Giganti tavā zemē 2 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Jaunā cilvēku paaudze noticēja Dievam un Viņa apsolījumiem, kā arī bija paklausīgi Jozuam, – izlemjot iet karot un iemantot Dieva doto zemi. Dievs deva viņiem konkrētas instrukcijas tam, kā tiem jākaro ar gigantiem. Dievs arī mums grib iemācīt to, kā mums jākaro, lai mēs varētu gūt uzvaru pār gigantiem savā zemē. Dievs parāda mums tos garīgos cietokšņus, kas traucē Dieva tautai ieiet savā mantojumā no Viņa. Tie ir vieni un tie paši garīgie principi, kādus Dievs deva Jozuam karā ar fiziskajiem gigantiem, un tas, ko Dievs mums šodien saka, kad mēs cīnīsimies ar garīgajiem gigantiem. Karš ar gigantiem – tā ir garīga cīņa. Ja mēs vispirms neuzvarēsim gigantus garā, tad nenāks uzvara arī dabīgajā līmenī. Šo pasauli kontrolē garīgās valdības un varas. Bībelē ir teikts:
„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”(Efeziešiem 6:12).Lai mēs varētu uzvarēt gigantus garīgajā līmenī, mums jābūt vienotiem. Visi kopā mēs varēsim uzvarēt sātanu un sagraut viņa darbus. Tāpēc, ir tik svarīgi būt vienotiem lūgšanā – izcīnot garīgo kauju gigantu gāšanai.Pagājušo svētdien mēs runājām par kanaāniešiem – tā bija viena no septiņām tautām, par kurām Dievs brīdināja Savus bērnus. Mēs runājām par to, ka kanaānieši bija tirgotāji, kuri dzīvoja pēc materiālisma principiem. Šiem cilvēkiem pats svarīgākais bija personīgais labums, nevis labuma nešana citiem cilvēkiem. Šī tauta bija pilna skopuma, mantkārības un pielūdza mammonu. Motīvs visam ko darīja kanaānieši, bija – personīgais labums. Cilvēks ar kanaāniešu garu izmanto Dievu un cilvēkus tikai sava labuma gūšanai. Tāds cilvēks var pat kalpot, bet viņa motīvs būs nevis mīlestība uz Dievu vai cilvēkiem, bet gan sava labuma meklēšana. Tāds cilvēks uzskata, ka Dievam un cilvēkiem ir jāapmierina visa viņa vajadzības un jāizpilda visas viņa vēlēšanās, lai itin visā tas varētu gūt sev labumu. Tādu cilvēku vada tikai rūpes un mīlestība uz sevi. Dievs šim garam pretojas.Par nožēlu, šis gars iemājo arī kristiešu dzīvē, aizvedot viņus no tās zemes, kuru Dievs tiem solījis. Šis gars šodien uzplaukst Draudzē. Šis gars izpaužas tādā veidā, ka cilvēks ir pārlieku pārņemts ar rūpēm par naudu, materiālām lietām, ar to, kā viņam nav, ar pasaulīgām rūpēm. Bībelē ir teikts:
„Bet tiem, kam ir ticīgi kungi, nebūs nicināt viņus tāpēc, ka tie ir brāļi, bet jo vairāk viņiem kalpot; jo tie, kuru labā viņi darbojas, ir ticīgi un mīlami. To tu māci un uz to skubini. Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības.”(1.Timotejam 6:2-11).Kad cilvēks ir pieķēries naudai un visam materiālajam, kad dievbijība tiek izmantota personīgajam labumam, – tādos gadījumos cilvēks krīt dažādos kārdinājumos un gala rezultātā atkrīt no ticības. Vēstulē Jūdam ir teikts:
„Vai tiem, jo tie ir staigājuši Kaina ceļu, krituši peļņas dēļ Bileāma maldos un gājuši bojā, pretodamies kā Kora.”(Jūdas 11).Te tiek runāts per Bileāmu. Šis cilvēks bija Dieva pravietis, bet, neskatoties uz savu aicinājumu, viņš par naudu pārdevās Balakam, piekrītot nolādēt Dieva tautu. Katram no mums ir jāuzvar sevī gars, kurš vērsts uz pašlabuma meklēšanu. Ja mēs atbrīvosimies no kanaāniešu gara, tad varēsim iet uz priekšu – uz savu zemi, neskatoties uz to, kas mums ir vai kā mums nav, nedomājot par to, kas mums par to būs. Mums jāsaprot, ka motīvam kalpošanai Dieva Valstībā ir jābūt mīlestībai uz Dievu un savu tuvāko, un ne personīgā labuma meklēšana vai cilvēku izmantošana. Attiecībām jābalstās nevis uz personīgo labumu, bet mīlestību un vēlēšanos redzēt labumu citu cilvēku dzīvēs.
