Grēku nožēlas gudrība

Lai vairojās žēlastība un miers, dārgie, mūsu slejas «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam», lasītāji!Lūk, jau vairākas dienas mēs runājam par grēku nožēlas gudrību, par savu grēku nožēlas privilēģijām. Vakar mēs runājām par to, ka ir vairākas priekšrocības, ja cilvēks dzīvo un nožēlo grēkus. Cilvēks top svēts, kad viņam tiek atlaisti pārkāpumi un grēki apklāti. Tāpat mēs vakar runājām par to, ka, ja cilvēks nožēlo savus grēkus un neapslēpj tos, tas atnes veselību visai viņa miesai. Šodien vēlētos, lai mēs paskatītos, kas notiek ar mums, ja mēs nenožēlojam savus grēkus, tāpat arī, kādas ir priekšrocības, ja mēs izvēlamies grēku nožēlas ceļu.
« Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. »(Ps.32:4-5).
Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”. Mitrums ir nepieciešams, lai viss varētu augt un vairoties. Iestājoties sausumam, atnāk bads un nabadzība. Tātad grēku nenožēlošana novedīs pie bada, nabadzības un atņems cilvēkam svētības. Tomēr, kad mēs atklājam savus grēkus Dieva priekšā, Viņš noņems no mums vainu par mūsu grēku, un no mums tiks noņemts Dieva rokas smagums. Ja mēs neizsūdzam savus grēkus, tas kļūst vienlīdzīgs tam, ka mēs ejam pret Dievu. Ja mēs neizsūdzam grēkus Dieva priekšā, mēs neizpatīkam Viņam. Nenožēloti grēki agri vai vēlu novedīs cilvēku nabadzībā, ne tikai garīgajā līmenī, bet arī citos līmeņos, visās dzīves sfērās. Ja cilvēks nenožēlo grēkus, viņš iet pret Dievu, un tādam cilvēkam nekas neizdosies.
«Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.»(Sal.pam. 28:13).
Tas, kurš nenožēlo savus grēkus, nebūs veiksmīgs,- un tas ir likums. Katram no mums ir svarīgi saprast to, cik ļoti svarīgi un vajadzīgi priekš mums pašiem ir, neapslēpt savus grēkus un ļaunos darbus Dieva priekšā. Lai Dievs jūs svētī! Turpināsim rīt.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Būt Dieva mainītam – tā ir liela privilēģija!

    Kad Jēzus sacīja, ka Viņš mūs darīs par kaut ko, ar to Viņš saka, ka „Es jūs formēšu vai veidošu tā, lai citi, jūs ieraugot, varētu teikt, ka jūs esat radīti debesīs.”Ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad apkārtesošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.
  • Kas ir labvēlība?

    Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties. Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi. Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi. Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.