Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

Dārgie draugi, sveicinu un svētīju jūs šajā dienā!

Es pateicos Tam Kungam, ka Viņš mums dāvā ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz virzīties uz priekšu.

Šodien es gribu runāt par tēmu: „Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?”

Jau ilgu laika posmu mēs runājam par lūgšanu un efektīvas lūgšanu dzīves organizēšanu. Mēs daudz runājām par to, kas ir lūgšana, kāpēc mums ir jālūdz. Mēs izskatījām piemērus no daudzu Bībeles varoņu dzīvēm, kuri lūdza. Mēs runājām par vairākiem svarīgiem aspektiem, kuri ir saistīti ar lūgšanu. Mēs runājām par Jēzu un to, kā Viņš mācīja par lūgšanu un demonstrēja to Savā dzīvē. Mēs runājām par to, ka Jēzus visu ceļ ar Savu Vārdu. Un to, ko ceļ Jēzus, elles vārti nespēs uzvarēt. Ja Jēzus ceļ draudzi ar Vārdu, ja Jēzus ceļ tavu dzīvi ar Savu Vārdu, tad elles vārti nespēs to sagraut.

„Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.” (Mateja Ev. 7:24).

Katra cilvēka dzīvē atnāk nopietnas problēmas – vējš, plūdi, vētra. Bet ja tavs nams – tava dzīve – ir celta uz Dieva Vārda, tad šī celtne pastāvēs tāpēc, ka elles vārti nespēs uzvarēt to, ko ceļ Dievs.

Kā mēs varam zināt, ka mūsu dzīvi ceļ Dievs? Dieva Vārds ir pamats visam tam, ko ceļ Dievs. Lai es varētu būt pārliecināts par to, ka Dievs ceļ manu dzīvi, Viņa Vārdam ir jābūt manas dzīves centrā. Tas nozīmē, ka viss, ko es daru, izriet no tā, ko Dievs man saka darīt, izriet no manām attiecībām ar Dievu, izriet no atklāsmēm, kuras iegūstu caur personīgām savstarpējām attiecībām ar Dievu. Tieši tāpēc lūgšanai ir vissvarīgākā nozīme. Lūgšana palīdz man veidot un celt attiecības ar Dievu. Tāpēc katru reizi, kad tu dzirdi vārdu no Dieva, īpaši, ja Dievs ilgāku laiku akcentē tavu uzmanību uz noteiktu vārdu, – tas nozīmē, ka Viņš kaut ko grib darīt tavā dzīvē.

Un tā, Dievs vēlās, lai tu organizē efektīvu lūgšanu dzīvi. Tas nozīmē, ka ir lūgšanu dzīve, kura nav efektīva, un ir lūgšanu dzīve, kura ir efektīva. Kā mēs varam attīstīt efektīvu lūgšanu dzīvi? Mēs varam vairākkārtēji pētīt Bībeles piemērus vai teoloģiju par lūgšanu. Un tas ir jādara! Bet no tā nebūs nekāds labums, ja mēs nepraktizēsim pašu lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, tu vari izlasīt visas grāmatas uz zemes, kuras ir atrodamas par lūgšanu, tu vari noklausīties visas svētrunas, kuras ir bijušas par lūgšanu, tu vari zināt, kas ir lūgšana, kāpēc ir jālūdz, kā pareizi ir jālūdz, iemācīties dažādas lūgšanu formas, – bet viss tas būs veltīgi, ja tu nepraktizēsi pašu lūgšanu.

Tieši par to es gribu, lai mēs šodien parunājam.

Kā mums attīstīt lūgšanu ieradumu savā dzīvē?

Kāds teiks: „Slava Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.

Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, ir īpašas vajadzības trūkums. Daži domā, ja būtu nopietna problēma, tad varētu pastāvīgi saukt uz Dievu, bet ja tādas problēmas nav – kāpēc tad būtu jālūdz. Cilvēki, kuri iet cauri grūtībām, dzīvo lūgšanās. Bet cilvēki, kuriem viss vairāk vai mazāk ir normāli, arī lūdz, bet visdrīzāk, ka šī lūgšana ir formāla, nekā dzīva. Un tas notiek, jo ir nepareiza sapratne par lūgšanu. Lūgšana – tā ir mīlestība! Lūgšana – tās ir mīlestības attiecības, kurā divas sirdis, kuras viena otru mīl, pukst kopā, – ticīga cilvēka sirds un mīlošā Dieva sirds. Un kad mēs koncentrējamies uz to, lai celtu un veidotu savstarpējas attiecības ar Dievu, tad mēs labāk redzam vajadzību pēc lūgšanas.

Lūgt – nozīmē izrādīt mīlestību Dievam, Radītājam, Tam, Kurš mūs ir iemīlējis ar mūžīgu mīlestību.

Lai Tas Kungs jūs svētī!

Līdz rītdienai!

Macītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc...

  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.

    Mīlestība - tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās - tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet...

  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties...

  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam...