Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Līdz šim mēs ar jums runājām par to, ko mums dod piedošana, kādā veidā mums Dievā ir piedots, par to, ka patiesa grēku nožēla ir nosacījums piedošanai, un par to, kā mēs varam atjaunot savas attiecības ar citiem cilvēkiem. Šodien es gribētu uzsākt sarunu par piedošanas otru pusi – par to, ka arī mums ir jāiemācās piedot saviem parādniekiem, tieši tāpat, kā mums pašiem ir vajadzīga piedošana par mūsu parādiem.
„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12).
Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem. Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt piedošanu no Dieva. Dievs izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Dievs mērī mūs ar tādu pat mēru, ar kādu mēs mērījam citus cilvēkus. Ievērojiet, ka augšminētajā Rakstu vietā nav rakstīts: „Piedod mums, jo mēs esam piedevuši citiem”, bet „ Piedodi mums, KĀ ARĪ MĒS PIEDODAM saviem parādniekiem”. Citiem vārdiem sakot, Dieva svētību kanāls ir bloķēts līdz tam laikam, kamēr mēs nepiedosim saviem pāri darītājiem, saviem brāļiem un māsām. Tas ir vienīgais nosacījums, par kuru skaidri ir pateikts lūgšanā „Tēvreize!” „ Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” (Mateja 6:9-13).
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz pēc „Tēvreizes!” Jēzus piepilda: „Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:14-15).
Jēzus izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Šis pats princips ir atspoguļots arī citās Rakstu vietās. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību….. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:7; 21-24).
„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus.” (Marka 11:25).
„Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.” (Psalms 66:18).
Saskaņā ar augšminētajām Rakstu vietām ir acīm redzams, ka Dieva pielūgsme nav iespējama līdz tam brīdim, kamēr netiks ieviesta kārtība savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Un vēl, – Dieva pielūgsme nav iespējama, ja mūsu sirdī ir nenožēlots grēks. „Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.”(Psalms 66:18).
Es lasīju par to, kā reiz kāds ģenerālis Džonam Vestlijam teica: „Es nekad nepiedodu!” Uz ko Džons Vestlijs savukārt atbildēja: „ Es ceru, ka jūs arī nekad neesat grēkojis, ser!” Ja jums pašiem ir nepieciešama piedošana, tad jūs nevarat riskēt un atļauties dzīvot nepiedošanā. Ļoti bieži mēs uzvedamies kā kalps, kurš, neskatoties uz to, ka pats nupat bija saņēmis piedošanu par saviem lielajiem parādiem, nepiedeva savam parādniekam (Mateja 18:21-35). Jēzus izstāstīja mums šo līdzību ar nolūku lai parādītu to, cik svarīgi ir piedot visiem tiem, kuri mūs ievainojuši, aizvainojuši vai nodarījuši pāri. Rīt mēs sīki jo sīki izskatīsim šo līdzību! Esiet svētīti ! Mācītājs Rufus Adžiboije
