Grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās

Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā, viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus cilvēkus un zemi kopumā.Mums visiem ir labi zināms Bībeles stāsts par Jonu. 
 Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:  “Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši Mana vaiga priekšā!”  Bet Jona cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm.  Tad Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīz sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims. ” (Jona 1:1-4).
 Jo vairāk mūsu dzīves laivā būs šādu cilvēku, kā Jona, kuri bēg no Dieva, jo vairāk mūsu dzīve būs traģēdiju un vētru piepildīta. Atrodoties laivā kopā ar Jonu, vētra ir vienkārši neizbēgama.Cilvēku ciešanas, kas atradās kopā ar Jonu, bija Jonas nepaklausības rezultāts. Un tik ilgi, kamēr cilvēki neatbrīvojās no Jonas, viņiem nebija miera un viņu dzīvības bija apdraudētas.Līdzko Jona tika izmests no laivas, iestājās miers un klusums. 
 Tad tie viņam sacīja: “Ko lai mēs ar tevi darām, lai jūra nomierinātos?” – jo jūra joprojām bija ārkārtīgi nemierīga.  Viņš atbildēja viņiem tā: “Ņemiet mani un iemetiet jūrā, tad tā kļūs rāma. Es zinu, ka manas vainas dēļ pār jums sacēlusies šī lielā vētra.” Tad viņi satvēra Jonu un iemeta jūrā; vētras trakošana mitējās, un drīz jūra norima pavisam. ” (Jona 1:11-12;15).
 Savukārt, tiklīdz Jona nožēloja savu nepaklausību un devās turp, kur Dievs viņu sūtīja-atnāca glābšana visiem Ninives iedzīvotājiem.Pēc tam kad Jona nožēloja un sludināja Ninivē, visa pilsēta atgriezās pie Dieva, nožēloja grēkus visi tās iedzīvotāji-no maza līdz lielam. Tā rezultātā atnāca glābšana un dziedināšana visai Ninives tautai.  
„Un otrreiz nāca Tā Kunga vārds pār Jonu:  “Celies un ej uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko Es tev teikšu!”  Tad Jona cēlās un gāja uz Ninivi, kā Tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas.  Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: “Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!”  Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu.  Un, kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam, viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos.  Tad viņš lika Ninivē ar uzsaukumu zināmu darīt: “Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds rīkojums: ne cilvēki, ne lopi, ne vērši, ne avis nedrīkst nekādu ēdienu, nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos, nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni;  bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu drānās un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa un no varasdarba, ko tas ar savām rokām dara! Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja. ” (Jona 3:1-8;10).
 Grēku nožēla vienmēr atnes svētību un dziedināšanu-pat arī viena cilvēka grēku nožēla. Pateicoties Jonas grēku nožēlai un paklausībai, visa Ninives pilsēta sakustējās.Tavs stingrs lēmums sekot Kristum un staigāt paklausībā Viņa vārdam, izmainīs ne tikai tavu dzīvi, bet arī tev apkārtējo cilvēku dzīves.Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo.Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un savu roku noziedzības, tad atnāk jauni laiki un tad bēdu vietā atnāk prieks, traģēdijas vietā -triumfs. Vesela nācija var nokļūt zem Dieva tiesas cilvēku grēku dēļ, kas dzīvo šīs nācijas vidū. Sodoma un Gomora ir uzskatāms piemērs tam, ka grēks var atnest iznīcību un traģēdiju veselas tautas dzīvē.Bībelē ir teikts: 
„Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods”.(Sāl. Pam. 14:34).
 Kad cilvēki slāpst pēc Dieva un Viņa vārda, kad cilvēka sirds ir atvērta Dieva Garam, tad traģēdiju kļūst mazāk.Tomēr grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās. 
„Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. ” (3.Moz 18:25).
 Jūs redzat, cik liela nozīme ir tam, kā mēs katrs dzīvojam, jo no tā ir atkarīga ne tikai mūsu dzīves kvalitāte, bet arī mūsu tautas dzīves kvalitāte.Līdz rītam!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.