Garīgā disciplīna

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgās disciplīnas svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Ļoti daudzas Rakstu vietas no Bībeles apraksta garīgās disciplīnas lomu Jēzus un apustuļu dzīvē. Tas viss ir uzrakstīts ar nolūku, lai mēs tiektos uz to pašu, kas kalpoja mūsu Kunga Jēzus Kristus un Viņa mācekļu panākumiem kalpošanā. Mēs runājām par to, kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, un konkrēti: gavēnis vientulībanakts nomods, lūgšanaintensīva Dieva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem. Šodien daudzi kristieši ir garīgi nedisciplinēti, tāpēc, viņu dzīvēs ir vērojams tik maz augļu un garīgās varas izpausmju. Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā. Nepietiek ar plašumu Dievā, ir vajadzīgs arī dziļums. Ja mums nav dziļu, pastāvīgu un iesakņojušos ieradumu sadraudzībai ar Dievu, tad tā ir pazīme mūsu garīgajai nedisciplinētībai. Virspusēja attieksme pret dzīvi – tas ir mūsu laika lāsts. Tūlītēja apmierinājuma doktrīna ir viens no pamatiem mūsu paaudzes garīgajām problēmām. Ja draudzē nepievērstu šai problēmai pietiekamu uzmanību, tad draudze var pazaudēt spēku un ietekmi šai pasaulē. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, par kurām runājām iepriekš, pastāv lielas briesmas. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, mēs nevarēsim pienest cienīgus augļus Dievam. Nobeigumā vēlos jums parādīt to, ka visas garīgās disciplīnas var iedalīt divās kategorijās. 
  • Garīgās disciplīnas, kas saistītas ar atturēšanos no kaut kā:
  1. Atturēšanās no ēdiena ar mērķi sasniegt dievbijību – gavēnis.
  2. Atturēšanās no sociālā kontakta ar mērķi sasniegt dievbijību – vientulība.
  3. Atturēšanās no miega ar mērķi sasniegt dievbijību – nakts nomods.
  4. Atturēšanās no greznas dzīves ar mērķi sasniegt dievbijību – ziedošanās.
 Ar šiem disciplīnas veidiem mēs trenējam savus garīgos muskuļus, lai gūtu uzvaru pār savu miesu un tās vēlmēm. Tas līdzinās svaru stieņa cilāšanai. Pati par sevi tā izskatās kā muļķīga nodarbošanās, bet tā sagatavo cilvēku nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem nākotnē. Tas, no kā mēs atturamies, pats par sevi nav nekāds ļaunums, bet mēs atturamies no tā lai vingrinātos dievbijībā, lai sagatavotu sevi reāliem pārbaudījumiem, kuri piemeklēs mūs rīt. Šie disciplīnas veidi dod mums dziļu izpratni par to cīņu, kas notiek mūsos, tas ir – miesas un gara cīņu. Ir svarīgas mācības, kuras mēs nevarēsim smelties nekādā citā veidā, kā vien pielietojot šīs disciplīnas. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, kādas kaprīzes demonstrēs jūsu miesa, pēc tam, kad jūs tai attiecībā uz kaut ko teiksiet „Nē!” Augšminētās garīgās disciplīnas palīdzēs jums uzzināt, kādā mērā jūsu miesa vēl valda pār jums. Otra garīgo disciplīnu kategorija – 
  • disciplīnas, kas iesaista mūs konkrētās darbībās.
  1. Lūgšana.
 Lai komunicētu ar Dievu un lūgtos, tam nepieciešams iedalīt laiku.. 
  1. Bībeles lasīšana un studēšana.
 Lai mainītos, ir nepieciešams ne tikai lasīt, bet arī studēt Bībeli – ir nepieciešams mācīties. 
  1. Pārdomas par vārdu.
 
  1. Liecība.
 
  1. Pielūgsme.
 Tas ir garīgais virziens, kurš prasa pastāvīgi pateikties un godināt Dievu, kas savukārt arī prasa laiku un piepūli. 
  1. Kristīgā sadraudzība.
 Tā pieprasa pareizu vidi sadraudzībai un izaugsmi Dievā. Lai tas ir materiāls jūsu šodienas pārdomām un jūsu dzīves novērtējumam. Iemīliet šīs garīgās disciplīnas un sāciet tās pastāvīgi pielietot savā dzīvē, – un jūsu dzīve kardināli mainīsies, un jūs spēsiet nest vērā ņemamus augļus Dieva Valstībā!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.