Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

 Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ik dienu ir dāvāta iespēja barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus priecājās piepildīt to mūžīgo mērķi, kura dēļ Viņš atnāca uz zemi. Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus varēja priecāties pat tad, kad Viņš cieta. Jēzus mācēja sasaistīt notikumus Savā dzīvē ar mūžīgo mērķi, un Jēzus zināja, kā tas ir saistīts ar Viņa misijas piepildīšanos.Jēzus devās Krustā, zinot to, ka nāve pie Krusta ir Dieva griba priekš Viņa. Tomēr, izņemot Savas sāpes un ciešanas, Jēzus spēja redzēt arī ko vairāk. Aiz Savas Krusta nāves Jēzus ieraudzīja daudz izglābtu un atbrīvotu cilvēku, tālab Viņš ar prieku izcieta pret Viņu vērsto briesmīgo zaimošanu.Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam, neskatoties ne uz kādiem pārejošiem šķēršļiem.Kāda jēga ir cilvēka dzīvei, ja viņa gājuma beigās viņa prieks pārvērtīsies skumjās.Jēzus sacīja, ka cilvēks var iemantot visu pasauli, un, tai pat laikā, pazaudēt savu dvēseli. 
„Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”(Marka 8:36-37).
 Jūsu priekam nav jābūt no tā, ka jūs esat iemantojuši visu pasauli, bet gan no tā, ka ar visu to, ko esat ieguvuši jūs varat darīt varenas lietas Dievam, piepildīt savu aicinājumu un caur to salīdzināt daudzus cilvēkus ar Dievu.Jūsu priekam nav jābūt tikai par to, ka jūs esat saņēmuši dziedināšanu, bet gan par to, ka tagad, dzīvojot veselā miesā, jūs varat daudz vairāk ko izdarīt Dievam. Kāds labums no vesela cilvēka, kurš iznieko savu dzīvi tukšā. Nekāds!Tātad, Jēzus saviem mācekļiem sacīja, ka galvenais nav tas, ka ļaunie gari paklausa, bet gan tas, ka viņu vārdi ir ierakstīti Dzīvības Grāmatā, un tas, ka caur to tiek piepildīta Dieva griba. 
„Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas 10:20).
 Jēzus priecājās, kad mācekļiem atklājās daži Debesu Valstības noslēpumi, jo tas paātrināja Dieva gribas piepildīšanos uz zemes. 
„Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.”(Lūkas 10:21).
 Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus. 
„Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. ……Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” (Lūkas 15:7,10).
 Ja jūs varat ziedot sevi tam, lai visos iespējamajos veidos pievestu grēciniekus Kristum, tad jūsu dzīve uz zemes būs par avotu pastāvīgai līksmībai debesīs.Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.