Grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās

Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs runājām par to, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā, viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus cilvēkus un zemi kopumā.

Mums visiem ir labi zināms Bībeles stāsts par Jonu.

 

“ Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:  “Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši Mana vaiga priekšā!”  Bet Jona cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm.  Tad Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīz sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims. ” (Jona 1:1-4).

 

Jo vairāk mūsu dzīves laivā būs šādu cilvēku, kā Jona, kuri bēg no Dieva, jo vairāk mūsu dzīve būs traģēdiju un vētru piepildīta. Atrodoties laivā kopā ar Jonu, vētra ir vienkārši neizbēgama.

Cilvēku ciešanas, kas atradās kopā ar Jonu, bija Jonas nepaklausības rezultāts. Un tik ilgi, kamēr cilvēki neatbrīvojās no Jonas, viņiem nebija miera un viņu dzīvības bija apdraudētas.

Līdzko Jona tika izmests no laivas, iestājās miers un klusums.

 

“ Tad tie viņam sacīja: “Ko lai mēs ar tevi darām, lai jūra nomierinātos?” – jo jūra joprojām bija ārkārtīgi nemierīga.  Viņš atbildēja viņiem tā: “Ņemiet mani un iemetiet jūrā, tad tā kļūs rāma. Es zinu, ka manas vainas dēļ pār jums sacēlusies šī lielā vētra.” Tad viņi satvēra Jonu un iemeta jūrā; vētras trakošana mitējās, un drīz jūra norima pavisam. ” (Jona 1:11-12;15).

 

Savukārt, tiklīdz Jona nožēloja savu nepaklausību un devās turp, kur Dievs viņu sūtīja-atnāca glābšana visiem Ninives iedzīvotājiem.

Pēc tam kad Jona nožēloja un sludināja Ninivē, visa pilsēta atgriezās pie Dieva, nožēloja grēkus visi tās iedzīvotāji-no maza līdz lielam. Tā rezultātā atnāca glābšana un dziedināšana visai Ninives tautai.

 

 

„Un otrreiz nāca Tā Kunga vārds pār Jonu:  “Celies un ej uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko Es tev teikšu!”  Tad Jona cēlās un gāja uz Ninivi, kā Tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas.  Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: “Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!”  Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu.  Un, kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam, viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos.  Tad viņš lika Ninivē ar uzsaukumu zināmu darīt: “Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds rīkojums: ne cilvēki, ne lopi, ne vērši, ne avis nedrīkst nekādu ēdienu, nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos, nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni;  bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu drānās un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa un no varasdarba, ko tas ar savām rokām dara! Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja. ” (Jona 3:1-8;10).

 

Grēku nožēla vienmēr atnes svētību un dziedināšanu-pat arī viena cilvēka grēku nožēla. Pateicoties Jonas grēku nožēlai un paklausībai, visa Ninives pilsēta sakustējās.

Tavs stingrs lēmums sekot Kristum un staigāt paklausībā Viņa vārdam, izmainīs ne tikai tavu dzīvi, bet arī tev apkārtējo cilvēku dzīves.

Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo.

Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un savu roku noziedzības, tad atnāk jauni laiki un tad bēdu vietā atnāk prieks, traģēdijas vietā -triumfs. Vesela nācija var nokļūt zem Dieva tiesas cilvēku grēku dēļ, kas dzīvo šīs nācijas vidū. Sodoma un Gomora ir uzskatāms piemērs tam, ka grēks var atnest iznīcību un traģēdiju veselas tautas dzīvē.

Bībelē ir teikts:

 

„Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods”.(Sāl. Pam. 14:34).

 

Kad cilvēki slāpst pēc Dieva un Viņa vārda, kad cilvēka sirds ir atvērta Dieva Garam, tad traģēdiju kļūst mazāk.

Tomēr grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās.

 

„Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. ” (3.Moz 18:25).

 

Jūs redzat, cik liela nozīme ir tam, kā mēs katrs dzīvojam, jo no tā ir atkarīga ne tikai mūsu dzīves kvalitāte, bet arī mūsu tautas dzīves kvalitāte.

Līdz rītam!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk. 2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi. 3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt. 4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās. 5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk. 2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst...

  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu. „kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs...

  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19). Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas...

  • Kad mēs paklausām, tad atbrīvojās Dieva spēks, lai veiktu nepieciešamo iejaukšanos

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības. Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību»...

  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju...

  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu. „Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks...