Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Līdz šim mēs ar jums runājām par to, ko mums dod piedošana, kādā veidā mums Dievā ir piedots, par to, ka patiesa grēku nožēla ir nosacījums piedošanai, un par to, kā mēs varam atjaunot savas attiecības ar citiem cilvēkiem.

 

Šodien es gribētu uzsākt sarunu par piedošanas otru pusi – par to, ka arī mums ir jāiemācās piedot saviem parādniekiem, tieši tāpat, kā mums pašiem ir vajadzīga piedošana par mūsu parādiem.

 

„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12).

 

Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem.

 

Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt piedošanu no Dieva.

 

Dievs izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Dievs mērī mūs ar tādu pat mēru, ar kādu mēs mērījam citus cilvēkus.

 

Ievērojiet, ka augšminētajā Rakstu vietā nav rakstīts: „Piedod mums, jo mēs esam piedevuši citiem”, bet „ Piedodi mums, KĀ ARĪ MĒS PIEDODAM saviem parādniekiem”. Citiem vārdiem sakot, Dieva svētību kanāls ir bloķēts līdz tam laikam, kamēr mēs nepiedosim saviem pāri darītājiem, saviem brāļiem un māsām.

 

Tas ir vienīgais nosacījums, par kuru skaidri ir pateikts lūgšanā „Tēvreize!”

 

„ Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” (Mateja 6:9-13).

 

Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz pēc „Tēvreizes!” Jēzus piepilda:

 

„Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:14-15).

 

Jēzus izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem.

 

Šis pats princips ir atspoguļots arī citās Rakstu vietās.

 

Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību….. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:7; 21-24).

 

„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus.” (Marka 11:25).

 

„Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.” (Psalms 66:18).

 

Saskaņā ar augšminētajām Rakstu vietām ir acīm redzams, ka Dieva pielūgsme nav iespējama līdz tam brīdim, kamēr netiks ieviesta kārtība savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Un vēl, – Dieva pielūgsme nav iespējama, ja mūsu sirdī ir nenožēlots grēks.

 

„Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.”(Psalms 66:18).

 

Es lasīju par to, kā reiz kāds ģenerālis Džonam Vestlijam teica: „Es nekad nepiedodu!” Uz ko Džons Vestlijs savukārt atbildēja: „ Es ceru, ka jūs arī nekad neesat grēkojis, ser!”

 

Ja jums pašiem ir nepieciešama piedošana, tad jūs nevarat riskēt un atļauties dzīvot nepiedošanā.

 

Ļoti bieži mēs uzvedamies kā kalps, kurš, neskatoties uz to, ka pats nupat bija saņēmis piedošanu par saviem lielajiem parādiem, nepiedeva savam parādniekam (Mateja 18:21-35).

 

Jēzus izstāstīja mums šo līdzību ar nolūku lai parādītu to, cik svarīgi ir piedot visiem tiem, kuri mūs ievainojuši, aizvainojuši vai nodarījuši pāri.

 

Rīt mēs sīki jo sīki izskatīsim šo līdzību!

 

 

Esiet svētīti !

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem...

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu). „ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu). „ Tāpēc tad arī, kur ap mums...

  • Jēzus ir nācis, lai sagrautu visus sātana darbus un parādītu Dieva darbus

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1Jāņa 3:8). Sātans nodara sāpes, zog, nogalina un pazudina cilvēkus, bet Kristū – Dievs nāk un parāda Savu spēku un žēlastību. Jēzū Kristū, Dievs dziedina slimos, piedod grēkus, atjauno likteņus, atbrīvo no lāstiem un ļauno garu ietekmes. Nedaudz vēlāk, mēs konkrēti parunāsim par sātanu, kā par bēdu un ciešanu avotu. Šodien, es gribētu, lai mēs ieraugam, ka arī citu cilvēku grēki ir ciešanu un sāpju avots.

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...

  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies...

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis. Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu. Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai...