Tu nepiedzimsti par kristieti, Tu kļūsti par tādu!
Vienmēr, kad lasu tā saucamās „garās’’ liecības, padomāju, ka mana liecība „Kā es nācu pie Jēzus” ir tāda neliela, bet tā tomēr ir liecība, un tas ir Dieva darbs.
Vienmēr, kad lasu tā saucamās „garās’’ liecības, padomāju, ka mana liecība „Kā es nācu pie Jēzus” ir tāda neliela, bet tā tomēr ir liecība, un tas ir Dieva darbs.
Es dzīvoju ļoti pasaulīgu dzīvi ar visām tās piedāvātajām “ekstrām”, kas man tobrīd likās normāli, jo tā dara vairākums manu draugu, bet Dievs pat tad mani sargāja un glāba no nāves. Viņš mani dziedināja no astmas un artrīta, Viņš man deva spēku būt optimistiskai un atrast kaut ko labu bezcerīgās situācijās. Diemžēl tajā laikā es domāju, ka esmu spēcīga, bet īstenībā Tas bija Dievs, kas mani deva šo spēku, jo Viņš mīl katru no mums, lai arī kādi mēs esam.
Manam dēlam vasarā bija vajadzīgs darbs. Pirmā doma bija meklēt palīgstrādnieka darbu celtniecībā, tomēr manā sirdī valdīja nemiers, jo uzskatīju, ka viņš vēl ir bērns (16 gadi) un darbs celtniecībā varētu būt par smagu.
Man iekoda ērce, bet nebija laika, lai pārbaudītu to, pēc kāda laika, pamanīju, ka man ir parādījušies izsitumi, ārsta diagnoze – laima slimība. Tā pieņēmās spēkā un man jau bija grūti paiet, locītas sāpēja.
Man bija seši gadi un es ļoti vēlējos braukt uz kristiešu nometni. Par nometni bija jāmaksā 20 lati, bet mums tādas naudas nebija. Mēs ar mammu sākām lūgt Dievu (pēc rakstu vietām – Mat. Ev.18:19-20; Marka Ev.11:23-24), ticējām, ka Dievs atbildēs uz manu lūgšanu un dos šo naudu, katru dienu apliecinājām, ka naudiņa mums būs.
Lasot citu cilvēku liecības par tūlītējām atbrīvošanām no atkarībām, pilnībā mainītu dzīvesveidu un tamlīdzīgi, man šad tad ienāk prātā doma, ka mana liecība nebūtu tik iespaidīga, jo es vienmēr pēc uzvedības esmu sev likusies prātīgs un apdomīgs cilvēks. Bet pavisam reāli ir tas, ka, lai kāda būtu cilvēka būtība vai raksturs, mūsu ienaidnieks Sātans atradīs piemērotu variantu ikvienam, kā pārliecināt par dzīves bezjēdzīgumu, iegrūst sevis vainošanas un nepieņemšanas purvā, lai beigu beigās izdarītu savu netīro darbu – iznīcināt cilvēku. Tagad atskatoties atpakaļ, es esmu tik ļoti pateicīga Dievam, jo redzu, kā Viņš ir mani apžēlojis un sargājis.
Mērķis ir katram cilvēkam – vai cilvēks runā par to skaļi vai nē. Cilvēku kaut kas virza, lai viņš kaut ko darītu. Bet ja runājam par mēķi, tad ir CIENĪGI un NECIENĪGI mērķi.
Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.
Rufus dzimis vairākus tūkstošus kilometru attālumā no Latvijas un latviešiem. Audzis un skolā gājis Nigērijā, runājis un vēl prot runāt vietējā juruba valodā. Nigērijas oficiālā valoda ir angļu, tāpēc arī šo valodu mācītājs brīvi pārvalda.