Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dieva varenās žēlastības pēc mums dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas. Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Šodien turpināsim sarunu par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?”Vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem. Šai līdzībā tiek runāts par Kungu un trim vergiem, kuri saņēma talentus un uzdevumu no sava Kunga.Kungs aicināja pie sevis vergus.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.”(Mateja 25:14).
Dievam ir konkrēts aicinājums priekš katra no mums. Bet Dievs aicina tikai tos, kuri atzīst Viņa kundzību.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu”(Mateja 25:14).
Tulkojumā krievu valodā rakstīts …..saaicināja savus vergus…….Vēlos, lai vēršat savu uzmanību uz to, ka Kungs aicināja savus kalpus(vergus). Kādi cilvēki saņēma aicinājumu? Kalpi(vergi). Kas ir kalps(vergs)? Kalps(vergs) – tas ir tas, kurš pieder savam kungam. Senos laikos kalps(vergs) pilnībā identificēja sevi ar savu kungu, dažkārt viņš pat nesa sava kunga uzvārdu.Tam ir ļoti svarīga nozīme. Ja mēs sakām, ka pilnībā piederam Tam Kungam, tad mēs būsim spējīgi sadzirdēt Viņa aicinājumu. Bet, ja mēs vēl joprojām piederam paši sev, tad mēs – neesam Viņa kalpi. Tev jākļūst par Dieva kalpu, bet ne cilvēka. Kad mēs lūdzām grēku nožēlas lūgšanu, mēs tieši to arī pasludinājām, ka Jēzus kļūst par manu Kungu un Saimnieku. Mēs teicām: „ Es pieņemu Jēzu Kristu par savu Kungu un manas dzīves Glābēju.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Jēzus kļūst par manu Pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka tagad es piederu Viņam, tagad pat es zaudēju tiesības pārvaldīt savu dzīvi, un nododu šīs tiesības Jēzum, tālab es arī pasludinu Jēzu par savu Kungu. Tagad nevis es pārvaldu, bet Viņš pārvalda manu dzīvi. Jēzus neaicina svešus kalpus, bet tikai Savējos. Jēzus aicina tikai tos, kuri pieder Viņam. Viņš aicina tos, kuri pilnībā sevi identificē ar Viņu, kuri izprot, ka vairs nepieder paši sev, bet tikai Kungam Jēzum.Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
„Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi.”(Psalms 84:6)
Lai Dievs jūs šodien svētī īpašā veidā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Kad tu dzīvo paklausībā Viņa Vārdam, tad Dievs tevi sargās no bēdām un traģēdijām, ar kurām šodien ir piepildīta pasaule

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un darbībās būsi paklausīgs Dievam, tad tas, kas iznīcina citus, kļūs tev par paaugstināšanas avotu. Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs redzam, ka ūdens, kurš bija plūdos iznīcināja visu pasauli un tajā pašā laikā, tas pats ūdens pacēla Noa šķirstu, kuru viņš bija cēlis pēc Tā Kunga Vārda. Viens un tas pats ūdens, vienus iznīcināja un citus paaugstināja – Nou. Paklausīgajam Noa, ūdens no plūdiem kļuva par viņa glābiņu.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.