DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

Svētība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs pieļauj Savu bērnu dzīvēs sāpes un ciešanas, lai pievērstu to uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu tos. Es gribu būt pārliecināts par to, vai mēs pareizi saprotam atšķirību starp disciplīnu un sodu. Tādēļ parunāsim tieši par to. Šie vārdi parasti tiek lietoti kā sinonīmi, bet neskatoties uz to, katram no šiem vārdiem ir sava nozīme. Sods – tas nozīmē pasludināts spriedums pēc tam kad tiesa ir piespriedusi apsūdzību vainīgajam cilvēkam. Sods – tas ir pasludinājums vai noteikts soda veids. Disciplīna savukārt, neskatoties uz to, ka ietver sevī sodu, iet soli tālāk. Disciplīnas mērķis ir labot, sniegt instrukcijas, radīt izmaiņas vainīgā uzvedībā. Un neskatoties uz to, disciplīna bieži pieprasīs kādu atlīdzību vai kompensāciju, kas apstiprinātu faktu par to, ka vainīgais cilvēks ir atzinis savu vainu un nožēlo to. Vainīgais varētu teikt: ” Es nožēloju izdarīto. Piedodiet man, lūdzu!” Bet tieši disciplīna tādam cilvēkam palīdz ieraudzīt un atzīt faktu, ka viņš ir ne tikai vainīgs, bet ar savu rīcību ir aizskāris un nodarījis kaitējumu kādam. DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS. 
Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)
 Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem. Bībelē ir teikts: 
 „ Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. (Sāl. Pam.13:24)
 
Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Sāl. Pam.22:15)
 Ņemot to visu vērā mēs varam nonākt pie slēdziena:JA MĪLESTĪBA IR FUNDAMENTS UN DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS, TAD SODOT SAVUS BĒRNUS AR RĪKSTI, BET TO DAROT BEZ MĪLESTĪBAS, MĒS AIZVAINOJAM VIŅUS UN ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOJAM SAVAS VECĀKU PILNVARAS. Rīkstes mērķis nav tajā, lai radītu bērnam sāpes par sliktu uzvedību. Rīkstes mērķis ir, lai mācītu bērnus atšķirt labas lietas no sliktām lietām. Nesodiet savus bērnus bez mīlestības. Saprotot to, ka tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu, lai disciplinētu, mēs varēsim ieraudzīt savu bērnu disciplinēšanas mērķi, un konkrēti : pasargājot viņus no grūtībām un problēmām, kuras ienāk cilvēka dzīvē sacelšanā un grēka rezultātā. Caur disciplinēšanu mēs kā vecāki nododam saviem bērniem gudrību, ka grēcīga rīcība nes smagas sekas. Caur disciplinēšanu mēs palīdzam mūsu bērniem ieraudzīt, ka labāk dzīvot paklausībā un Dieva taisnībā, nekā iemantot visus šīs pasaules labumus atrodoties tālu no Dieva un Viņa standartiem. Analoģiskā veidā un tieši to pašu iemeslu dēļ Dievs disciplinē katru vienu no mums. Bet par to mēs parunāsim nākamreiz! Bagātīgi lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).