Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

 Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mēs gribam parādīt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu citiem cilvēkiem, tad mums būs jāiemācās būt pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam, mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli. Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu. Mums ir jāattīra savs gaismeklis tālab, lai labāk atspoguļotu Dievu. Mēs nedrīkstam būt citiem cilvēkiem par piedauzības akmeni. Apustulis Pāvils teica, ka viņa vēlēšanās ir, lai Kristus tiktu paaugstināts viņa miesā. Mēs izskatīsim vienu fragmentu no Rakstiem un izdalīsim vairākus principus, kuriem mums vajadzētu pievērst savu uzmanību. Tas palīdzēs mums saprast to, kā mēs varam jo spilgtāk izstarot Dieva gaismu savā dzīvē. 
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:1-5).
 1) Man jau ir kalpošana.Mums ir Jauna Derība ar Dievu, un līdz ar šo Derību mēs saņēmām no Dieva jaunu kalpošanu – parādīt Dievu šai pasaulei. Līdz Kristus atnākšanai Dievs bija apslēpts bauslības ēnā, tā, ka mūsu prāts nebija spējīgs saprast Dievu. Taču, ar Kristus atnākšanu viss mainījās. Tagad, ja mēs gribam redzēt, dzirdēt un piedzīvot Dievu un Viņa spēku, mums vajag skatīties uz Jēzu un klausīt Viņam, kā arī iepazīt Viņu personīgi. No tā mirkļa, kā Jēzus atnāca uz zemi, vecās derības sarežģītā upurēšanas un rituālu sistēma tika atcelta. Tagad Dievs runā un darbojas Jēzū. 
„ Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm. Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.” (2.Korintiešiem 3:15-16).
 Reliģijas un bauslības apsegs, kurš traucē cilvēkiem redzēt un iepazīt Dievu, tiek noņemts brīdī, kad cilvēks vēršas pie Jēzus. Tieši Jēzus šķīsta vai apgaismo ikvienu cilvēku, kurš ienāk pasaulē. Jēzus ir patiesā gaisma, kurā ir īstā Dieva atziņa. Viss pārējais ir tikai Viņa gaismas atspulgs. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1:1-2).
 Jēzus atnāca tālab, lai noņemtu apsegu un darītu Dievu zināmu un saprotamu cilvēkiem. Protams, līdz pat šim laikam daudzi cilvēki, mēģinot atrast Dievu un kalpot Viņam, ir sapinušies reliģijās un sarežģītos rituālos. „ Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu. Noliedzot Kristu, daudzi ir pazaudējuši Dievu un Viņa mērķi un sākuši rīkoties pret Viņu. Tieši šī iemesla dēļ farizeji cīnījās pret Jēzu, Kurš atnāca, lai noņemtu apsegu no viņu sirdīm un parādītu viņiem Dievu. Viņu izpratnē Jēzus pārāk vienkāršoja Dieva atziņu, jo Viņš atlika sāņus rituālus, ceremonijas un tēvu nostāstus, kuri neatbilda Dieva patiesībai. Lūk, kālab reliģiozie cilvēki nogalināja Jēzu. Tieši šī paša iemesla dēļ, Pāvils ļoti ilgi vajāja draudzi. Bet viss mainījās tai mirklī, kad Jēzus parādījās Pāvilam un noņēma no viņa sirds apsegu, lai tas varētu Jēzū ieraudzīt Dievu. Tātad, – Jēzus misija šobrīd ir arī mūsu misija, un konkrēti: parādīt Dievu mums apkārt esošajiem cilvēkiem un caur savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu.Un atcerieties, ka šīs misijas piepildīšana ir mūsu galvenā kalpošana. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).