Garīgās izaugsmes principi. 2-rā daļa. (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Savā Vārdā Dievs saka, ka es esmu Dieva taisnība, Kristus līdzmantinieks, bet man ir tam jānotic, un tad šī ticība veiks izmaiņas manī, un pēc tam šīs izmaiņas izpaudīsies uz āru. Viss sākas ar to, ka tev ir jāsāk skatīties uz sevi savādāk – ar Dieva acīm.
  • Bībeliskā pieeja tam, lai mainītos prasa skaidru sapratni par savu jauno dabu Kristū. Ne tava piepūle, bet gan tavas zināšanas un sapratne par tavu jauno dabu – tieši tas atbrīvo Dieva žēlastību tavā dzīvē iekšējām izmaiņām. Bībeliskā pieeja skaidri pasludina, ka nepareiza cilvēka izturēšanās – tas ir rezultāts nepareizai ticībai (ticībai meliem), nepareizai pārliecībai par sevi. Tu rīkojies nepareizi tāpēc, ka tici meliem par sevi, un tāpēc tu tā rīkojies. Sāc ticēt patiesībai, un patiesība tevi darīs brīvu. Cilvēciskā piepūle nenovedīs pie pastāvīgām un būtiskām izmaiņām cilvēka dzīvē, jo šīs piepūles pamatā ir nepareiza ticība un nepareiza pārliecība par sevi. Lūdz Dievam, lai Viņš tev parāda, kādos jautājumos tavā dzīvē tava ticība nesakrīt ar Viņa nodomiem.
Reiz Dievs parādīja Ecehiēlam tīrumu, pilnu ar izkaltušiem kauliem. Un pirmais ko Dievs Ecehiēlam pajautāja, – vai šie kauli spēs atdzīvoties. Dievam svarīgi bija zināt, ko Ecehiēls redz savā garā.Tā Kunga roka nāca pār mani, un Tas Kungs mani garā aizveda kādas ielejas vidū, kas bija pilna ar miroņu kauliem. Un Viņš mani vadāja starp tiem pa klajumu šurpu turpu, un to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam izkaltuši. Un Viņš man jautāja: “Cilvēka bērns, vai šie kauli var kļūt atkal dzīvi?” Es atbildēju: “Kungs mans Dievs, Tu to zini.” Tad Viņš man pavēlēja: “Sludini šiem kauliem un saki tiem: jūs, sakaltušie kauli, klausaities Tā Kunga vārdu!”(Ecehiēla 37:1-4).Tev būs tikai tas, ko tu redzi. Tu nekad nepacelsies augstāk par to, ko tu redzi. Ir svarīgi kādu tu pats sevi redzi. Mēs ierobežojam sevi ar to, kādus mēs sevi redzam. Dievs vēlas atvērt mūsu acis un palīdzēt mums ieraudzīt sevi ar Viņa acīm.Kad Elīsa palūdza Elijam divkārtīgu svaidījumu, Elija uz to atbildēja, ka viņš lūdz ko ļoti grūti izpildāmu, bet ja Elīsa spēs ieraudzīt, tad viņš saņems šo divkārtīgo svaidījumu.„Un Elija atbildēja: “Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks.”(2.Ķēniņu 2:10).Lai mēs varētu izmainīties paši, un pēc tam varētu palīdzēt mainīties citiem – vispirms mums kaut kas ir jāierauga, – jāierauga tas, ko redz Dievs. Dieva piepūle ir vērsta uz to, lai mēs ieraugām to, ko redz Viņš, un tad, lai mēs noticam tam un sākam dzīvot saskaņā ar redzēto. Tas viss pilnīgi noteikti ietekmēs mūsu reakciju, rīcību un dzīvi pilnībā. Bet, viss sākas ar ticību manam jaunajam statusam, kā – jaunam radījumam Jēzū Kristū.Pieņemsim, ka cilvēks ir nogalinājis otru cilvēku un policija viņu noķēra. Pēc likuma viņš ir –slepkava, tāpēc viņu notiesāja un uz noteiktu laiku iesēdināja cietumā. Saskaņā ar likumu, pēc iznākšanas no cietuma, šis cilvēks skaitās attaisnots. Bet sabiedrība tik un tā skatās uz šo cilvēku un izturas pret viņu kā pret noziedznieku. Tieši tāpat tas notiek ar mums. Visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dievišķās godības. Bet caur grēku nožēlu Dieva priekšā un ticību Jēzum Kristum es saņemu grēku piedošanu un atpirkšanu no soda par grēkiem. Un nav svarīgi kāds es biju pirms atnācu pie Kristus. Kristū es esmu taisnots! Un Dievs vēlas, lai es noticu šai patiesībai un izturos tā, kā attaisnots, un tad šī taisnība ietekmēs manus darbus, kurus redzēs cilvēki. Tev jāzina, ka Jēzū Kristū tu esi jauns radījums.

Līdzīgi raksti

  • Mūsu aicinājums – iet 3 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs turpināja runāt par to, ka mūsu aicinājums ir iet paklausībā Tam Kungam. Katrs no mums ir Dieva aicināts. Katram no mums Dievs ir devis aicinājumu. Un pats galvenais katra cilvēka dzīvē ir piepildīt šo aicinājumu no Dieva. Tajā ir apslēpta cilvēka dzīves jēga.
  • Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.
  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.

    Dievs ir izveidojis Sev tautu, kas paudīs Viņam slavu. Mums ir jānovērtē viss, ko Dievs mums dod un dara priekš mums. Un mums tas ir ne tikai jānovērtē, bet jātiecas uz to, lai pagodinātu Dievu ar visu savu dzīvi. Dievs vēlas, lai mēs pagodinām Viņu ikvienā vietā un lietā, ko darām. Kā mēs varam pagodināt Dievu? Kā izskatās tāda cilvēka dzīve, kurš pauž slavu Dievam? Kas ir jādara, lai pagodinātu Dievu ar savu dzīvi? Mēs pagodinām Dievu, kad mūsu dzīve nes Viņam tīkamus augļus.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *