Garīgā disciplīna

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgās disciplīnas svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē.

 

Ļoti daudzas Rakstu vietas no Bībeles apraksta garīgās disciplīnas lomu Jēzus un apustuļu dzīvē. Tas viss ir uzrakstīts ar nolūku, lai mēs tiektos uz to pašu, kas kalpoja mūsu Kunga Jēzus Kristus un Viņa mācekļu panākumiem kalpošanā.

 

Mēs runājām par to, kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, un konkrēti:

 

gavēnis , vientulība, nakts nomods, lūgšana, intensīva Dieva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem.

 

Šodien daudzi kristieši ir garīgi nedisciplinēti, tāpēc, viņu dzīvēs ir vērojams tik maz augļu un garīgās varas izpausmju.

 

Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.

 

Nepietiek ar plašumu Dievā, ir vajadzīgs arī dziļums. Ja mums nav dziļu, pastāvīgu un iesakņojušos ieradumu sadraudzībai ar Dievu, tad tā ir pazīme mūsu garīgajai nedisciplinētībai.

 

Virspusēja attieksme pret dzīvi – tas ir mūsu laika lāsts. Tūlītēja apmierinājuma doktrīna ir viens no pamatiem mūsu paaudzes garīgajām problēmām. Ja draudzē nepievērstu šai problēmai pietiekamu uzmanību, tad draudze var pazaudēt spēku un ietekmi šai pasaulē. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, par kurām runājām iepriekš, pastāv lielas briesmas. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, mēs nevarēsim pienest cienīgus augļus Dievam.

 

Nobeigumā vēlos jums parādīt to, ka visas garīgās disciplīnas var iedalīt divās kategorijās.

 

  • Garīgās disciplīnas, kas saistītas ar atturēšanos no kaut kā:
  1. Atturēšanās no ēdiena ar mērķi sasniegt dievbijību – gavēnis.
  2. Atturēšanās no sociālā kontakta ar mērķi sasniegt dievbijību – vientulība.
  3. Atturēšanās no miega ar mērķi sasniegt dievbijību – nakts nomods.
  4. Atturēšanās no greznas dzīves ar mērķi sasniegt dievbijību – ziedošanās.

 

Ar šiem disciplīnas veidiem mēs trenējam savus garīgos muskuļus, lai gūtu uzvaru pār savu miesu un tās vēlmēm. Tas līdzinās svaru stieņa cilāšanai. Pati par sevi tā izskatās kā muļķīga nodarbošanās, bet tā sagatavo cilvēku nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem nākotnē. Tas, no kā mēs atturamies, pats par sevi nav nekāds ļaunums, bet mēs atturamies no tā lai vingrinātos dievbijībā, lai sagatavotu sevi reāliem pārbaudījumiem, kuri piemeklēs mūs rīt.

 

Šie disciplīnas veidi dod mums dziļu izpratni par to cīņu, kas notiek mūsos, tas ir – miesas un gara cīņu. Ir svarīgas mācības, kuras mēs nevarēsim smelties nekādā citā veidā, kā vien pielietojot šīs disciplīnas. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, kādas kaprīzes demonstrēs jūsu miesa, pēc tam, kad jūs tai attiecībā uz kaut ko teiksiet „Nē!” Augšminētās garīgās disciplīnas palīdzēs jums uzzināt, kādā mērā jūsu miesa vēl valda pār jums.

 

Otra garīgo disciplīnu kategorija –

 

  • disciplīnas, kas iesaista mūs konkrētās darbībās.
  1. Lūgšana.

 

Lai komunicētu ar Dievu un lūgtos, tam nepieciešams iedalīt laiku..

 

  1. Bībeles lasīšana un studēšana.

 

Lai mainītos, ir nepieciešams ne tikai lasīt, bet arī studēt Bībeli – ir nepieciešams mācīties.

 

  1. Pārdomas par vārdu.

 

  1. Liecība.

 

  1. Pielūgsme.

 

Tas ir garīgais virziens, kurš prasa pastāvīgi pateikties un godināt Dievu, kas savukārt arī prasa laiku un piepūli.

 

  1. Kristīgā sadraudzība.

 

Tā pieprasa pareizu vidi sadraudzībai un izaugsmi Dievā.

 

Lai tas ir materiāls jūsu šodienas pārdomām un jūsu dzīves novērtējumam. Iemīliet šīs garīgās disciplīnas un sāciet tās pastāvīgi pielietot savā dzīvē, – un jūsu dzīve kardināli mainīsies, un jūs spēsiet nest vērā ņemamus augļus Dieva Valstībā!

 

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis. Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.

    Kad mēs saprotam, ka dzīve - tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam...

  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem. Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus. „ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem. Savukārt piedošana...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.” (Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…” Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam. Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.” (Salamana pam...

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda? Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes. Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad...

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis. Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu. Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai...

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir - Visuvarenais...