Dzīves mērķa meklēšana

Labdien, dārgie draugi!Gribu vērsties pie jums un uzsākt sarunu par tēmu:„Dzīves mērķa meklēšana”.Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas. Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs. Šajā grāmatā autors stāsta mums par to, kā viņš pats mēģināja atrasts jēgu un mērķi savai dzīvei. Autors atklāj nepareizos(maldu) ceļus, kas noved pie vilšanās, un patiesos ceļus , kas ved uz pilnvērtīgu dzīvi. Es ticu, ka katrs no mums spēs mācīties no kļūdām, kuras pieļāvis pats autors, un atklās priekš sevis savas dzīves patieso mērķi. Pirms mēs sāksim sīki iztirzāt grāmatu Salamans Mācītājs un tās pamācības, kuras mēs varam gūt priekš sevis, es gribētu, lai vispirms mēs aplūkojam vienu fragmentu no Rakstiem, un konkrēti Salamans Mācītājs 1:1; un mēs spēsim saprast, kurš tad ir grāmatas Salamans Mācītājs autors. „Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.”Grāmatas Salamans Mācītājs autors ir Salamans –Dāvida dēls.„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.”(Salamans 1:12). Salamans bija slavens ar to, ka bija sava laika pats bagātākais un pats gudrākais cilvēks. „ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! „ (Salamans Mācītājs 1:16). Salamans bija gudrs un bagāts cilvēks, un viņa dzīve iesākās ļoti labi – viņš iepazina patieso Dievu un staigāja ar Viņu. Bet pēc tam, Salamans aizrāvās ar šīs dzīves ārējo spožumu. Paldies Dievam par to, ka vecumdienās Salamans no jauna ieguva patieso mērķi savai dzīvei. Un tas, kā viņš meklēja šo patieso dzīves mērķi, ir aprakstīts grāmatā Salamans Mācītājs. Tāpēc, mums ir tik svarīgi pievērst savu uzmanību tam, ko Salamans māca šajā grāmatā. Apmierinājuma gūšana dzīvē nekādā veidā nav saistīta ar dzīšanos pēc ārējām lietām, pēc mirāžas, pēc ilūzijas.„ Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana,” (Salamans Mācītājs 1:12-14). Saskaņā ar šo Rakstu vietu, viss, kas zem debess tiek darīts, pēc autora atzinuma ir niecība un vēja ķeršana. Slava Dievam, ka tas nav vienīgais atzinums, pie kura Salamans savas dzīves laikā ir nonācis. Vēlāk Salamans saprata, ka dzīvi var uzlūkot ne tikai no cilvēka perspektīvas, kurš dzīvozem debess, bet arī no Dieva perspektīvas – perspektīvas, kas ir virs debess. Slamans saprata, ka nav nekā brīnišķīga tajā, lai tā vienkārši nodzīvotu savu zemes dzīvi bez Dieva, lai būtu atkarīgs tikai no tā, kas notiek zem debess. Tikai ar Dievu mēs varam rast patieso mērķi savai dzīvei. Rīt mēs sīkāk aplūkosim to, kā varam atrast patieso mērķi savai dzīvei. Un vēl, mēs parunāsim par to, ko mums nevajag darīt savā dzīvē. Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije
 

Līdzīgi raksti

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Pateicība Dievam paredz ne tikai vārdus, kuri izskan no mūsu mutes, bet arī konkrētu darbību no mūsu puses

    Tas var izpausties, piemēram, kā sevis ziedošana kalpošanai, kā materiālais ziedojums Dieva darbiem, kā arī pildot Dievam dotos solījumus. „ Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1).
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.