Garīgās izaugsmes principi. 2-rā daļa. (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Kas mūs ved uz garīgo izaugsmi un pārmaiņām dzīvē?

1. Dieva patiesības zināšana par sevi. (Tikai patiesība var mainīt tevi un tavu dzīvi, bet patiesība ir tikai pie Dieva.)„Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam, jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka. Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs – tāda ir mūsu ticība – arī dzīvosim kopā ar Viņu. Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu,”(Romiešiem 6:6-9).Bībeles tulkojumā krievu valodā – „Zinot to, ka mūsu vecais cilvēks…”.„Zinot to” – tā ir tā Dieva patiesība, kura man par sevi jāzina. Garīgā izaugsme sākas tieši ar to. Man jānotic tam, ka mans vecais cilvēks līdz ar Kristu ir sists krustā, lai „tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa”, neatkarīgi no tā, kā es jūtos. Tas šodien ir mans jaunais statuss Dieva priekšā. Tu vari to neredzēt un nejust. Tāpēc tev ir garīgi jāpieaug. Mans vecais cilvēks ir sists krustā, lai es vairs nebūtu grēka vergs. Bet, ja tu nezināsi šo patiesību, tu turpināsi grēkot un tā arī paliksi grēka vergs.Svarīgi ir tas, kam mēs ticam. Dievs vēlas mainīt mūsu domāšanu. Man ir jāzina un jānotic tam, ka mans vecais cilvēks līdz ar Kristu ir sists krustā, ka mana grēkam pakļautā miesa ir iznīcināta, – lai es vairs nebūtu grēka vergs. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi, bet caur garīgo izaugsmi mēs virzāmies uz šo pilnību Kristū. Un tāpēc man ir jāzina Dieva patiesība. Bet, ja es nezināšu šo Dieva patiesību par sevi, es turpināšu dzīvot kā vergs.„Iznīcināta grēkam pakļautā miesa” – grēkam pakļautā miesa, kurai nav spēka. Manai grēcīgajai miesai nav spēka un varas – pateicoties tam, ko Jēzus izdarījis pie krusta. Tāpēc man ir jābūt uzmanīgam attiecībā pret patiesību. Ja es ar savām sirds acīm ieraudzīšu šo patiesību, tad es varēšu kļūt par tādu, par kādu Dievs mani jau ir nosaucis Savā Vārdā. Ticība – tā ir spēja garīgi redzēt to, ko nevar ieraudzīt ar fiziskajām acīm.„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 11:1).Ticība – tā ir pārliecība par notikušu faktu. Citi cilvēki var skatīties uz tevi pa vecam un neredzēt tavu jauno statusu Kristū, bet tu vari to redzēt un vari skatīties uz sevi ar Dieva acīm. Ticība – tas nozīmē, ka tu redzi to, ko redz Dievs, ka esi pārliecināts par to, gaidi to, tāpēc arī īsteno redzēto (pievienojot savu rīcību tam, ko tu redzi garīgi). Grēks vēl ir dzīvs, grēks vēl nav iznīcināts, bet grēkam pakļautā miesa – tā ir iznīcināta. Pateicoties Jēzus upurim grēkam nav varas pār mani. Un ja es to ieraudzīšu un noticēšu tam, tad es nedošu vietu grēkam savā dzīvē.19 gadsimta otrajā pusē daudzos Amerikas štatos tika atcelta verdzība. Un pēc tam vergturu vara uz vergiem vairs neattiecās. Lai šis likums varētu stāties spēkā attiecībā uz katru vergu, – viņiem bija jāuzzina tas, ka viņi vairs nav vergi, ka nu tie ir brīvi. Bet daudzi vergturi vēl kādu laiku centās slēpt no saviem vergiem šo faktu. Tāpēc, pat pēc tam, kad tika izdots likums par verdzības atcelšanu viņi turpināja izturēties pret saviem vergiem tāpat kā to bija darījuši agrāk. Tā kā vergi nezināja šo faktu par verdzības atcelšanu, viņu dzīvēs nekas nemainījās. Tieši tāpat tas notiek ar grēku. Grēks vēl nav miris, tieši tāpat kā tais laikos vēl nebija miruši vergturi. Bet, Kristus atcēla grēka verdzību un ikvienam, kurš nāk pie Kristus tika pasludināta garīgā brīvība. Bet ja es to nezinu un neticu šai patiesībai, kas piepildījusies manis labad, tad es turpināšu dzīvot tā, kā dzīvoju līdz šim.