Grēku nožēlas gudrība

Lai vairojās žēlastība un miers, dārgie, mūsu slejas «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam», lasītāji!Lūk, jau vairākas dienas mēs runājam par grēku nožēlas gudrību, par savu grēku nožēlas privilēģijām. Vakar mēs runājām par to, ka ir vairākas priekšrocības, ja cilvēks dzīvo un nožēlo grēkus. Cilvēks top svēts, kad viņam tiek atlaisti pārkāpumi un grēki apklāti. Tāpat mēs vakar runājām par to, ka, ja cilvēks nožēlo savus grēkus un neapslēpj tos, tas atnes veselību visai viņa miesai. Šodien vēlētos, lai mēs paskatītos, kas notiek ar mums, ja mēs nenožēlojam savus grēkus, tāpat arī, kādas ir priekšrocības, ja mēs izvēlamies grēku nožēlas ceļu.
« Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. »(Ps.32:4-5).
Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”. Mitrums ir nepieciešams, lai viss varētu augt un vairoties. Iestājoties sausumam, atnāk bads un nabadzība. Tātad grēku nenožēlošana novedīs pie bada, nabadzības un atņems cilvēkam svētības. Tomēr, kad mēs atklājam savus grēkus Dieva priekšā, Viņš noņems no mums vainu par mūsu grēku, un no mums tiks noņemts Dieva rokas smagums. Ja mēs neizsūdzam savus grēkus, tas kļūst vienlīdzīgs tam, ka mēs ejam pret Dievu. Ja mēs neizsūdzam grēkus Dieva priekšā, mēs neizpatīkam Viņam. Nenožēloti grēki agri vai vēlu novedīs cilvēku nabadzībā, ne tikai garīgajā līmenī, bet arī citos līmeņos, visās dzīves sfērās. Ja cilvēks nenožēlo grēkus, viņš iet pret Dievu, un tādam cilvēkam nekas neizdosies.
«Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.»(Sal.pam. 28:13).
Tas, kurš nenožēlo savus grēkus, nebūs veiksmīgs,- un tas ir likums. Katram no mums ir svarīgi saprast to, cik ļoti svarīgi un vajadzīgi priekš mums pašiem ir, neapslēpt savus grēkus un ļaunos darbus Dieva priekšā. Lai Dievs jūs svētī! Turpināsim rīt.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Dieva vārds – ir neizmērojami plašs atklāsmes, zināšanu un gaismas avots

    „Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.„ (Psalms 19: 9).Vēl bez zināšanām par Dieva nodrošinājumu Kristū, katram cilvēkam ir nepieciešamas zināšanas par sātana stratēģiju un nodomiem. Ja mēs nepārvaldīsim šīs zināšanas, tad sātanam izdosies mums nodarīt zaudējumus.„Jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2 Korintiešiem 2 : 11).
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.