Garīgā disciplīna

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgās disciplīnas svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Ļoti daudzas Rakstu vietas no Bībeles apraksta garīgās disciplīnas lomu Jēzus un apustuļu dzīvē. Tas viss ir uzrakstīts ar nolūku, lai mēs tiektos uz to pašu, kas kalpoja mūsu Kunga Jēzus Kristus un Viņa mācekļu panākumiem kalpošanā. Mēs runājām par to, kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, un konkrēti: gavēnis vientulībanakts nomods, lūgšanaintensīva Dieva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem. Šodien daudzi kristieši ir garīgi nedisciplinēti, tāpēc, viņu dzīvēs ir vērojams tik maz augļu un garīgās varas izpausmju. Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā. Nepietiek ar plašumu Dievā, ir vajadzīgs arī dziļums. Ja mums nav dziļu, pastāvīgu un iesakņojušos ieradumu sadraudzībai ar Dievu, tad tā ir pazīme mūsu garīgajai nedisciplinētībai. Virspusēja attieksme pret dzīvi – tas ir mūsu laika lāsts. Tūlītēja apmierinājuma doktrīna ir viens no pamatiem mūsu paaudzes garīgajām problēmām. Ja draudzē nepievērstu šai problēmai pietiekamu uzmanību, tad draudze var pazaudēt spēku un ietekmi šai pasaulē. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, par kurām runājām iepriekš, pastāv lielas briesmas. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, mēs nevarēsim pienest cienīgus augļus Dievam. Nobeigumā vēlos jums parādīt to, ka visas garīgās disciplīnas var iedalīt divās kategorijās. 
  • Garīgās disciplīnas, kas saistītas ar atturēšanos no kaut kā:
  1. Atturēšanās no ēdiena ar mērķi sasniegt dievbijību – gavēnis.
  2. Atturēšanās no sociālā kontakta ar mērķi sasniegt dievbijību – vientulība.
  3. Atturēšanās no miega ar mērķi sasniegt dievbijību – nakts nomods.
  4. Atturēšanās no greznas dzīves ar mērķi sasniegt dievbijību – ziedošanās.
 Ar šiem disciplīnas veidiem mēs trenējam savus garīgos muskuļus, lai gūtu uzvaru pār savu miesu un tās vēlmēm. Tas līdzinās svaru stieņa cilāšanai. Pati par sevi tā izskatās kā muļķīga nodarbošanās, bet tā sagatavo cilvēku nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem nākotnē. Tas, no kā mēs atturamies, pats par sevi nav nekāds ļaunums, bet mēs atturamies no tā lai vingrinātos dievbijībā, lai sagatavotu sevi reāliem pārbaudījumiem, kuri piemeklēs mūs rīt. Šie disciplīnas veidi dod mums dziļu izpratni par to cīņu, kas notiek mūsos, tas ir – miesas un gara cīņu. Ir svarīgas mācības, kuras mēs nevarēsim smelties nekādā citā veidā, kā vien pielietojot šīs disciplīnas. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, kādas kaprīzes demonstrēs jūsu miesa, pēc tam, kad jūs tai attiecībā uz kaut ko teiksiet „Nē!” Augšminētās garīgās disciplīnas palīdzēs jums uzzināt, kādā mērā jūsu miesa vēl valda pār jums. Otra garīgo disciplīnu kategorija – 
  • disciplīnas, kas iesaista mūs konkrētās darbībās.
  1. Lūgšana.
 Lai komunicētu ar Dievu un lūgtos, tam nepieciešams iedalīt laiku.. 
  1. Bībeles lasīšana un studēšana.
 Lai mainītos, ir nepieciešams ne tikai lasīt, bet arī studēt Bībeli – ir nepieciešams mācīties. 
  1. Pārdomas par vārdu.
 
  1. Liecība.
 
  1. Pielūgsme.
 Tas ir garīgais virziens, kurš prasa pastāvīgi pateikties un godināt Dievu, kas savukārt arī prasa laiku un piepūli. 
  1. Kristīgā sadraudzība.
 Tā pieprasa pareizu vidi sadraudzībai un izaugsmi Dievā. Lai tas ir materiāls jūsu šodienas pārdomām un jūsu dzīves novērtējumam. Iemīliet šīs garīgās disciplīnas un sāciet tās pastāvīgi pielietot savā dzīvē, – un jūsu dzīve kardināli mainīsies, un jūs spēsiet nest vērā ņemamus augļus Dieva Valstībā!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?