Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dieva varenās žēlastības pēc mums dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas. Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Šodien turpināsim sarunu par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?”Vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem. Šai līdzībā tiek runāts par Kungu un trim vergiem, kuri saņēma talentus un uzdevumu no sava Kunga.Kungs aicināja pie sevis vergus.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.”(Mateja 25:14).
Dievam ir konkrēts aicinājums priekš katra no mums. Bet Dievs aicina tikai tos, kuri atzīst Viņa kundzību.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu”(Mateja 25:14).
Tulkojumā krievu valodā rakstīts …..saaicināja savus vergus…….Vēlos, lai vēršat savu uzmanību uz to, ka Kungs aicināja savus kalpus(vergus). Kādi cilvēki saņēma aicinājumu? Kalpi(vergi). Kas ir kalps(vergs)? Kalps(vergs) – tas ir tas, kurš pieder savam kungam. Senos laikos kalps(vergs) pilnībā identificēja sevi ar savu kungu, dažkārt viņš pat nesa sava kunga uzvārdu.Tam ir ļoti svarīga nozīme. Ja mēs sakām, ka pilnībā piederam Tam Kungam, tad mēs būsim spējīgi sadzirdēt Viņa aicinājumu. Bet, ja mēs vēl joprojām piederam paši sev, tad mēs – neesam Viņa kalpi. Tev jākļūst par Dieva kalpu, bet ne cilvēka. Kad mēs lūdzām grēku nožēlas lūgšanu, mēs tieši to arī pasludinājām, ka Jēzus kļūst par manu Kungu un Saimnieku. Mēs teicām: „ Es pieņemu Jēzu Kristu par savu Kungu un manas dzīves Glābēju.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Jēzus kļūst par manu Pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka tagad es piederu Viņam, tagad pat es zaudēju tiesības pārvaldīt savu dzīvi, un nododu šīs tiesības Jēzum, tālab es arī pasludinu Jēzu par savu Kungu. Tagad nevis es pārvaldu, bet Viņš pārvalda manu dzīvi. Jēzus neaicina svešus kalpus, bet tikai Savējos. Jēzus aicina tikai tos, kuri pieder Viņam. Viņš aicina tos, kuri pilnībā sevi identificē ar Viņu, kuri izprot, ka vairs nepieder paši sev, bet tikai Kungam Jēzum.Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
„Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi.”(Psalms 84:6)
Lai Dievs jūs šodien svētī īpašā veidā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.