Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!
Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Mēs ar jums runājam par dažādiem savstarpējo attiecību veidiem. Mēs runājām, ka savstarpējās attiecības ar cilvēkiem palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums vēl ir jāpiestrādā. Caur savstarpējām attiecībām mēs mācāmies mīlēt un cienīt viens otru, mācāmies ziedoties un nomirt savam egoismam.
Gribu minēt vienkāršu piemēru. Daži cilvēki domā tikai par sevi, bet viņi to pat nenojauš. Piemēram, draudzē tiek svinēti svētki, un pienāk laiks, kad visi tiek aicināti pie galda. Vai zināt, kas dažkārt notiek? Daži cilvēki ir gatavi apēst visu, kas ir uz galda, pat nedomājot par citiem. Tādos brīžos labi var redzēt cilvēka egoisma un patmīlības līmeni, kurš vēl slēpjas zem mūsu lozunga „Es esmu jauns radījums!”
Apustulis Pāvils pārmeta Korintas draudzei par to, ka Tā Kunga mielasta laikā vieni cilvēki pieēd pilnu vēderu un piedzeras, bet citi, tai pat laikā, paliek neēduši.
„Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu. Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras. Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.” (1.Korintiešiem 11:20-22).
Kālab kas tāds notiek draudzē? Tālab, ka daži cilvēki vēl nav mainījušies. Viņi nezina, ka vajag domāt arī par to, lai visi paēstu, lai visiem pietiktu. Iedomājieties tikai, ka cilvēks pārnes šādu attieksmi uz ģimeni, un tad var novērot apmēram šādu ainu: sieva paliek neēdusi, jo visu apēd vīrs. Tādu cilvēku neinteresē citu vajadzības, jo viņš ir liels egoists.
Un kā ir ar dusmām? Kāds uzkāpis tev uz kājas, un ar to pietiek, lai tu uzsprāgtu. Ja tu esi – ātras dabas cilvēks, Dievs vēlas mainīt to tevī, un Viņš parādīs tavas sirds patieso stāvokli tieši caur attiecībām ar cilvēkiem. Kamēr tu esi viens, tu pat nenojaut, ka tev ir problēma, kas saistīta ar to, ka tu ātri iesvilsties dusmās.
Ja tev nav pacietības, ja esi skaudīgs un nespēj paciest, ka citam ir kas tāds, kā tev nav, bet tu to visu neredzi, tad tieši caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem viss tas, kas apslēpts tavām un citu cilvēku acīm, tas parādīsies uz āru un kļūs acīm redzams. Piemēram, tu draudzējies ar cilvēku, un Dievs spēcīgi svētī un paceļ viņu, un – pēkšņi visa draudzība beidzas. Tas viss notika tavas skaudības dēļ. Daudzi cilvēki līdzīgās situācijās pat sāk aprunāt savus draugus, runāt, ka viņi dzīvo nepareizi, iet uz kompromisu ar pasauli utt. Ja jūsos ir skaudība, tad savstarpējās attiecībās tā noteikti kļūs redzama.
Cilvēkā notikušās pārmaiņas atklās sevi caur viņa attieksmi pret cilvēkiem. Ja cilvēks ir mainījies, tad mainās arī viņa attieksme pret visu. Tāds cilvēks skatās uz citiem savādāk. Lepns un augstprātīgs cilvēks skatās uz citiem no augšas. Bet, ja tu atļausi, Dievs caur savstarpējām attiecībām to var izmainīt.
Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem un paskatīsimies, kādā veidā Dievs caur savstarpējām attiecībām maina mūs. Bībele mums saka, ka:
„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:5).
Šis pants atklāj mums to, ka mūs apgāna ne tas, ko mums nodara citi, bet gan tas, kas atrodas mūsos.
Tālāk Jēzus saka:
„Un, kad Viņš aizgāja no ļaudīm namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības. Un Viņš tiem saka: “Vai arī jūs esat tādi nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka nekas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt? Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet laukā.” Tā Viņš atzina par šķīstu katru barību. Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”(Marka 7:17-23).
Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli.
Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).
Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
