Labdien, dārgie draugi! Es priecājos par mūsu tikšanos rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lappusēs! Vakar mēs runājām par to, ka cilvēka raksturs ir garīgās varas un kalpošana pamats, kas atnes dzīvību uz zemes. Tieši tālab Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Mēs zinām arī to, ka pēc tam, kad caur cilvēka nepaklausību pasaulē ienāca grēks, līdz ar grēku un nepaklausību uz zemes atnāca arī nāve. No tā brīža nāve sāka valdīt uz zemes. Un tikai saņemot žēlastību un caur taisnības dāvanu cilvēks no jauna varēja atgriezties pie sava sākotnējā aicinājuma Dievā. Par to mēs lasām Vēstulē Romiešiem 5:12-19:
„ Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības, bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. – Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls. Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka – Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem. Tāpat dāvanai par iemeslu nav viena cilvēka pārkāpums: jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu! Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.”
Uzmanīgi lasot šo Rakstu vietu, mēs redzēsim, ka te bieži tiek izmantots vārds „valdīt”. Šīs vārds norāda uz valdīšanu. Valdīšana – tas ir tas ko Dievs dāvāja cilvēkam no pirmās viņa radīšanas dienas. Bet tad, kad šajā pasaulē ienāca grēks, kurš izkropļoja cilvēku un atņēma tam Dieva tēlu un līdzību, – dzīvības vietā uz zemes sāka valdīt nāve. Bet, ar Jēzus Kristus atnākšanu viss mainījās. Jēzus Kristus misija bija tajā, lai atgrieztu cilvēkam zaudēto Dieva tēlu. „ Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17).
Iznāk, ka cilvēks no jauna var valdīt tikai no tā mirkļa, kad būs izmainīta tā daba vai raksturs, kad cilvēks ticībā caur Jēzu Kristu saņems žēlastības pārpilnību un taisnības dāvanu. Tas liecina par to, ka tad, ja mēs gribam valdīt šai dzīvē, mums jākultivē sevī Dieva daba un raksturs. Mums ir jāattīsta ne tikai savi talanti, savs svaidījums. Dieva dabai un raksturam ir jābūt mūsos un jāparādās mūsos jau līdz tam brīdim, pirms caur mums sāks atklāties Dieva svaidījums un spēks. Citiem vārdiem sakot, lai caur mums varētu izpausties Gara dāvanas un Svētā Gara spēks, vispirms Svētā Gara auglim ir jāparādās mūsos pašos. Tas ir ļoti svarīgi. Taču, ja mēs attīstām sevī tikai svaidījumu un Dieva spēka izpausmes, tad mēs nevarēsim izplatīt Dieva dzīvību, bet nesīsim vien sagrāvi. Dieva dabai un raksturam ir jākļūst par pamatu, uz kura mēs būvējam savu garīgo autoritāti, savu garīgo varu un savu kalpošanu. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mums kā Dieva ķēniņiem piemīt spēks, lai mēs varētu paplašināt Dieva valstības teritoriju. Bet, lai pildītu ķēniņu funkciju, mums vispirms ir jāizpilda sava funkcija kā priesteriem. Dieva priesteru funkcija ir – tuvoties Dievam un ietērpties Viņa dabā. Mūsu kā ķēniņu vara tiek piepildīta mums piepildot savu funkciju kā priesteriem. Rīt mēs turpināsim mūsu sarunu par šo tēmu. Taču, neaizmirstiet, ka Dieva daba un raksturs – tas ir tas, uz ko mums jātiecas vairāk par visu. Tam ir jākļūst par mūsu kalpošanas pamatu – ja mēs patiesi gribam piepildīt savu misiju un uzdevumu uz zemes, nesot dzīvību tiem, kurus Dievs sūta mūsu ceļā. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije
