Gudrība ražai – 1/2 daļa
Bībelē ir aprakstīta epizode no Pāvila dzīvē, kad viņš gribēja doties jūras braucienā ar kuģi. Nekas neliecināja par nelaimi, laiks bija lielisks. Bet Pāvils sevī sadzirdēja no Dieva, ka nevajag nekur kuģot. Tā bija dievišķās gudrības balss, kas atnāca no augšienes, nevis tā, kas balstījās uz ārējiem apstākļiem. Neviens neieklausījās, ko teica Pāvils, jo viņi paļāvās uz savu prātu un pieredzi. Rezultātā kuģis cieta katastrofā, bet cilvēki, kuri atradās uz kuģa, tik tikko izglābās. Cilvēks, kam dota gudrība no augšienes, visos savos ceļos paļaujas uz Dievu, nevis uz savu saprātu. Tikai pateicoties Pāvila lūgšanām, cilvēkiem uz kuģa izdevās izdzīvot (lasiet Apustuļu darbu 28.nodaļu). Atcerieties, ka tikai Dievs zina, kur un kas atrodas, kur mums jāiet, bet kur, savukārt, – nē. Dievišķā gudrība atver cilvēkam acis, un viņš sāk redzēt to, ko agrāk neredzēja. To mēs redzam nākamajā fragmentā no Rakstiem:
“Un pati aizgāja un apsēdās gabalu nost, apmēram bultas šāviena attālumā, jo tā sacīja: “Es nevaru noraudzīties zēna miršanā.” Viņa apsēdās pretī un pacēla savu balsi un raudāja. Un Dievs dzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca Hagarai no debesīm un sacīja uz to: “Kas tev, Hagar? Nebīsties, jo Dievs ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas. Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo Es to gribu darīt par lielu tautu.” Un Dievs atdarīja viņas acis, ka tā ieraudzīja ūdens avotu; un viņa aiztecēja, piepildīja ūdens trauku ar ūdeni un deva zēnam padzerties.” /1.Mozus 21:16-19/
Hagara ar mazu bērnu nonāca tuksnesī, bez vismazākās cerības un ticības, ka viņi varētu izdzīvot. Savā izmisumā Hagara sāka raudāt un pacēla savu balsi, jo neredzēja nekādu izeju šajā sarežģītajā situācijā. Bet Dievs viņas kliedzienu nedzirdēja. Neticība padara cilvēku aklu attiecībā uz tām iespējām, kas atrodas viņam līdzās. Tai pašā laikā mazais zēns ar savu balsi sauca uz Dievu pēc palīdzības un dzīvības. Tas bija ticības un cerības sauciens. Pateicoties šā zēna ticības saucienam, Dievs sadzirdēja un atnāca, lai izglābtu un palīdzētu. Un pēc tam Dievs atvēra Hagaras acis, un tā ieraudzīja aku ar ūdeni.
Kā mēs jau runājām, dievišķā gudrība – tā ir apslēpta gudrība, kuru spēj atklāt tikai Dievs. Dievišķā gudrība domāta mūsu sirds šķīstīšanai, kā arī mūsu paaugstināšanai un stiprināšanai. Marka evaņģēlijā ir teikts:
“Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās.” /Marka 4:11/
Dieva noslēpumus, Dieva Valstības noslēpumus nav ļauts zināt visiem, bet tikai tiem, kuriem tos atklājis Dievs. Ja mūsu sirds pieķersies Dievam, ja tā slāps piepildīt Viņa Vārdu, tad Dievs dāvās mums Savu apslēpto gudrību. Tāpēc mums pastāvīgi jāmeklē Dievs, jāpielūdz Viņš, jālūdz un jāpieķeras Viņam no visas savas sirds. Sātans dara visu iespējamo, lai sagrautu mūsu ticību Dievam un Viņa Vārdam, tāpēc ka viņš (sātans) zina, ka tajā ir mūsu spēks. Lai cik grūti nebūtu, tik un tā turpiniet uzticēties Dievam, turpiniet pielūgt un meklēt Viņa vaigu, – un Viņš piepildīs jūs ar Savu gudrību. Dievs dāvā Savu gudrību tiem, kuri nepagurstot meklē Viņu un mīl Viņa Vārdu. Tieši tādiem cilvēkiem Dievs atklāj Dieva Valstības noslēpumus. Ticīgiem cilvēkiem ir jābūt visgudrākajiem, jo mūsu Dievs ir gudrības Dievs. Dievs ir gudrs Dievs, bet mēs esam Viņa bērni, kuriem Viņš ir sagatavojis Savu gudrību.
