Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību
Es sveicinu jūs, dārgie draugi!
Ar nepacietību gaidīju šo dienu, lai varētu turpināt runāt par to, cik svarīgi ir, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts jūsu sirdīs. Mēs runājām par to, ka iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību.
„Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).
Lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts tevī, tev jāatliek malā visa netīrība un dusmu pārpalikums. Ja esi dusmīgs uz visiem, tu nebūsi spējīgs sadzirdēt un izprast Dieva Vārdu, tu lasīsi šo Vārdu, bet tas nedarbosies, nestrādās tavā dzīvē. Uzpotēšanas process, kad viens koks tiek piepotēts citam kokam, pieprasa speciālu apstrādi, apsardzību, lai neinficētu un neievainotu koku. Tieši tāpat ir ar cilvēka sirdi, – tai jābūt rūpīgi attīrītai no ļaunuma, lai Dieva Vārds varētu tikts iedēstīts, un lai pēc tam šis Vārds atnestu augļus – glābšanas augļus.
Augšminētajā rakstu vietā ir teikts, lai mēs lēnprātība saņemam iedēstīto Vārdu. Ko nozīmē – lēnprātībā? Lēnprātībā – tas nozīmē pakļaut sevi Dievam un Dieva Vārdam, atdot Viņam savas pozīcijas, un tad iedēstītais Vārds atnesīs tavā dzīvē glābšanu.
„Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.”(Jēkaba 1:22).
Kad Dieva Vārds jau ir iedēstīts tevī, tad šis Vārds sāk ietekmēt tavu rīcību, un tu sāc izpildīt šo Vārdu. Ja tu dzirdi Dieva Vārdu, bet to neizpildi, tas nozīmē, ka Vārds vēl nav iedēstīts tevī.
Tu vari zināt Vārdu, atcerēties Vārdu savā prātā un pat piekrist šim Vārdam, bet šis Vārds nav iedēstīts tevī, tāpēc tu to arī neizpildi. Šā iemesla dēļ cilvēkā notiek iekšējā pretruna: „Es ticu Vārdam, bet rīkojos pretēji Vārdam. Es ticu, ka tas ir pareizi, bet rīkojos pavisam savādāk.”
Dievs saka, ka, ja mēs tā dzīvojam, mēs sevi mānām. Bieži, mānot sevi, mēs sākam notiekošajā vainot citus, bet ne sevi. Visupirms ir jāpārbauda savas sirds stāvoklis.
Tas nenozīmē, ka citi cilvēki nekad nerīkosies nepareizi attiecībā uz mums. Tāpat tas nenozīmē, ka mēs vienmēr atradīsimies brīnišķīgos apstākļos. Taču, tik un tā, mēs varam sargāt savu sirdi pareizā stāvoklī.
„Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.”(Jēkaba 1:23-25).
Dārgais draugs, tavs liktenis ir tavās rokās, un par tavu likteni, izņemot tevi pašu, neviens cits nenes atbildību!
Veiksmīgu dienu.
Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije
