Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi katram labam darbam.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīga ir vide ap cilvēku. Mēs runājām par to, ka tavi draugi ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā vai arī nē.Aplūkojot piemēru no Ābrahāma un Lata dzīves mēs redzējām, ka līdz tam brīdim, kamēr Ābrahāms un Lats bija kopā, Ābrahāms nevarēja ieiet sava mantojuma pilnībā, kas tam bija dots Dievā. Taču, līdzko viņi šķīrās, Ābrahāms atkal sāka dzirdēt Dieva teikto un attīstīt vai izkopt savu redzējumu.Lats bija Ābrahāma radinieks. Taču draudzību nebūt nevajag dibināt balstoties uz fizisko radniecību. Ja jums ir pa ceļam ar jūsu radiniekiem, – tas ir lieliski, un par to jūs varat pateikties Dievam. Tomēr, ja jūsu radinieki jums ir kā bremzes vai ugunsdzēšamie aparāti, kas pastāvīgi apdzēš jūsu ziedošanās un mērķtiecības uguni, tad labāk viņus mīlēt no attāluma, kā to izdarīja Ābrahāms attiecībā pret Latu. Pēc tam, kad Ābrahāms un Lats šķīrās viens no otra, Ābrahāms pastāvīgi palīdzēja Latam, bet tas jau bija no attāluma.Tātad, Dievam ziedojies cilvēks dibina draudzību vai attiecības balstoties uz savu aicinājumu vai savu ziedošanos Dievam un vairāk laika pavada ar tiem cilvēkiem, kuri iet tai pat virzienā, kādā dodas viņš.Aplūkosim Jēzus un Viņa mācekļu attiecības.Jēzus līksmoja, kad mācekļi atnāca pie Viņa un stāstīja par to, ka ļaunie gari tiem pakļaujas Viņa Vārdā.
„Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” Bet Viņš sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam! Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.”(Lūkas 10:17-21).
Jēzus priecājās par to no visas Savas sirds, jo redzēja tajā Dieva gribas piepildīšanos. Un tai pat mirklī Jēzus palaboja Savus mācekļus attiecībā uz to, kam ir jābūt patiesā prieka avotam. Viņš tiem sacīja: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”
Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest. „……dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.”(Ebrejiem 12:1b – 3).
Lai Dievs jūs svētī ar labiem draugiem, ar kuriem kopā jūs iesiet pretī savam sapnim no Dieva un Viņa gribas piepildīšanai!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboje
