Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju jūs šai dienā!Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu.Mēs runājam par to, kā Dievs caur dažāda veida savstarpējām attiecībām maina mūs. Mēs runājām par to, ka Dievs maina mūs caur vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām, attiecībām starp darba devējiem un padotajiem. Jebkuras attiecības atstāj ietekmi un veic izmaiņas ikvienā no šo attiecību dalībniekiem.Bez visiem uzskaitītajiem attiecību veidiem, nepieciešams izdalīt arī savstarpējās attiecības māsu un brāļu vidū. Tās var būt attiecības starp miesīgiem brāļiem un māsām, vai arī attiecības starp derības māsām un brāļiem, piemēram, starp draudzes locekļiem. Arī šīs attiecības Dievs paredzējis tam, lai mainītu mūs.Aplūkosim Bībeles notikumus, kuri ilustrē to, kā caur radniecīgām savstarpējām attiecībām Dievs maina cilvēkus un viņu raksturu. 
„Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam, un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni. Tad Dievs sacīja Kainam: “Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.”(1.Mozus 4:3-8).
 Šajā Rakstu fragmentā mēs redzam, kā caur savstarpējām attiecībām ar brāli Ābelu, Dievs vēlējās palīdzēt Kainam pilnveidot viņa raksturu. Bet, par nožēlu, tā vietā, lai mainītu savu nepareizo attieksmi pret dzīvi, Kains nogalināja Ābelu. Kains apskauda savu brāli. Ābela dzīve atmaskoja Kainu. Ja tevī mīt skaudība, egoisms, pašmīlība, nepaklausība un nepakļāvīgs gars, – savstarpējās attiecībās tas viss parādīsies uz āru, tai skaitā, arī attiecībās ar tuviniekiem. Vai tu vari priecāties no visas sirds par saviem brāļiem un māsām, kad Dievs svētī viņus? Kā tu reaģē tad, kad taviem radiniekiem kaut kas izdodas labāk nekā tev? Vai tu priecājies brīžos, kad tavus brāļus un māsas slavē vairāk par tevi? Vai arī tu pazemo viņus, lai, tai pat laikā, tu uz citu fona izskatītos labāks?Tas ir tieši tas, ko darīja Jāzepa brāļi. Miesīgo brāļu naida un skaudības dēļ, Jāzeps tika pārdots verdzībā. 
Israēls sacīja Jāzepam: “Vai tavi brāļi negana lopus pie Sihemas? Aizej, jo es gribu tevi sūtīt pie viņiem.” Un tas viņam atbildēja: “Es klausos.” Un viņš tam sacīja: “Aizej taču un apskaties, kā taviem brāļiem un sīklopiem labi klājas, un pavēstī to man.” Un viņš to aizsūtīja no Hebronas ielejas, un tas gāja uz Sihemu. Viņu sastapa kāds vīrs, kad viņš, lūk, maldījās pa lauku; un vīrs viņam jautāja: “Ko tu meklē?” Un viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man – kur viņi gana?” Un tas cilvēks sacīja: “Viņi no šejienes ir aizgājuši; es dzirdēju viņus sakām: iesim uz Dotanu.” Un Jāzeps sekoja saviem brāļiem un atrada tos Dotanā. Kad viņi to iztālēm ieraudzīja un pirms tas viņus bija sasniedzis, viņi sarunājās to nokaut. Un viņi cits citam sacīja: “Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm, un sacīsim: plēsīgs zvērs to ir aprijis,- tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem.” (1.Mozus 37:13-20).
 Dievs caur savstarpējām attiecībām pārbaudīs mūsu katra sirdi. Dažkārt, mēs pat nevaram iedomāties, kas atrodas mūsu sirdī. Bet, caur attiecībām ar cilvēkiem, viss apslēptais nāk gaismā.Bez visām iepriekš uzskaitītajām savstarpējām attiecībām, pastāv attiecības, kuras, manuprāt, ir pati labākā skola – tās ir laulāto attiecības starp vīru un sievu. Attiecības laulāto starpā audzina un maina mūs. Tieši caur šīm attiecībām mēs mācāmies mīlēt, pakļauties un cienīt viens otru. Mēs mācāmies ziedoties un nomirt sev. 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.”(Efeziešiem 5:22,25).
 
„Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas Tā Kunga draudzē. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.”(Kolosiešiem 3:18-19).
 Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā. Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.
  • Stratēģiskā dzīve

    Mums ir nepieciešams saprast dzīves jēgu, un to kā mēs varam dzīvot stratēģiski. Lai mēs varētu dzīvot stratēģiski ir vairākas lietas, kas apliecina pašu dzīvi, kuras mums ir nepieciešams saprast. Tas kā mēs saprotam pašu dzīvi, ietekmē mūsu vērtības sistēmu.Šodien ir novērots, ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza izpratne par dzīvi, tādēļ viņi dzīvo nepareizi, ar nepareizām tieksmēm, un neskatoties uz to, tā paša iemesla dēļ viņi ir pievilti.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.