Efektīva kristieša liecība – evaņģelizācija

Bībeliskie piemēri personīgajai liecībai

1. Jēzus liecināja sievietei Samarietei (Jņ.4:7-14), Nikodēmam-Bībeles skolotājam (Jņ.3:1-19). 2. Sieva Samariete (Jņ.4:28-42) – šī sieviete ar šausmīgu pagātni atveda pie Jēzus daudz cilvēku ar savu liecību. 3. Spitālīgā liecība (Мк.1:40-42,45) – viņš vienkārši pastāstīja visiem, ko Jēzus izdarīja priekš viņa un caur šo liecību daudzi atnāca pie Jēzus. Ja mēs visi sāksim liecināt par to, ko Jēzus dara mūsu dzīvē, citi sāks Viņu meklēt, jo viņiem arī Jēzus ir vajadzīgs. Daudzi meklē atbildes jautājumos par veselību, meklē risinājumu ģimenes problēmās, brīvību no postošiem ieradumiem utt., bet viņiem esi vajadzīgs tu, lai pastāstītu par tavu Jēzu. Šis cilvēks vienkārši pasludināja: “Es biju spitālīgs, tagad es esmu tīrs, tāpēc ka satikos ar Jēzu, ejiet arī jūs pie Viņa, Viņš ir labs…” Kādi bija viņa liecības rezultāti? Мк.2:1,2 – “Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja Viņu esam namā. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas, un Viņš tiem sludināja vārdu.”. Lūk ko izdarīja viens bijušais spitālīgais. Bet ko izdarīji tu? Vai tu tiki attīrīts no grēka? Vai tu satikies ar Jēzu? Vai Viņš atbrīvoja tevi no kaitīgiem un grēcīgiem paradumiem? Tad pasaki citiem par to un pārliecini viņus, ka Viņš izdarīs to pašu arī priekš viņiem. 4. Atbrīvotais no ļaunajiem gariem liecināja par Jēzu (Мк.5:18-20). Pēc atbrīvošanas šis cilvēks gribēja sekot Jēzum, bet Jēzus viņam teica: “Nē. Ej mājās pie savējiem un pastāsti viņiem, ko Tas Kungs izdarīja pie tevis un kā apžēlojās par tevi”. Jēzus dod liecības būtību: no kurienes un no kā tā sākas-ej mājās. Liecība sākas ar tavu namu (tuviniekiem, radiniekiem, draugiem, klasesbiedriem, darbabiedriem, draugiem utt.). Tev nevajag slēpt no viņiem, ka tu esi ticīgais. Un lūk ar ko sākas tava liecība – “pastāsti viņiem ko pie tevis izdarīja Tas Kungs un kā par tevi apžēlojās”. Viņi zina tevi, tāpēc jebkuras pārmaiņas tavā dzīvē būs acīmredzamas priekš viņiem. 5. Agrīnie mācekļi (Ap.d..8:4) – “Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju.” 6. Andrejs liecināja savam brālim, bet Filips – savam draugam (Jņ.1:40-46). 7. 2 Ķēniņu 7:8,9 – trīs spitālīgie dod cerību visiem Samarijas iedzīvotājiem, tāpēc ka viņi nebija egoisti. Viņi atrada pārtiku lielā bada laikā, viņi paēda un nodrošinājās ar pārtiku, bet viņi tāpat arī izlēma aiznest šo ziņu tiem, kuri palika pilsētā, viņiem arī bija vajadzīga pārtika, jo viņi mira no bada, kaut arī Dievs savā žēlastībā, jau bija devis pārtiku, kuras pietika uz visiem, bet viņi par to nezinātu, ja viņiem tas netiktu paziņots. Lūk, kas ir liecība. Vienīgā atšķirība, starp tevi ticīgo un neticīgo ir tikai tajā, ka tu zini, ka Jēzus par tevi ir samaksājis, bet viņš to nezina, tāpēc mums vajag liecināt. 8. 2 Ķēniņu 5:2,3,17 – kalpone gūstā liecināja, un caur šo liecību asīriešu karaspēka virspavēlnieks pieņēma lēmumu pielūgt tikai dzīvo Dievu. Un tā, liecināšana ir katra ticīgā galvenais uzdevums. Tā ir Tā Kunga pavēle, agrīnie ticīgie pildīja šo pavēli, atstājot mums paraugu, kā efektīvi liecināt.