formas.

Padomājiet paši, – vai fiziskā forma saglabājas automātiski? Protams, ka nē! Forma ir jāuztur ar pastāvīgiem treniņiem un vingrinājumiem! Tādā pat veidā, nepieciešams uzturēt sevi garīgi, iedalot tam laiku un tērējot noteiktu piepūli.

Taču vienmēr atcerieties, ka balva, kas sagaida disciplinētu cilvēku, ir krietni lielāka, nekā viņa ieguldījumi.

Mums ir jāvingrinās un jāattīsta sevī noteikti garīgie ieradumi, kuri palīdzēs mums sasniegt savus mērķus.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu vārdu no augšminētās Rakstu vietas:

„….vingrini sevi (vingrinies) dievbijībā….”(1.Timotejam 4:7).

Vārds „sevi” uzliek mums noteiktu atbildību jautājumā, kas saistīts par pašdisciplīnu.

Parasti, cilvēki vārdu „disciplinēt” saista ar kaut ko nepatīkamu un negatīvu, tā kā tas ir saistīts ar kārtības uzturēšanu. Kārtības uzturēšana pieprasa noteiktu kontroli, kas garantē instrukciju izpildi. Pārkāpjot kārtību neesot disciplīnai iedarbojas soda sistēma, bet kārtības ievērošana caur disciplīnu tiek uzturēta ar stimulu palīdzību.

Disciplīnu nedrīkst uztvert kā kaut ko negatīvu, jo tieši ar disciplīnas palīdzību var īstenot ne tikai sodu, bet arī stimulēšanu vai pamudināšanu.

Disciplīna kontrolē un seko tam, kā tiek pildīta noteiktā kārtība. Mēs varam vai nu kontrolēt sevi paši, vai arī ļaut kādam citam īstenot šo kontroli. Kad mēs kontrolējam sevi paši, – to sauc par pašdisciplīnu.

Pašdisciplīna – tā ir savas uzvedības kontrole un gribasspēka audzināšana sevī.

Tālab, otrs vārda „disciplīna” apzīmējums var būt šāds:

Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.

Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.

Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.

Citiem vārdiem sakot, disciplīna vienmēr ir jūsu vēlmju produkts. Ja jūs pietiekami stipri kaut ko vēlaties, tad tas disciplinēs jūs jautājumā, kas saistīts ar jūsu izvēli.

Protams, ja jums nav stipras vēlēšanās kļūt par kaut ko vai sasniegt kaut ko šajā dzīvē, tad jums nebūs arī nekādas disciplinētības.

Disciplīna – tas ir lēmums, kuru diktē konkrēts redzējums par jūsu nākamo dzīvi.

Ja jūs vēlaties realizēties šai dzīvē un atnest daudz augļu Dieva Valstībā, tad nenonieciniet vai neignorējiet disciplīnu. Disciplīna – tas ir jūsu draugs un palīgs, nevis ienaidnieks!

Turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš...

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis? Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs...

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs...

  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt. Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz...