Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju jūs šai dienā!Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu.Mēs runājam par to, kā Dievs caur dažāda veida savstarpējām attiecībām maina mūs. Mēs runājām par to, ka Dievs maina mūs caur vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām, attiecībām starp darba devējiem un padotajiem. Jebkuras attiecības atstāj ietekmi un veic izmaiņas ikvienā no šo attiecību dalībniekiem.Bez visiem uzskaitītajiem attiecību veidiem, nepieciešams izdalīt arī savstarpējās attiecības māsu un brāļu vidū. Tās var būt attiecības starp miesīgiem brāļiem un māsām, vai arī attiecības starp derības māsām un brāļiem, piemēram, starp draudzes locekļiem. Arī šīs attiecības Dievs paredzējis tam, lai mainītu mūs.Aplūkosim Bībeles notikumus, kuri ilustrē to, kā caur radniecīgām savstarpējām attiecībām Dievs maina cilvēkus un viņu raksturu. 
„Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam, un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni. Tad Dievs sacīja Kainam: “Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.”(1.Mozus 4:3-8).
 Šajā Rakstu fragmentā mēs redzam, kā caur savstarpējām attiecībām ar brāli Ābelu, Dievs vēlējās palīdzēt Kainam pilnveidot viņa raksturu. Bet, par nožēlu, tā vietā, lai mainītu savu nepareizo attieksmi pret dzīvi, Kains nogalināja Ābelu. Kains apskauda savu brāli. Ābela dzīve atmaskoja Kainu. Ja tevī mīt skaudība, egoisms, pašmīlība, nepaklausība un nepakļāvīgs gars, – savstarpējās attiecībās tas viss parādīsies uz āru, tai skaitā, arī attiecībās ar tuviniekiem. Vai tu vari priecāties no visas sirds par saviem brāļiem un māsām, kad Dievs svētī viņus? Kā tu reaģē tad, kad taviem radiniekiem kaut kas izdodas labāk nekā tev? Vai tu priecājies brīžos, kad tavus brāļus un māsas slavē vairāk par tevi? Vai arī tu pazemo viņus, lai, tai pat laikā, tu uz citu fona izskatītos labāks?Tas ir tieši tas, ko darīja Jāzepa brāļi. Miesīgo brāļu naida un skaudības dēļ, Jāzeps tika pārdots verdzībā. 
Israēls sacīja Jāzepam: “Vai tavi brāļi negana lopus pie Sihemas? Aizej, jo es gribu tevi sūtīt pie viņiem.” Un tas viņam atbildēja: “Es klausos.” Un viņš tam sacīja: “Aizej taču un apskaties, kā taviem brāļiem un sīklopiem labi klājas, un pavēstī to man.” Un viņš to aizsūtīja no Hebronas ielejas, un tas gāja uz Sihemu. Viņu sastapa kāds vīrs, kad viņš, lūk, maldījās pa lauku; un vīrs viņam jautāja: “Ko tu meklē?” Un viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man – kur viņi gana?” Un tas cilvēks sacīja: “Viņi no šejienes ir aizgājuši; es dzirdēju viņus sakām: iesim uz Dotanu.” Un Jāzeps sekoja saviem brāļiem un atrada tos Dotanā. Kad viņi to iztālēm ieraudzīja un pirms tas viņus bija sasniedzis, viņi sarunājās to nokaut. Un viņi cits citam sacīja: “Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm, un sacīsim: plēsīgs zvērs to ir aprijis,- tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem.” (1.Mozus 37:13-20).
 Dievs caur savstarpējām attiecībām pārbaudīs mūsu katra sirdi. Dažkārt, mēs pat nevaram iedomāties, kas atrodas mūsu sirdī. Bet, caur attiecībām ar cilvēkiem, viss apslēptais nāk gaismā.Bez visām iepriekš uzskaitītajām savstarpējām attiecībām, pastāv attiecības, kuras, manuprāt, ir pati labākā skola – tās ir laulāto attiecības starp vīru un sievu. Attiecības laulāto starpā audzina un maina mūs. Tieši caur šīm attiecībām mēs mācāmies mīlēt, pakļauties un cienīt viens otru. Mēs mācāmies ziedoties un nomirt sev. 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.”(Efeziešiem 5:22,25).
 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas Tā Kunga draudzē. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.”(Kolosiešiem 3:18-19).
 Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā. Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs varam vairot savus talantus pielietojot tos praksē

    Mums noteikti ir jāatrod pielietojums saviem talantiem. Draudzē, Dieva Valstībā tev ir pielietojums. Neviens nebūs vainīgs tavā neauglībā, kā vienīgi tu pats. Iemācies pielietot savus talantus un dari to labi. Visu ko tu dari, dari to labi, lai tevi var saukt par godīgo un uzticīgo kalpu. Vārdā “uzticīgs” ir ietverta dziļa nozīme. Uz uzticīgu cilvēku var paļauties, viņš ir uzticīgs un nekad nepievils.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).