Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dieva varenās žēlastības pēc mums dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas. Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Šodien turpināsim sarunu par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?”Vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem. Šai līdzībā tiek runāts par Kungu un trim vergiem, kuri saņēma talentus un uzdevumu no sava Kunga.Kungs aicināja pie sevis vergus.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.”(Mateja 25:14).
Dievam ir konkrēts aicinājums priekš katra no mums. Bet Dievs aicina tikai tos, kuri atzīst Viņa kundzību.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu”(Mateja 25:14).
Tulkojumā krievu valodā rakstīts …..saaicināja savus vergus…….Vēlos, lai vēršat savu uzmanību uz to, ka Kungs aicināja savus kalpus(vergus). Kādi cilvēki saņēma aicinājumu? Kalpi(vergi). Kas ir kalps(vergs)? Kalps(vergs) – tas ir tas, kurš pieder savam kungam. Senos laikos kalps(vergs) pilnībā identificēja sevi ar savu kungu, dažkārt viņš pat nesa sava kunga uzvārdu.Tam ir ļoti svarīga nozīme. Ja mēs sakām, ka pilnībā piederam Tam Kungam, tad mēs būsim spējīgi sadzirdēt Viņa aicinājumu. Bet, ja mēs vēl joprojām piederam paši sev, tad mēs – neesam Viņa kalpi. Tev jākļūst par Dieva kalpu, bet ne cilvēka. Kad mēs lūdzām grēku nožēlas lūgšanu, mēs tieši to arī pasludinājām, ka Jēzus kļūst par manu Kungu un Saimnieku. Mēs teicām: „ Es pieņemu Jēzu Kristu par savu Kungu un manas dzīves Glābēju.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Jēzus kļūst par manu Pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka tagad es piederu Viņam, tagad pat es zaudēju tiesības pārvaldīt savu dzīvi, un nododu šīs tiesības Jēzum, tālab es arī pasludinu Jēzu par savu Kungu. Tagad nevis es pārvaldu, bet Viņš pārvalda manu dzīvi. Jēzus neaicina svešus kalpus, bet tikai Savējos. Jēzus aicina tikai tos, kuri pieder Viņam. Viņš aicina tos, kuri pilnībā sevi identificē ar Viņu, kuri izprot, ka vairs nepieder paši sev, bet tikai Kungam Jēzum.Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
„Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi.”(Psalms 84:6)
Lai Dievs jūs šodien svētī īpašā veidā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.