Garīgā disciplīna

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgās disciplīnas svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Ļoti daudzas Rakstu vietas no Bībeles apraksta garīgās disciplīnas lomu Jēzus un apustuļu dzīvē. Tas viss ir uzrakstīts ar nolūku, lai mēs tiektos uz to pašu, kas kalpoja mūsu Kunga Jēzus Kristus un Viņa mācekļu panākumiem kalpošanā. Mēs runājām par to, kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, un konkrēti: gavēnis vientulībanakts nomods, lūgšanaintensīva Dieva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem. Šodien daudzi kristieši ir garīgi nedisciplinēti, tāpēc, viņu dzīvēs ir vērojams tik maz augļu un garīgās varas izpausmju. Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā. Nepietiek ar plašumu Dievā, ir vajadzīgs arī dziļums. Ja mums nav dziļu, pastāvīgu un iesakņojušos ieradumu sadraudzībai ar Dievu, tad tā ir pazīme mūsu garīgajai nedisciplinētībai. Virspusēja attieksme pret dzīvi – tas ir mūsu laika lāsts. Tūlītēja apmierinājuma doktrīna ir viens no pamatiem mūsu paaudzes garīgajām problēmām. Ja draudzē nepievērstu šai problēmai pietiekamu uzmanību, tad draudze var pazaudēt spēku un ietekmi šai pasaulē. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, par kurām runājām iepriekš, pastāv lielas briesmas. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, mēs nevarēsim pienest cienīgus augļus Dievam. Nobeigumā vēlos jums parādīt to, ka visas garīgās disciplīnas var iedalīt divās kategorijās. 
  • Garīgās disciplīnas, kas saistītas ar atturēšanos no kaut kā:
  1. Atturēšanās no ēdiena ar mērķi sasniegt dievbijību – gavēnis.
  2. Atturēšanās no sociālā kontakta ar mērķi sasniegt dievbijību – vientulība.
  3. Atturēšanās no miega ar mērķi sasniegt dievbijību – nakts nomods.
  4. Atturēšanās no greznas dzīves ar mērķi sasniegt dievbijību – ziedošanās.
 Ar šiem disciplīnas veidiem mēs trenējam savus garīgos muskuļus, lai gūtu uzvaru pār savu miesu un tās vēlmēm. Tas līdzinās svaru stieņa cilāšanai. Pati par sevi tā izskatās kā muļķīga nodarbošanās, bet tā sagatavo cilvēku nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem nākotnē. Tas, no kā mēs atturamies, pats par sevi nav nekāds ļaunums, bet mēs atturamies no tā lai vingrinātos dievbijībā, lai sagatavotu sevi reāliem pārbaudījumiem, kuri piemeklēs mūs rīt. Šie disciplīnas veidi dod mums dziļu izpratni par to cīņu, kas notiek mūsos, tas ir – miesas un gara cīņu. Ir svarīgas mācības, kuras mēs nevarēsim smelties nekādā citā veidā, kā vien pielietojot šīs disciplīnas. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, kādas kaprīzes demonstrēs jūsu miesa, pēc tam, kad jūs tai attiecībā uz kaut ko teiksiet „Nē!” Augšminētās garīgās disciplīnas palīdzēs jums uzzināt, kādā mērā jūsu miesa vēl valda pār jums. Otra garīgo disciplīnu kategorija – 
  • disciplīnas, kas iesaista mūs konkrētās darbībās.
  1. Lūgšana.
 Lai komunicētu ar Dievu un lūgtos, tam nepieciešams iedalīt laiku.. 
  1. Bībeles lasīšana un studēšana.
 Lai mainītos, ir nepieciešams ne tikai lasīt, bet arī studēt Bībeli – ir nepieciešams mācīties. 
  1. Pārdomas par vārdu.
 
  1. Liecība.
 
  1. Pielūgsme.
 Tas ir garīgais virziens, kurš prasa pastāvīgi pateikties un godināt Dievu, kas savukārt arī prasa laiku un piepūli. 
  1. Kristīgā sadraudzība.
 Tā pieprasa pareizu vidi sadraudzībai un izaugsmi Dievā. Lai tas ir materiāls jūsu šodienas pārdomām un jūsu dzīves novērtējumam. Iemīliet šīs garīgās disciplīnas un sāciet tās pastāvīgi pielietot savā dzīvē, – un jūsu dzīve kardināli mainīsies, un jūs spēsiet nest vērā ņemamus augļus Dieva Valstībā!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.