Efektīva kristieša liecība – evaņģelizācija

Bībeliskais pamatojums liecināšanai

Liecība Kristū – tas ir draudzes un katra tās locekļa galvenais mērķis. Sludināt pasaulei – tas ir mūsu aicinājums (Ap. darbi 8:4,8; Мarka 16:15). 1. Dievs mīl cilvēkus, tāpēc ka tas ir Viņa radības kronis, Viņa acuraugs (Ps.8:4-7). Jņ.3:16 – “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis…” Viņa mīlestība ir ļoti varena un vārds “tik” uzsver to. Cik ļoti Dievs mīl cilvēkus? Rom.5:8;8:32 atbild uz šo jautājumu. Viņa mīlestība ir tik liela, ka Viņš atdeva Savu vienpiedzimušo Dēlu mocībām, lai izpirktu mūs. Bībele saka, ka Viņš nesaudzēja, bet atdeva Viņu par mums visiem. Viņa mīlestība izplatās uz visu cilvēci: slimiem, veseliem, bezdarbniekiem, atraitnēm, prostitūtām, dzērājiem, bagātiem, izglītotiem, nabagiem, neizglītotiem utt. Viņš nevēlās, lai kāds aizietu bojā (2 Pēt.3:9). 2. Dievs vēlās atjaunot cilvēku un izlabot visu, ko grēks ir izpostījis (1 Moz.3:14-21). Viņš meklē iespeju neatstumt pat atstumto (2 Laiku 14:14). 3. Debesu daļa jau ir izdarīta (Jņ.19:30). Viss, kas vajadzīgs glābšanai, jau ir izdarīts. Viņš pierādīja Savu mīlestību ar to, ka sūtīja Jēzu Kristu. Pēc tam jau viss ir izdarīts: katrs var iegūt glābšanu, katrs var tikt atjaunots, katrs var uzvarēt grēka sekas. Pēdējie Jēzus vārdi krustā bija: “Viss piepildīts!” Līdz Viņa krustā sišanai Viņš staigāja pa ciemiem, pa sinagogām, mācot cilvēkus, sludinot Dieva Valstību, dziedinot cilvēkus un izdzenot ļaunos garus (Ap.d..10:38; Lk.4:38-44). Bet pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus vairs nesludināja, nelika rokas uz slimajiem, neizdzina nevienu ļauno garu. Ap. darbos 9:1-6 mēs redzam pārsteidzošu ainu: Pāvilam, kurš daudzus gadus tvarstīja un vajāja draudzi bija iespēja dzirdēt Paša Jēzus vārdus, taču cik dīvaini, Jēzus nesludināja viņam, Viņš sūtīja viņu pie kāda mācekļa, kurš arī aicināja viņu glābties un lika viņam virsū rokas, lai tas dziedinātos. Kāpēc? Tāpēc ka debesu daļa, Dieva daļa jau bija piepildīta, tagad iesākās cilvēciskā daļa. Mūsu liecībai nebūtu nekāda spēka, ja debesu daļa netiktu piepildīta. Mēs iesākam savu kristieša dzīvi ne tad, kad mēs kaut ko darām, bet tad kad mēs uzticamies un paļaujamies uz to, kas jau ir izdarīts. Un tā, Dieva daļa jau ir piepildīta! 4. Jēzus uzdevums, Dieva pavēle – cilvēciskās sadarbības sākums ar Dievu (Мt.28:18,19; Мк.16:15; Lк.24:46-53; Jņ.20:21; Ap.d.1:8; Ps.114:23,24; 2:8). Pēc augšāmcelšanās Jēzus parādījās mācekļiem un 40 dienas mācīja viņiem par Dieva Valstību. Es iedomājos, ka Viņš viņiem teica aptuveni tā: “Līdz šim laikam Es strādāju, bet jūs skatījāties, tagad ir jūsu kārta strādāt, bet Es skatīšos uz jums. Darbus, kurus Es darīju, tagad jūs darīsiet, un vēl vairāk par tiem darīsiet (Jņ.14:12), ejiet liecināt par Mani, sākot no Jeruzālemes un līdz pasaules galam. Es sūtīšu jums Garu, Kurš bija uz Manis, Viņš dos jums spēku, lai darītu visu to, ko Es darīju. Es būšu ar jums, lai gan arī Es tagad aizeju, Es nākšu atkal un dzīvošu jūsos”. Lк.24:47,48 – “un ka Viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam.”. Citiem vārdiem sakot: “Jūs būsiet Mani liecinieki. Jo jūs taču klausījāties Manī, redzējāt Mani augšāmcēlušos, jūs esat aculiecinieki, ejiet taču”. Jēzus teica, ka mēs, kas esam baudījuši, cik Tas Kungs ir labs, esam Evaņģēlija patiesības liecinieki. Mums ir jāliecina par Viņu, mēs-esam Viņa partneri. Viņš jau ir izdarījis Savu daļu, tagad mums ir jāizdara sava daļa. Tā kā Viņš vairs nesludina, tad tas ir jādara mums, Viņš neliek rokas uz slimajiem, tas ir mūsu uzdevums utt. Ja mēs to nedarīsim, tad arī Viņš to nedarīs un mūsu radinieki, draugi, līdzpilsoņi, darba biedri nomirs un aizies uz elli. Lai to pareizi saprastu, pateiksim to savādāk: Jēzus šodien vēl strādā, taču tikai caur ticīgajiem. Коl.1:27 saka, ka Jēzus ir mūsos. Viss, ko Viņš dara šodien, Viņš dara mūsos un caur mums. Tu esi- Viņa mute, Viņa rokas utt. Jēzus teica: “Man ir dota visa vara kā debesīs, tā arī uz zemes – ejiet”. Viņa vara ir nodota Draudzei. Zemi Dievs jau ir atdevis cilvēku bērniem. Un tā, mūsu cilvēciskā daļa –liecināt, bet Dieva daļa-apstiprināt Vārdu ar zīmēm un brīnumiem. Bībele saka, ka Jēzus deva pavēles mācekļiem caur Svēto Garu (Ap.d.1:2), tas nav priekšlikums, tā ir pavēle, tas ir Paša Kunga uzdevums – liecināt.