Garīgā disciplīna

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgās disciplīnas svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Ļoti daudzas Rakstu vietas no Bībeles apraksta garīgās disciplīnas lomu Jēzus un apustuļu dzīvē. Tas viss ir uzrakstīts ar nolūku, lai mēs tiektos uz to pašu, kas kalpoja mūsu Kunga Jēzus Kristus un Viņa mācekļu panākumiem kalpošanā. Mēs runājām par to, kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, un konkrēti: gavēnis vientulībanakts nomods, lūgšanaintensīva Dieva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem. Šodien daudzi kristieši ir garīgi nedisciplinēti, tāpēc, viņu dzīvēs ir vērojams tik maz augļu un garīgās varas izpausmju. Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā. Nepietiek ar plašumu Dievā, ir vajadzīgs arī dziļums. Ja mums nav dziļu, pastāvīgu un iesakņojušos ieradumu sadraudzībai ar Dievu, tad tā ir pazīme mūsu garīgajai nedisciplinētībai. Virspusēja attieksme pret dzīvi – tas ir mūsu laika lāsts. Tūlītēja apmierinājuma doktrīna ir viens no pamatiem mūsu paaudzes garīgajām problēmām. Ja draudzē nepievērstu šai problēmai pietiekamu uzmanību, tad draudze var pazaudēt spēku un ietekmi šai pasaulē. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, par kurām runājām iepriekš, pastāv lielas briesmas. Ja mēs nonicinām garīgās disciplīnas, mēs nevarēsim pienest cienīgus augļus Dievam. Nobeigumā vēlos jums parādīt to, ka visas garīgās disciplīnas var iedalīt divās kategorijās. 
  • Garīgās disciplīnas, kas saistītas ar atturēšanos no kaut kā:
  1. Atturēšanās no ēdiena ar mērķi sasniegt dievbijību – gavēnis.
  2. Atturēšanās no sociālā kontakta ar mērķi sasniegt dievbijību – vientulība.
  3. Atturēšanās no miega ar mērķi sasniegt dievbijību – nakts nomods.
  4. Atturēšanās no greznas dzīves ar mērķi sasniegt dievbijību – ziedošanās.
 Ar šiem disciplīnas veidiem mēs trenējam savus garīgos muskuļus, lai gūtu uzvaru pār savu miesu un tās vēlmēm. Tas līdzinās svaru stieņa cilāšanai. Pati par sevi tā izskatās kā muļķīga nodarbošanās, bet tā sagatavo cilvēku nopietniem fiziskiem pārbaudījumiem nākotnē. Tas, no kā mēs atturamies, pats par sevi nav nekāds ļaunums, bet mēs atturamies no tā lai vingrinātos dievbijībā, lai sagatavotu sevi reāliem pārbaudījumiem, kuri piemeklēs mūs rīt. Šie disciplīnas veidi dod mums dziļu izpratni par to cīņu, kas notiek mūsos, tas ir – miesas un gara cīņu. Ir svarīgas mācības, kuras mēs nevarēsim smelties nekādā citā veidā, kā vien pielietojot šīs disciplīnas. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, kādas kaprīzes demonstrēs jūsu miesa, pēc tam, kad jūs tai attiecībā uz kaut ko teiksiet „Nē!” Augšminētās garīgās disciplīnas palīdzēs jums uzzināt, kādā mērā jūsu miesa vēl valda pār jums. Otra garīgo disciplīnu kategorija – 
  • disciplīnas, kas iesaista mūs konkrētās darbībās.
  1. Lūgšana.
 Lai komunicētu ar Dievu un lūgtos, tam nepieciešams iedalīt laiku.. 
  1. Bībeles lasīšana un studēšana.
 Lai mainītos, ir nepieciešams ne tikai lasīt, bet arī studēt Bībeli – ir nepieciešams mācīties. 
  1. Pārdomas par vārdu.
 
  1. Liecība.
 
  1. Pielūgsme.
 Tas ir garīgais virziens, kurš prasa pastāvīgi pateikties un godināt Dievu, kas savukārt arī prasa laiku un piepūli. 
  1. Kristīgā sadraudzība.
 Tā pieprasa pareizu vidi sadraudzībai un izaugsmi Dievā. Lai tas ir materiāls jūsu šodienas pārdomām un jūsu dzīves novērtējumam. Iemīliet šīs garīgās disciplīnas un sāciet tās pastāvīgi pielietot savā dzīvē, – un jūsu dzīve kardināli mainīsies, un jūs spēsiet nest vērā ņemamus augļus Dieva Valstībā!  Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem!

    No Savas puses Dievs mums apsola, ka:Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne tad, kad jūs to domājat, bet Viņa noliktajā laikā). Dievs atbrīvos Savu spēku un žēlastību tāda cilvēka dzīvē.Uzlabos jūsu dzīves apstākļus un veiks pārmaiņas, gan jūsos, gan jums visapkārt.Nostiprinās un spēcinās jūs, kā arī darīs jūs nelokāmus uz patiesības ceļa.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”