Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā II

Labdien, dārgie draugi! Es priecājos par mūsu tikšanos rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lappusēs!

 

Vakar mēs runājām par to, ka cilvēka raksturs ir garīgās varas un kalpošana pamats, kas atnes dzīvību uz zemes. Tieši tālab Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Mēs zinām arī to, ka pēc tam, kad caur cilvēka nepaklausību pasaulē ienāca grēks, līdz ar grēku un nepaklausību uz zemes atnāca arī nāve. No tā brīža nāve sāka valdīt uz zemes. Un tikai saņemot žēlastību un caur taisnības dāvanu cilvēks no jauna varēja atgriezties pie sava sākotnējā aicinājuma Dievā. Par to mēs lasām Vēstulē Romiešiem 5:12-19:

 

„ Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības, bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. – Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls. Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka – Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem. Tāpat dāvanai par iemeslu nav viena cilvēka pārkāpums: jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu! Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.”

 

Uzmanīgi lasot šo Rakstu vietu, mēs redzēsim, ka te bieži tiek izmantots vārds „valdīt”. Šīs vārds norāda uz valdīšanu. Valdīšana – tas ir tas ko Dievs dāvāja cilvēkam no pirmās viņa radīšanas dienas. Bet tad, kad šajā pasaulē ienāca grēks, kurš izkropļoja cilvēku un atņēma tam Dieva tēlu un līdzību, – dzīvības vietā uz zemes sāka valdīt nāve. Bet, ar Jēzus Kristus atnākšanu viss mainījās. Jēzus Kristus misija bija tajā, lai atgrieztu cilvēkam zaudēto Dieva tēlu.

 

„ Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17).

 

Iznāk, ka cilvēks no jauna var valdīt tikai no tā mirkļa, kad būs izmainīta tā daba vai raksturs, kad cilvēks ticībā caur Jēzu Kristu saņems žēlastības pārpilnību un taisnības dāvanu. Tas liecina par to, ka tad, ja mēs gribam valdīt šai dzīvē, mums jākultivē sevī Dieva daba un raksturs. Mums ir jāattīsta ne tikai savi talanti, savs svaidījums. Dieva dabai un raksturam ir jābūt mūsos un jāparādās mūsos jau līdz tam brīdim, pirms caur mums sāks atklāties Dieva svaidījums un spēks. Citiem vārdiem sakot, lai caur mums varētu izpausties Gara dāvanas un Svētā Gara spēks, vispirms Svētā Gara auglim ir jāparādās mūsos pašos. Tas ir ļoti svarīgi. Taču, ja mēs attīstām sevī tikai svaidījumu un Dieva spēka izpausmes, tad mēs nevarēsim izplatīt Dieva dzīvību, bet nesīsim vien sagrāvi. Dieva dabai un raksturam ir jākļūst par pamatu, uz kura mēs būvējam savu garīgo autoritāti, savu garīgo varu un savu kalpošanu.

 

Ļoti svarīgi ir saprast, ka mums kā Dieva ķēniņiem piemīt spēks, lai mēs varētu paplašināt Dieva valstības teritoriju. Bet, lai pildītu ķēniņu funkciju, mums vispirms ir jāizpilda sava funkcija kā priesteriem. Dieva priesteru funkcija ir – tuvoties Dievam un ietērpties Viņa dabā. Mūsu kā ķēniņu vara tiek piepildīta mums piepildot savu funkciju kā priesteriem.

 

Rīt mēs turpināsim mūsu sarunu par šo tēmu. Taču, neaizmirstiet, ka Dieva daba un raksturs – tas ir tas, uz ko mums jātiecas vairāk par visu. Tam ir jākļūst par mūsu kalpošanas pamatu – ja mēs patiesi gribam piepildīt savu misiju un uzdevumu uz zemes, nesot dzīvību tiem, kurus Dievs sūta mūsu ceļā.

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa. Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā...

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23). Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu...

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu. Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.

    „Nonāvēt savu miesu” - tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai...

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības...

  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību. „Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko...