Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Bībele saka, ka pēc tam, kad Jēzus izpildīja šķīstīšanu no mūsu grēkiem, Viņš ir sēdies pie Tēva labās rokas. Viņš ir sēdies tālab, lai visi tie cilvēki, kurus Viņš atpestījis varētu piecelties un pabeigt to darbu, kuru Viņš iesāka uz zemes, un konkrēti – parādīt cilvēkiem Dievu. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.” (Ebrejiem 1:1-4).
 Jēzus parādīja mums Dievu, un tad šķīstīja mūs ar Savām Asinīm. Tagad – Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, tālab mēs ar jums nevaram sēdēt. Mums ir jāceļas un jāiet izplatīt Dieva atziņu pa visu pasauli. Lai dzīvotu kā Jēzus, un darītu Viņa darbus, mums ir jāiedziļinās Tēvā vai jāpavada laiks Viņa klātbūtnē. Mēs parādām Jēzu gadījumos, kad caur mums plūst Viņa dzīvība. Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā, – un tad tas, ko es nēsāju sevī, top acīmredzams citiem cilvēkiem. 
„ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).
 Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu. Arī mums ir jāpavada laiks ar Jēzu. Un, pirmkārt, mums tas jādara tālab, lai Viņš caur mums varētu parādīt Sevi, un ne tikai tālab, lai Viņš aizsargātu, dziedinātu un palīdzētu mums. Šodien ir laiks, lai aizdomātos par to, kādi augļi ir mūsu sadraudzībai ar Dievu. Vai apkārtējie cilvēki pamana augļus mūsu sadraudzībai ar Dievu? 
„Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.”(Ap. darbi 11:26).
 Pēc tam, kad mācekļi veselu gadu bija mācījušies Dieva vārdu, viņus sāka saukt par kristiešiem. Viņos kļuva pamanāms Kristus dzīvesveids. Kristietis – tas nozīmē „Kristus sekotājs” vai „mazais Kristus”. Kādi reāli augļi ir tavai nākšanai uz draudzi un Bībeles lasīšanai? 
„Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.”(Marka 3:14-15).
 Jēzus gribēja, lai ne tikai Viņš parādītu vai atklātu Dievu, bet arī Viņa mācekļi to darītu, un tad arī visi pārējie ticīgie. 
  • Dievs aicina mūs pie Sevis caur grēku nožēlu.
 
  • Dievs vēlas, lai mēs būtu ar Viņu. Tas dos mums iespēju ieraudzīt Dievu un saprast Viņa ceļus, Viņa lēmumus, Viņa reakciju, Viņa dabu.
 
  • Dievs dod mums varu, lai mēs ietu sludināt, dziedinātu slimos un izdzītu ļaunos garus. Spēku un varu, kas mums nepieciešama, lai parādītu Dievu, mēs smeļamies ikreiz, kad pavadām laiku ar Viņu.
 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Netērēsim mums dāvāto laiku veltīgi, bet ikvienā vietā parādīsim Dievu! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kādas bija Dieva žēlastības un labvēlības izpausmes attiecībā pret Israēla tautu

    Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa. „Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).