Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumu mācītājs sāka ar apsveikumu klātesošajiem Lieldienās – ar mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Vēsts par Jēzus Kristus augšāmcelšanos ir centrālā vēsts kristiešiem. Neviens un nekad nav uzvarējis nāvi. Visi ir nomiruši. Nāve ir cilvēku ienaidnieks ar kuru nākas pastāvīgi cīnīties. Un tikai Jēzus uzvarēja nāvi, augšāmceldamies no mirušiem. Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār nāvi, kas ienāca šajā pasaulē pēc Ādama un Ievas grēkākrišanas, un kura valdīja līdz Jēzus atnākšanai uz zemes. Šodien mēs, kas ticam Kristum, varam nebaidīties no nāves. Tikai Jēzus ir cienīgs, ka mēs Viņu pielūdzam un Viņam vienam kalpojam. Neviena cita reliģija, neviens kas sauc sevi par dievu, nav pielūgsmes cienīgs. Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir tā, kas padara Viņu par vienīgo patieso un uzticamo Dievu, par vienīgo ceļu pie Dieva, jo Viņš augšāmcēlās no mirušiem, jo Viņš ir dzīvs. Miris Dievs, miris ķēniņš nespēj ne ar ko palīdzēt cilvēkam. Bībelē ir teikts: 

«Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs» (Jāņa 11:25).

 Vēsts par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, vēsts par to, ka Jēzus ir dzīvs bija pirmo apustuļu centrālais vēstījums. Taču sākot ar Jēzus augšāmcelšanos un līdz pat šodienai, daudzi cilvēki izdomā dažādus stāstus un izdomājumus par to ka Jēzus ir miris. Līdz pat šim laikam cilvēki domā un māca par to, ka Jēzus augšāmcelšanās ir izdomājums, ka tas ir mīts. Paskatīsimies kādu notikumu, kas aprakstīts Bībelē. 

«Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.” Un tās atcerējās Viņa vārdus. Un, atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem. Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja. Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja. Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija noticis.» (Lūkas 24:1-12).

 Šis notikums atgriež mūs tajā laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes. Šajā Rakstu Vietā mēs redzam sievietes, kas pēc Jēzus krustā sišanas aizgāja uz vietu, kur atradās Viņa kaps, lai svaidītu Jēzus Miesu. Un tur viņas satika divus eņģeļus, kuri uzdeva viņām konkrētu jautājumu: «Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?» Šis jautājums ir aktuāls arī mums šodien. Mēģiniet iedomāties sevi Jēzus mācekļu vietā pēc tam, kad Viņu piesita krustā. Mācekļi lika uz Viņu visas savas cerības, saistīja ar Viņu savu laimīgo nākotni. Bet pēkšņi viņu acu priekšā Jēzu piesita krustā, pēkšņi viņi redzēja, ka Jēzus nomira. Viņi bija atstājuši visu, kas viņiem bija, Viņa dēļ, jo bija iepazinuši Jēzus mūžīgās dzīvības Vārdus. Viņi nepavisam negaidīja, ka Jēzus tiks piesists krustā. Tāpēc pēc Jēzus krustā sišanas mācekļi bija apjukuši, vīlušies un noskumuši. Mācekļu dzīves nonāca strupceļā, viņi nezināja, ko viņiem darīt un kā tālāk dzīvot. Viņus plosīja šaubas: «Vai tiešām mūs apmānīja? Vai tiešām tie bija tikai tukši vārdi?» Mācekļiem nolaidās rokas un nebija spēka neko darīt. Sievietes, kas devās pie kapa, nolēma izdarīt pēdējo, ko spēja Viņa labā izdarīt , – svaidīt Viņa Miesu kapam. Viņām Jēzus bija miris un ar to viss ir beidzies. Ieraudzīdamas eņģeļus pie kapa, sievietes bija apjukušas un pat izbijušās. Vēl vairāk, viņas apjuka no eņģeļu uzdotā jautājuma: «Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?» Pašā jautājumā bija norāde uz diviem svarīgiem momentiem: viņas meklēja nepareizās lietas un meklēja nepareizā vietā.