Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību

Es sveicinu jūs, dārgie draugi!Ar nepacietību gaidīju šo dienu, lai varētu turpināt runāt par to, cik svarīgi ir, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts jūsu sirdīs. Mēs runājām par to, ka iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību.
„Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).
Lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts tevī, tev jāatliek malā visa netīrība un dusmu pārpalikums. Ja esi dusmīgs uz visiem, tu nebūsi spējīgs sadzirdēt un izprast Dieva Vārdu, tu lasīsi šo Vārdu, bet tas nedarbosies, nestrādās tavā dzīvē. Uzpotēšanas process, kad viens koks tiek piepotēts citam kokam, pieprasa speciālu apstrādi, apsardzību, lai neinficētu un neievainotu koku. Tieši tāpat ir ar cilvēka sirdi, – tai jābūt rūpīgi attīrītai no ļaunuma, lai Dieva Vārds varētu tikts iedēstīts, un lai pēc tam šis Vārds atnestu augļus – glābšanas augļus.Augšminētajā rakstu vietā ir teikts, lai mēs lēnprātība saņemam iedēstīto Vārdu. Ko nozīmē – lēnprātībā? Lēnprātībā – tas nozīmē pakļaut sevi Dievam un Dieva Vārdam, atdot Viņam savas pozīcijas, un tad iedēstītais Vārds atnesīs tavā dzīvē glābšanu.
„Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.”(Jēkaba 1:22).
Kad Dieva Vārds jau ir iedēstīts tevī, tad šis Vārds sāk ietekmēt tavu rīcību, un tu sāc izpildīt šo Vārdu. Ja tu dzirdi Dieva Vārdu, bet to neizpildi, tas nozīmē, ka Vārds vēl nav iedēstīts tevī.Tu vari zināt Vārdu, atcerēties Vārdu savā prātā un pat piekrist šim Vārdam, bet šis Vārds nav iedēstīts tevī, tāpēc tu to arī neizpildi. Šā iemesla dēļ cilvēkā notiek iekšējā pretruna: „Es ticu Vārdam, bet rīkojos pretēji Vārdam. Es ticu, ka tas ir pareizi, bet rīkojos pavisam savādāk.”Dievs saka, ka, ja mēs tā dzīvojam, mēs sevi mānām. Bieži, mānot sevi, mēs sākam notiekošajā vainot citus, bet ne sevi. Visupirms ir jāpārbauda savas sirds stāvoklis.Tas nenozīmē, ka citi cilvēki nekad nerīkosies nepareizi attiecībā uz mums. Tāpat tas nenozīmē, ka mēs vienmēr atradīsimies brīnišķīgos apstākļos. Taču, tik un tā, mēs varam sargāt savu sirdi pareizā stāvoklī.
„Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.”(Jēkaba 1:23-25).
Dārgais draugs, tavs liktenis ir tavās rokās, un par tavu likteni, izņemot tevi pašu, neviens cits nenes atbildību!Veiksmīgu dienu.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?