Miers jums, dārgie Dieva bērni! Šai brīnišķīgajā dienā es vēlos turpināt runāt par to, cik svarīga ir Jēzus kundzība mūsu dzīvē.Vakar mēs runājām par to, cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga.Šodien vēlos, lai mēs ieraugām, kā Pats Jēzus pakļāva Sevi šim principam, modelējot priekš mums to, kā tas jādara.Jēzus Kristus pakļāva Pats Sevi Dievam, tāpēc arī Viņš varēja gūt uzvaru pār sātanu un iegūt Sava Vārda kundzību, esot par cilvēku.
„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.”(Filipiešiem 2:6-11).
Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”(1.Mozus 1:28).
Jēzus staigāja paklausībā, un Viņš pakļāvās Dievam it visā, tālab Viņš baudīja neparastu varu no Dieva tā, ka cilvēki, kuri Viņu pazina, brīnījās par to, no kurienes Jēzum tāda vara.„Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: “No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks? Vai Viņš nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte nav Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jozefs, un Sīmanis, un Jūda? Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? No kurienes tad Šim tas viss?”(Mateja 13:54-56).
Ļaunie gari paklausīja Viņam ik reizi, kad Viņš tiem stājās pretī.„Un viņi nonāca Kapernaumā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja sinagogā un mācīja. Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji. Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca, sacīdams: “Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais. “Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un, to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja. Un tie visi iztrūcinājās, tā, ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: “Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa.”(Marka 1:21-27).
Jēzus staigāja Dieva varā, tāpēc arī Pats baudīja varu. Viņš pakļāvās Dievam, tāpēc sātans bēga, kad Jēzus pavēlēja viņam aiziet. Ja mēs paši neatrodamies zem varas, tad mums nevar būt vara. Tas ir tieši tas, ko romiešu virsnieks teica, un Jēzus izbrīnījās, ka vēl kāds izprot šo principu.„Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem priekšniecības, un man ir padoti kareivji, un, ja es kādam saku: ej, – tad viņš iet; un otram: nāc, – tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to, – tad viņš dara.” Bet Jēzus, to dzirdējis, par viņu brīnījās un, pagriezies uz ļaudīm, kas Viņam gāja līdzi, sacīja: “Es jums saku: tādu ticību Es pat Israēla ļaudīs neesmu atradis.”(Lūkas 7:8-9).
Ja mēs staigājam gaismā, tad Jēzus Kristus Asinis attīra mūs, tad mums ir Dieva apsardzība, un tad sātans pret mums neko nespēj izdarīt. Ja mēs pakļaujamies Dievam, tad mēs droši varam stāties sātanam pretī, un viņš bēgs no mums.Rīt mēs parunāsim par to, kā mēs varam sevi aizstāvēt pret sātana meliem un kā mēs varam rast pieeju Dieva spēkam un varai. Tas viss ir iespējams, ja mēs atļaujam Jēzum kļūt par Kungu savā dzīvē.Esiet svētīti!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije
