Apskatīsim dažus Bībeles piemērus, kuri mums palīdzēs ieraudzīt to, kā pareizi paradumi pozitīvi ietekmē un nes labus augļus.
Мarka1:35 – Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
Mēs redzam, ka Jēzum bija paradums, automātiska vēlēšanās no paša agra rīta vienatnē pavadīt laiku lūgšanā ar Tēvu.Katram cilvēkam noteikti gadās nokļūt stresa situācijās, problēmās, spiedīgos apstākļos. Tādos brīžos izlaužas cilvēka ieradumi un var redzēt, kāds īstenībā ir cilvēks. Izanalizējiet, kā jūs reaģējiet un rīkojaties stresa situācijās. Daži cilvēki noņem stresu, lietojot alkoholu, cigaretes, narkotikas, – viņiem tā ir ierasta reakcija, kura rodas automātiski. Citi ir pieraduši nevis padoties un krist panikā, bet gan meklēt risinājumu un izeju no jebkuras situācijas. Izanalizējiet savus paradumus un padomājiet, vai tie jums palīdz virzīties uz priekšu, vai, tieši pretēji, bremzē jūsu kustību.Vēlreiz atgādināsim, ka jūsu paradumi ir stiprāki par jūsu vēlmēm. Ieradumiem, kuri palīdz pozitīvi ietekmēt, kuri ir pareizi, derīgi Dievam, būtu jākļūst automātiskiem. Mums jāsāk veidot jauni ieradumi, nevis jāturpina dzīvot vecajos. Vēlāk mēs parunāsim par to, kā mēs varam izskaust sliktos paradumus un attīstīt labos. Jums jāvelta nopietna uzmanība tam, ko jūs darāt regulāri, pastavīgi, kas ir kļuvis par jūsu ieradumu. Bībelē mēs lasām:
Lūkas 22: 39-41 – Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu .
No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka Jēzum bija ieradums pavadīt laiku Dieva klātbūtnē. Jēzus to darīja automātiski. Lūgšana bija viens no Jēzus labajiem paradumiem. Pastāv tādi paradumi, kuri ir pareizi un tuvina mūs Dievam, un lūgšana ir viens no tiem. Šis Bībeles fragments raksturo periodu Jēzus dzīvē, kad viņš atrodas ļoti spiedīgos apstākļos. Taču tie nespēja salauzt Jēzu, jo Viņš bija attīstījis paradumu lūgt Dievu un meklēt Viņa padomu un gudrību. Jēzus gāja kalnā lūgt Dievu un tādējādi parādīja mums veidu, kā mēs varam uzvarēt kārdinājumus . Lūgšana Dieva priekšā ir mūsu lēmums kārdinājuma brīžos. Mēs kļūsim vāji un zaudēsim, kad uzbruks kārdinājumi, ja nebūsim attīstījuši ieradumu šados brīžos lūgt Dievu. Jēzus savu rītu sāka ar lūgšanu. Jēzus lūdzās katru dienu, arī spiedīgos apstākļos. Mēs zinām, ka tālāk šinī Rakstu vietā (Lūkas 22.nod.) Jēzus lūdz Tēvu, lai Viņš atņem ciešanas uz krusta, – tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek, Viņš tūdaļ piebilst. Tieši lūgšanas laikā Dievs dāvāja Jēzum spēku, lai izturētu un ietu cauri visam tam, kas Viņam bija sagaidāms uz krusta. Ikviena ticīgā lūgšanai ir jābūt kā labam ieradumam. Iegaumējiet, ka tas, ko mēs darām šad un tad, nevis regulāri, – tas vēl nav mūsu paradums.
